Augstākajā izglītībā vislielākās problēmas vērojamas izglītības programmās, kopumā aptuveni ceturtajā daļā studiju programmu konstatētas būtiskas problēmas un nepieciešami uzlabojumi. Par to liecina "De facto" rīcībā nonākušais ekspertu sagatavotais starpziņojums par augstākās izglītības stāvokli Latvijā. No Eiropas Sociālā fonda finansētais miljonu vērtais pētījums sākts pērn, bet pilnībā noslēgsies pēc gada.
Izglītības programmu virzienā no kopumā 95 programmām tikai trešā daļa atzīta par ilgtspējīgām un atbilstošām. Vēl trīsdesmit programmām nepieciešami uzlabojumi, bet 11 izrādījušās sliktas kvalitātes. Savukārt 21 programma vērtēšanai nemaz netika iesniegta, kas acīmredzot nozīmē - jau pati augstskola apzinās, ka vērtēšanas kritērijus piedāvātie kursi neizturēs.
Tāpat būtiskas problēmas konstatētas arī psiholoģijas, tiesību zinātņu un tulkošanas studiju virzienos.
Ministrija un citi nozares pārstāvji gan aicina skatīties uz pozitīvajiem skaitļiem, proti, ka kopumā lielākā daļa programmu tomēr atzītas par ilgtspējīgām. «Es domāju, no ministrijas puses tā ir gaidīta situācija. Jo lielākā daļa, tātad 74%, ir atzītas par augsti kvalitatīvām programmām, par ilgtspējīgām. Un tas ir diezgan labs rezultāts,» komentē Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktora p.i. Anatolijs Melnis.
Nozares pārstāvji arī nav gatavi pateikt, kādas sekas ekspertu secinājumiem būs, un par augstskolu slēgšanu izvairās runāt. Tomēr pilnīgi skaidrs, ka būs izmaiņas valsts apmaksātajās budžeta vietās, un par to tiks lemts jau šoruden, apliecina Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra. Viņš arī norāda - izmaiņas budžeta vietu sadalījumā varētu skart, piemēram, to pašu izglītības nozari, kā arī inženierzinātnes, jo šo programmu nodrošināšanai augstskolas, sevišķi reģionos, iegulda salīdzinoši lielus līdzekļus. Tādēļ būtu jāskatās, kā šos ieguldījumus infrastruktūras attīstībā pilnvērtīgi izmantot. Proti, vairāk domājot par augstskolu sadarbību un kopēju programmu veidošanu.
«Tur izmaiņām ir faktiski jābūt, jo citādi ieguldīt 6 miljonus korpusa būvē Rēzeknē un nedot valsts budžeta vietas man izklausās diezgan absurdi. Un kur lai dabū budžeta vietas, ja valsts finansējums ir tāds, kāds ir. Tātad to var tikai kaut kādā veidā pārdalot,» norāda Vētra.
Tāpat izmaiņas paredzētas arī augstskolu un programmu akreditācijas komisijā, un šajā procesā tikšot ņemti vērā arī patlaban vēl topošā pētījuma rezultāti. «Sakarā ar to, ka būs jauni noteikumi, studiju virzienu akreditācijas noteikumi, arī komisija būs jauna. Un tad tie vēl noteikumi pagaidām top, tur vēl būs diskusijas, tur komisijas sastāvs varētu būt ļoti atšķirīgs no esošās komisijas,» skaidro Melnis.
Eksperti jau saskatījuši arī virkni dažādu citu problēmu, tostarp saistības trūkumu starp studiju programmu satura veidošanu Latvijā un citviet Eiropas Savienībā. Tāpat beidzot kāds uzdrošinājies pateikt, ka studiju kursi tiek pielāgoti akadēmiskā personāla vajadzībām, nevis programmu loģikai.
Latvijas Studentu apvienība vērienīgo pētījumu uzteic kā līdz šim apjomīgāko un kritiskāko, norādot uz pozitīvajiem ieguvumiem no tā. Tai pašā laikā paužot cerību, ka visas programmas, kurās eksperti saskatījuši trūkumus, tiks slēgtas.
Tikmēr pret apjomīgo izvērtējumu no augstskolu vadītājiem izskan arī iebildumi. Piemēram, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš norāda - kopīga definējuma trūkuma dēļ augstskolu sniegtie dati daudzos gadījumos ir nesalīdzināmi un izglītības iestādes tos interpretējušas dažādi.
«Indikatori ir nesalīdzināmi, un no paša sākuma tas bija skaidrs, ka viņi būs nesalīdzināmi. Un tad, kad augstskolas gribēja panākt – kāda problēma, sanākam kopā un vienojamies, skaitīsim tā vai citādi, tad ātri man radās sajūta, ka patiesībā mēs to negribam izdarīt, jo duļķainā ūdenī daudz labāk peldēt,» norāda Auziņš.
Augstskolu izvērtēšanu un piedāvāto studiju programmu kvalitātes analīzi pilnībā plānots pabeigt pēc gada. Līdz tam gan atbildīgā Augstākās izglītības padome, gan izglītības ministrs no konkrētu problemātiskāko augstskolu nosaukšanas atturas. Latvijas Universitātes rektors gan norāda - tas ir nepareizi, jo principā maldina studentus, un līdz ar to var izveidoties situācija, ka šogad vēl ar valsts budžeta apmaksātām studiju vietām nodrošinātās programmās jau nākamajā mācību gadā finansējums tiek nogriezts vai tās slēgtas vispār. Bet tādējādi muļķos atkal paliks studiju patērētājs, proti, students. Tikmēr ministrijas atbilde par to, vai nekvalitatīvās programmas nevajadzētu nosaukt jau tagad, ir vienkārša - studentiem par to neesot jāuztraucas, jo tādā gadījumā viņiem tiks nodrošinātas vietas citās līdzīgās programmās. Piemēri neesot tālu jāmeklē - tā notika, piemēram, likvidējot Policijas akadēmiju, uzsver ministrijas pārstāvis. Atliek vien piebilst, ka par to, vai Policijas akadēmijas likvidācija notika veiksmīgi, viedokļi atšķiras.