Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien vizītes laikā Neretā atzinīgi novērtēja izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa izteiktās idejas par reformu nepieciešamību augstākajā izglītībā, kā arī uzsvēra, ka mazo lauku skolu liktenis ir vitāli nozīmīgs Latvijai, tādēļ tās pēc iespējas būtu jāsaglabā arī nākotnē, informē Valsts prezidenta kancelejā.
Šodien, uzturoties darba vizītē Neretas novadā, Valsts prezidents tikās ar pašvaldības deputātiem, apmeklēja Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolu un Jāņa Jaunsudrabiņa muzeju "Riekstiņi", kā arī viesojās Baltijas valstīs unikālā liellopu izsoļu namā "Baltijas liellopu izsoļu nams".
Novērtējot Neretas novadā apmeklējuma laikā redzēto, Valsts prezidents atzina, ka Neretas novada teritorijā plānošana ir notikusi sabalansēti un pārdomāti. Vienlaikus, tiekoties ar Neretas novada deputātiem un diskutējot par valsts attīstību kopumā, Bērziņš un pašvaldības deputāti bija vienisprātis par to, ka, valstij atkopjoties no ekonomiskās krīzes, būtu stingri jāievēro taupība un jāpārdomā publiskā finansējuma projekti, atsakoties finansēt tādus, kas nākotnē uzturēšanas ziņā var prasīt nesamērīgi augstas izmaksas.
Valsts prezidents un deputāti atzina, ka valstij izšķirīgu lēmumu un reformu pieņemšanā būtu nepieciešama visas valdības vienota atbildība un vienots atbalsts šādiem lēmumiem, jo diemžēl līdzšinējā partiju attieksme varas dalīšanā ir balstījusies uz ministriju sadalījumu un saimniekošanu pēc principa "katram sava ministrija, katram savs atbildības lauks", neuzņemoties atbildību par valsts attīstību kopumā.
Tiekoties ar pašvaldības deputātiem, tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar NAP izstrādi, ceļu uzturēšanas un būvēšanas nepietiekamo finansēšanas apjomu, kā arī nodokļu politikas izmaiņas nākotnē, kurām, pēc Valsts prezidenta domām, vajadzētu saistīties ar lielāku nodokļu pārdali konkrētās administratīvajās teritorijās, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Sarunā ar Neretas vidusskolas pedagogiem un skolniekiem Valsts prezidents novēlēja "nebūt pieticīgiem, bet būt pacietīgiem un mērķtiecīgiem gan savu zināšanu kapitāla palielināšanā, gan nākotnes profesijas izvēlē". Atbildot uz skolēnu jautājumiem par labākajām profesijām, kas nākotnē būs nepieciešamas Latvijā, Bērziņš atzina, ka katram pašam ir jāsaprot savas iespējas, jāatrod savi talanti un jārealizē savas vēlmes. Centralizēta labāko profesiju nominēšana, viņaprāt, būtu bezatbildīga un riskanta rīcība no valsts un politiķu puses, ja tāda tiktu piekopta.
Atbildot uz jautājumu par nacionālās pašapziņas veidošanu, Valsts prezidents atzina, ka primāri cilvēkā ir jāieaudzina tolerance un pašcieņa, lai viņš justos neatkarīgs un vienlaikus cienītu citus cilvēkus sev līdzās. Tieši sarunā ar vidusskolas pedagogiem un skolniekiem Bērziņš pauda atzinību Ķīļa idejām un rūpes par mazo lauku skolu likteni.
Novērtējot SIA "Adam farm" izsoļu namā "Baltijas liellopu izsoļu nams" redzēto un dzirdēto, Bērziņš atzinīgi izteicās par Kaspara un Oskara Ādamu aizsākto projektu, ņemot vērā, ka tas ļauj Latvijai eksportēt kvalitatīvus šķirnes liellopus ne tikai uz Eiropas Savienību, bet arī, piemēram, uz Turciju. Prezidents uzsvēra, ka šim projektam iespējama liela nākotne.
Turpinot darba vizīti Sēlijā, Bērziņš otrajā dienas pusē apmeklēja Jaunjelgavas novadu, kā pirmajā iegriežoties Daudzeses pamatskolā, kur tikās ar pedagogiem, skolēniem un skolēnu vecākiem. Sarunas gaitā skolas zālē Valsts prezidentam tika uzdoti gan jautājumi, kas skar viņa bērnības atmiņas un skolas laiku, gan arī jautājumi par novadu reformas rezultātu vērtējumu un mazo skolu programmu, kas būtu nepieciešama tieši mazo skolu saglabāšanai, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Gan Daudzeses pamatskolā, gan Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā Valsts prezidents atzinīgi novērtēja pedagogu ierosinājumu pārrunāt ar izglītības un zinātnes ministru jautājumu par mazo skolu programmas ieviešanu ar mērķi saglabāt lauku skolas ar mazu skolēnu skaitu, kā arī Neretas vidusskolā izteikto ideju par profesionālās ievirzes programmu ieviešanas un apgūšanas nodrošināšanu lauku vidusskolās. Tas nozīmētu, ka līdzās vidējai izglītībai skolēniem tiktu piedāvāta arī profesionālā izglītība, tādējādi palīdzot viņiem rast iespēju strādāt savā novadā vai novadam tuvā pilsētā.
Atbildot uz Daudzeses iedzīvotāju jautājumiem par novadu reformu un tās vērtējumu, Bērziņš izteica pārliecību, ka laika gaitā novadu skaits Latvijā samazināsies, pietuvojoties bijušo rajonu skaitam, jo vēl joprojām atsevišķas valsts institūcijas, sevišķi tiesībsargājošajā nozarē, turpina darboties pēc vecā rajonu principa, kas, pēc Valsts prezidenta domām, nav nedz nosodāmi, nedz nepareizi. Vienlaikus Valsts prezidents atzina, ka, braucot pa Latviju un tiekoties ar vietējo pašvaldību vadītājiem, ir apmeklējis arī tādas vietas, kur jauna novada izveide attaisnojusies.
Daudzeses skolas skolēni uzdeva jautājumu par Valsts prezidenta bērnības sapņiem, par profesijas izvēli, kā arī par hobijiem, uz ko viņš atbildēja, ka šobrīd viņa hobijs ir pastrādāt mežā, bet bērnībā sapnis bijis nevis par kādu konkrētu profesiju, bet par iespēju izglītoties, iegūt profesiju un kļūt materiāli neatkarīgam, lai varētu palīdzēt arī saviem vecākiem. Viņš sacīja: "Jau no agras bērnības es gādāju par sevi, jo tāda bija dzīves realitāte. Septiņgadīgo skolu pabeidzot, man vēl nebija žaketes, un šobrīd tas liekas pilnīgi neticami."
Pēc tam Valsts prezidents devās uz Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta Saieta namu, kur tikās ar Jaunjelgavas novada deputātiem un vietējiem iedzīvotājiem. Sarunās tika spriests gan par Sēlijas kā savdabīga Latvijas reģiona turpmāko attīstību, gan par Eiropas struktūrfondu apgūšanu. Valsts prezidents īpaši uzteica Staburaga Saieta namu, kas uzbūvēts, apgūstot struktūrfondu līdzekļus, un kura plānojums un funkcijas ir pārdomātas, par paraugu liekot arī citiem šāda veida projektiem.
Noslēdzoties sarunai ar Jaunjelgavas iedzīvotājiem, Valsts prezidents dalījās atmiņās par savu pirmo un vienīgo Staburaga klints apmeklējumu, kas noticis vēl pamatskolas laikā un palicis atmiņā kā brauciens ar laivu pāri Daugavai, lai sasniegtu Staburaga klinti.
Noslēgumā Bērziņš iestādīja ozolu Staburaga pagasta Vienības birzī un apmeklēja rakstnieku pāra Māras Svīres un Vladimira Kaijaka māju.