Papildus 62 miljonus latu ieguldīs profesionālās izglītības un zinātnes attīstībā

Valdība šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānu ieguldīt papildus 62 miljonus latu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma profesionālās izglītības un zinātnes attīstības aktivitātēs, informē izglītības un zinātnes ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Reinis Tukišs.

Valdība šodien atbalstīja budžeta virssaistību uzņemšanos 256,24 miljonu latu apmērā. Lielākais virssaistību apjoms paredzēts nodarbinātības veicināšanas pasākumiem, profesionālās izglītības mācību aprīkojuma un infrastruktūras modernizācijai, transporta sistēmas attīstībai un daudzdzīvokļu māju siltināšanai, kā arī zinātnes un inovāciju atbalsta aktivitātēm.

Kā norāda IZM, ar šo lēmumu tiek pieteikts līdz šim lielākais un mērķtiecīgākais ieguldījums Latvijas profesionālās izglītības attīstībā.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis jau iepriekš norādījis, ka, saņemot papildus 31 miljonu latu finansējumu aktivitātes "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai" projektiem, Latvijā būs iespēja pilnībā modernizēt un nostiprināt līdz pat desmit Eiropas līmeņa profesionālās izglītības centrus. To mērķis būs nodrošināt augsta līmeņa un darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālo izglītību, kā arī celt tās prestižu.

Kopā profesionālās izglītības iestāžu modernizācijā tiks ieguldīti aptuveni 100 miljoni latu ES fondu finansējuma, kas būtiski sildīšot Latvijas ekonomiku.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā IZM sagatavoto argumentāciju par papildu finansējuma nepieciešamību nozarei. Minētā valdības lēmuma pieņemšanai IZM savlaicīgi bija veikusi nozares vajadzību analīzi un pamatojusi papildu atbalsta nepieciešamību IZM īstenotajiem pasākumiem jauniešu bezdarba mazināšanai, uzsāktās profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas un modernizācijas pabeigšanai, kā arī zinātnisko institūciju un komersantu sadarbības sekmēšanai uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstībai.

Skaidrojot un pamatoti argumentējot profesionālās izglītības reformas un skolu infrastruktūras modernizācijas būtisko lomu jaunatnes bezdarba mazināšanā, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstībā, IZM ir panākusi Eiropas Komisijas (EK) un valdības atbalstu tik ievērojamam papildu finansējuma piešķīrumam tieši profesionālajā izglītībā.

Tāpat saskaņā ar jauniešu bezdarba mazināšanas rīcības plānu saņemts EK un valdības atbalsts papildu finansējuma piešķiršanai 4,3 miljonu latu apmērā aktivitātē "Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai". Līdz ar to, jau sākot ar 2012.gada rudeni, būs iespēja uzņemt daudz lielāku audzēkņu skaitu 1-1,5 gadus ilgajās profesionālās izglītības programmās, iesaistot apmācībās arī bezdarbniekus ar zemu izglītības līmeni, rezultātā sniedzot atbalstu papildu 2000 jauniešiem, kuriem nav attiecīgas profesionālas kvalifikācijas, lai konkurētu darba tirgū.

Savukārt 2 miljoni latu no plānotajām virssaistībām tiks ieguldīti aktivitātē "Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības attīstība izglītības sistēmā", lai jau 2013.gadā atjaunotu karjeras izglītības pasākumu ieviešanu visā Latvijā.

Zinātnes atbalstam uzņemto virssaistību 15 miljoni latu tiks ieguldīti, lai organizētu aktivitātes "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" projektu iesniegumu atlases otro kārtu, kā rezultātā plānots finansēt apmēram 50 papildu jaunu projektu, kas paredz komerciāla rakstura praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanu, lai veicinātu nepieciešamo tehnoloģiju pārnesi, līdz ar to veicot ieguldījumus tautsaimniecības attīstībā.

Savukārt 5 miljoni lati no plānotajām virssaistībām paredzēti apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" projektu iesniegumu atlases trešās kārtas īstenošanai. Tās mērķis ir attīstīt pētniecības infrastruktūru, tādējādi veicinot komercdarbību pētniecības pakalpojumu sektorā un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā, lai Latvijas uzņēmēji varētu uzsākt augstākas eksportspējas produktu ražošanu. IZM paredzētais papildu finansējums infrastruktūras izveidei pavērs iespējas pētniecības rezultātu komercializācijai un arī piesaistīs privātā sektora finansējumu pētniecībai.

Lai veidotu jaunas darba vietas jaunajiem zinātniekiem, gandrīz 4,5 miljonus latus IZM papildus plāno ieguldīt aktivitātē "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei", kā rezultātā jauno zinātnieku atbalstam otrās projektu atlases kārtā pieejamais finansējums veido gandrīz 10 miljonus latu.

Kā ziņots, šodien valdība nolēma, ka Latvija uzņemsies budžeta virssaistības 256,24 miljonu latu apmērā, lai īstenotu atbalsta pasākumus Latgalei, jauniešu nodarbinātības veicināšanas pasākumus un virkni citu.

Lielākais virssaistību apjoms paredzēts nodarbinātības veicināšanas pasākumiem, profesionālās izglītības mācību aprīkojuma un infrastruktūras modernizācijai, transporta sistēmas attīstībai un daudzdzīvokļu māju siltināšanai, kā arī zinātnes un inovāciju atbalsta aktivitātēm.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departamenta direktores Diānas Rancānes šodien preses konferencē teiktā, aptuveni 50% finansējuma attiecas uz Latgales attīstību, 30% - jauniešu nodarbinātību, bet pārējie - uz ceļiem, ūdenssaimniecību, veselības sektoru. Tiek sagaidīts, ka, īstenojot pasākumus Latgales attīstībai, būs jūtams pastarpināts efekts arī uz jauniešu nodarbinātību.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais