Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ņemot vērā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" rezultātus secinājusi, ka valsts nekvalitatīvām pedagoģijas studiju programmām tērē 1,5 miljonus latu, kas ir nepieņemami.
To šodien pēc tikšanās ar nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) deputātiem teica izglītības uz zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Ministrs norādīja, ka tikšanās mērķis nav bijis tikai strīdīgais Ministru kabineta noteikumu projekts par augstskolu akreditāciju, bet arī sniegt plašāku informāciju par augstākajā izglītībā nepieciešamajām reformām.
Ministrs uzsvēra, ka jau nākamā gada valsts budžeta sadalījumā studiju programmām tiks ņemts vērā ESF projekta izvērtējuma rezultāti un tās studiju programmas, kas ir saņēmušas zemu novērtējumu valsts finansējumu nesaņems. Lai arī iepriekš ministrs uzsvēra, ka reformas tiks balstītas uz jau esošajiem dokumentiem, kuros tās ir plānotas, šodien ministrs atzina, ka tuvākā pusotra mēneša laikā gan šādu birokrātisku plānu sagatavošot, ja reiz tam ir politisks pieprasījums.
Runājot par to vai nākamnedēļ valdība varētu atbalstīt noteikumu projektu, ministrs atzina, ka ar Latvijas politiku ir viltīgāk nekā ar romantiskajām attiecībām, jo nekad nekas nav zināms. "Man šķiet, ka zināmu atbalstu tomēr izdevās gūt, piemēram, ESF projekta rezultātu izmantošanu valsts budžeta līdzekļu sadalē, atbilstoši studiju programmu kvalitātei," sacīja ministrs.
Ministrs tomēr nesola atteikties no nodoma studiju programmu novērtēšanu uzticēt starptautiskā konkursā izvēlētai institūcijai, bet nekādā gadījumā nepieļaut, ka to dara Augstākās izglītības padome, kura pašlaik nav arī Eiropas Kvalitātes novērtēšanas reģistrā. Ķīlis sola nodefinēt konkursa nosacījumus, jo kritēriji jau ir noteikti. Viņš atzina, ka ir apsvērta doma, veidot arī savu novērtēšanas institūciju, taču tas būs laikietilpīgi. Viens no priekšlikumiem bijis novērtēšanu uzticēt Izglītības kvalitātes valsts dienestam, taču ministrs pagaidām no šīs domas atteicies par labu starptautiskam vērtējumam.
Gadījumā, ja konkursa rezultāti tiks apstrīdēti, pagaidām darbosies esošā akreditācijas kārtība vai arī tiks veidota jauna institūcija, piebilda Ķīlis. Viņš uzskata, ka, īstenojot reformas, ir svarīgs ārvalstu ekspertu vērtējums.
Šodien ar abām frakcijām pārrunāts arī jautājums par augstskolu konsolidāciju. Ministrs uzsvēra, ka tas nenozīmē augstskolu slēgšanu, bet gan kopēju pakalpojumu lietošanu, programmu īstenošanu vairāk nekā vienā augstskolā, veidot konsorcijus. No patlaban esošajām 40 valsts koledžām un augstskolām pārskatāmā laika periodā ministrs vēlētos redzēt tikai pusi.
Pēc frakcijas sēdes nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars sacīja, ka frakcijas deputāti vēl diskutēs līdz pirmdienai, kad koalīcijas padomē par to atkal tiks lems. Viņš atzina, ka pašlaik lielākā neskaidrība ir par nezināmo institūciju, kurai tiks uzticēta augstskolu akreditācija. "Ministra iecerēto reformu mērķi mums ir pieņemams, jautājums ir par metodēm, kā tās tiek īstenotas un vai ir apzināti iespējamie riski. Par to būs vēl jārunā," sacīja Ķīlis.
Kā ziņots, "Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pēc tikšanās ar ministru žurnālistiem teica, ka valdībā būs iespējams panākt vienošanos par augstskolu akreditācijas noteikumiem, jo par 90% noteikumu jau ir panākta vienošanās, bet par atlikušajiem jautājumiem neskaidrības varēs novērst valdībā.
Kā ziņots, koalīcija pirmdien uz nedēļu atlika pretrunīgi vērtētā augstskolu akreditācijas noteikumu projekta tālāko virzību. Noteikumu virzību lūdza atlikt nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), izmantojot koalīcijas līgumā paredzētās iespējas.
Ministru kabineta noteikumu projekts "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi" paredz, ka turpmāk augstskolu un koledžu novērtēšanu organizēs IZM pilnvarota institūcija, ar kuru IZM būs noslēgusi deleģēšanas līgumu. Institūcija tiks izvēlēta starptautiskā konkursā pret ko iebilst augstākās izglītības nozares pārstāvji. Viņi nav mierā arī ar to, ka izvērtēšanas metodika netiks apstiprināta noteikumos, radot bažas, ka metodika varētu mainīties un nebūt visiem vienāda.
Noteikumu projekta anotācijā teikts, ka normatīvā akta mērķis ir noteikt studiju virzienus augstākajā izglītībā, studiju virzienu akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību, akreditācijas lapu paraugus, kritērijus, pēc kuriem akreditācijas procesā vērtē studiju virzienus, kā arī studiju akreditācijas komisijas izveidošanas nosacījumus, tiesības un pienākumus.
Tāpat minētais noteikumu projekts regulēs augstskolu un koledžu akreditācijas kārtību. Noteikumiem bija jāstājas spēkā jau 1.septembrī, taču augstākās izglītības institūciju iebildumu dēļ to saskaņošanas procedūra ir ievilkusies jau trīs nedēļas.