Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 12.septembrī, tikās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli,lai kopīgi diskutētu par paveikto un iecerēto izglītības sistēmā un zinātnes jomā.
Runājot par augstākās izglītības sistēmas reformām, ministrs savā prezentācijā uzsvēra, ka to mērķis ir sasniegt pasaules līmeņa kvalitāti Latvijas augstskolās un augstas klases zinātnes attīstību, panākot vismaz vienas Latvijas augstskolas iekļūšanu simts labāko Eiropas augstskolu vidū un trīs starp 500 labākajām, akcentēja ministrs.
Reformu iecerēts veikt, radot stingrākus akreditācijas noteikumus, augstskolu novērtējumā nodrošinot caurskatāmu ekspertu atlasi, attīstot regulāru augstskolu kvalitātes uzraudzību, konsolidējot augstskolu resursus un valsts budžeta finansējumu novirzot tikai kvalitatīviem studiju virzieniem.
Runājot par augstākās izglītības sektora konsolidāciju, ministrs to saskata universitātes sistēmas izveidē, gudras specializācijas apvienošanā un koledžu izglītībā.
Ķīlis uzskata, ka augstskolu efektīvākas pārvaldības īstenošanai nepieciešams ieviest augstskolu padomes, lai augstskolās nodrošinātu efektīvu menedžmentu, spētu elastīgi pielāgoties vides izmaiņām, pieņemt stratēģiski proaktīvus lēmumus, piesaistīt finansējumu un aktīvi darboties uzņēmējdarbībā.
Runājot par augstskolu konsolidāciju, Ķīlis norādīja, ka par šiem jautājumiem runā visās kaimiņvalstīs un viņš nesaskata, ka Latvijā būtu kāda unikāla situācija, kādēļ vajadzētu rīkoties citādi. Viņš atgādināja, ka par augstskolu apvienošanu sāka runāt jau pirms trijiem gadiem, taču lēmumu pieņemšana un rīcība nav notikusi, taču esot pienācis laiks, kad tas būtu jādara.
Lai nodrošinātu kvalitātes uzraudzību, ministrs rosina regulāru starptautisku profesionālo apskati kā studijām, tā pētniecībai un tās saiknei ar uzņēmējdarbību.
Lai īstenotu šīs pārmaiņas, ministrs jau šajā akadēmiskajā gadā virzīs grozījumus Augstskolu likumā, izstrādās jaunu Augstākās izglītības un zinātnes likumu, kā arī atsevišķu Inovāciju likumu, jo pašlaik Zinātniskās darbības likums neregulē to pētniecības jomu, ko pētnieki īsteno uzņēmumos.
Ministrs uzsvēra, ka valsts budžeta finansējumu varēs saņemt tikai kvalitatīvas studiju programmas un kvalitatīva zinātne.
Šodien komisijas sēdē nolēma detalizēti nerunāt par augstākās izglītības sektoram aktuālajiem augstskolu akreditācijas noteikumiem, kurus daudzo iebildumu dēļ jau trešo nedēļu neizdodas saskaņot ar augstākās izglītības sektoru, lai gan tiem bija jāstājas spēkā jau šī gada 1.septembrī.
Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs norādīja, ka pēc šodien prezentētajām iecerēm nav iespējams reformas virzīt uz priekšu, jo ministrs pateicis, ka divas trešdaļas augstskolu tiks likvidētas, izmantojot akreditācijas noteikumus, kā arī mainīt finansēšanas modeli, lai studijas jauniešiem būtu tikai par maksu. "Šīs trīs lietas ir ieslēptas un samudžinātas šajā plānā," uzskata Naumovs.
Viņš Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekiem pārmeta, ka šonedēļ saskaņošanas sanāksmē no deviņiem jautājumiem netika saskaņoti astoņi, bet vakar, saņemot dokumentu, viņi atklājuši, ka lielākā daļa jautājumu ir saskaņota, turklāt pievienoti citi komentāri. "Tā nevar strādāt, mānīties un pierakstīt to, kas nebija," uzsvēra Naumovs.
Komisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) pauda bažas par ministra priekšlikumu Latvijas Zinātnes padomes projektu izvērtēšanā piesaistīt ārvalstu ekspertus, jo tie neesot kompetenti izvērtēt pētījumus par mūsu valsts nacionālajām un reģionālajām īpatnībām. Ministrs atzina, ka nacionālo projektu novērtēšanai ir nepieciešama speciāla procedūra, vienlaikus akcentējot, ka ārvalstu ekspertu klātbūtne garantē starptautiski atzītu zinātnes kvalitātes novērtējumu, bez kura samazinātos ārvalstu finansējums.
Uzklausot ministra ziņojumu par plānu izstrādāt jaunu Inovāciju likumu, deputāts Jānis Vucāns (ZZS) vērsa uzmanību, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pavasarī lielu uzmanību veltīja zinātniskās darbības un patentēšanas jomu sakārtošanai, un aicināja ministru pamatot vajadzību pēc atsevišķa, jauna likuma. Inovāciju jomā nepieciešams sakārtot inovāciju biznesa vidi ne tikai no zinātnes viedokļa, bet arī, veicinot aktīvāku to pētnieku iesaistīšanos inovāciju procesā, kas nav zinātnieki, skaidroja R.Ķīlis.
Sēdes noslēgumā komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, atgādināja, ka izglītības sistēmas reformēšanā kļūdīties nedrīkst un izmaiņas jāveic nesteidzīgi un izsvērti.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļa Rektoru padome nolēma izteikt neuzticību izglītības un zinātnes ministram Ķīlim, jo uzskata, ka ministrs savu nozari vada neprofesionāli un haotiski.
Tāpat rektori ir nemierā, ka jau apmēram gadu ministrs sola reformas augstākajā izglītībā, tomēr kā vienīgo reformu viņš pasniedz pāreju uz studiju virzienu akreditāciju, ko pēc augstākās izglītības nozares pārstāvju iniciatīvas atbalstīja iepriekšējās valdības.
Tāpat viņi pārmet ministram nespēju izstrādāt konkrētus priekšlikumus nozares attīstībai. "Jau gandrīz gadu pēc stāšanās amatā tā arī nav publiskoti "Ķīļa reformu" priekšlikumi augstākajā izglītībā. Tā vietā ministrs izsaka skandalozus paziņojumus presē, kas vieš vēl lielāku neskaidrību par nozares nākotni," uzsver rektori.
Pēc viņu domām, Ķīlis ar saviem līdzšinējiem paziņojumiem ir noniecinājis Latvijas augstāko izglītību, radot izglītības nozarē neveselīgu un demotivējošu gaisotni.
Savukārt Ķīlis, komentējot sev izteikto Rektoru padomes neuzticību, sacīja, ka Latvijas sabiedrībai būtu daudz lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei, kuras atsevišķi biedri, vadot vājas augstskolas, algā saņem turpat 100 000 latu gadā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) norādīja, ka par augstskolas akreditācijas noteikumiem tiks lemts piektdien, 14.septembrī, jo uz valdību nevar virzīt normatīvo aktu, par kuru ir tik daudz iebildumu.