Ķīlis: labas skolas definīcijā ir vairāki un dažādi faktori, ne tikai reitingi

Latvijā skolu reitingi ir būtiski izglītības jomas attīstībā, taču reitingi nevar būt vienīgais faktors, ar ko vērtē skolas kvalitāti, šodien pirms "Draudzīgā aicinājuma skolu reitinga 2012" rezultātu paziņošanas atzina izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

"Ir diezgan būtiski, ka Latvijā ir skolu reitingi. Protams, ka vienmēr ir jābūt atrunai par to, ka skolu reitings nav vienīgais, ar ko vērtē, kas ir laba skola," sacīja Ķīlis. Viņš akcentēja, ka skolu reitingi ir svarīgi izglītības jomas attīstībā.

Ministrs sacīja, ka labas skolas definīcijā ir vairāki un dažādi faktori. Tāpat viņš minēja, ka mācību rezultātu var mērīt procesa un arī attīstības griezumā.

Ķīlis norādīja, ka reitingi ir būtiski arī vecākiem, pedagogiem un pat ministrijai, kura analītiski izmantos reitingus, lai vērtētu dažādas politiskās iniciatīvas. Ministrs pauda cerību, ka šis pasākums turpināsies, ka skolas un vecāki ņems vērā un diskutēs par to, kāpēc ir tādi rezultāti.

Ķīlis arī minēja, ka ministrijā reformu plānā viena nodaļa veltīta pasākumiem visaptverošam skolu kvalitātes monitoringam.

Draudzīgā aicinājuma fonda vadītājs un "Skolu reitinga 2012" izstrādātājs Jānis Endele norādīja, ka šo reitingu mērķis ir palūkoties, kā izskatās skolēnu zināšanās. Viņš sacīja, ka centralizēto eksāmenu rezultāti ir visobjektīvākais veids, kā veidot šo reitingu, un skolas tiek sadalītas vairākās kategorijās. Endele atzina, ka, lai arī cik grupās skolas dalītu, apstākļi skolās jeb pamats, uz kura skola strādā, vienalga nebūs līdzvērtīgs.

Endele uzsvēra, ka liels pārsteigums ir tas, ka kategorijā "latviešu valoda un literatūra mazākumtautību skolās" nedominē Rīgas skolas un pirmajā sešiniekā ir tikai viena Rīgas skola.

Viņš norādīja, ka, raugoties uz rezultātiem, lielo pilsētu un mazpilsētu ģimnāzijās lielu izmaiņu nav un skolas ir tikai samainījušās vietām, tāpat arī specializēto skolu topa augšgalā izmaiņu tikpat kā nav.

Endele arī norādīja, ka, domājot par objektīvu izglītības kvalitātes novērtējumu, rosināšot izglītības ekspertus uz diskusiju par reitinga turpmāko attīstību, lai nākotnē to varētu izvērst vēl nopietnāk un tas kalpotu par vēl stabilāku pamatu un vienotu sistēmu skolu novērtēšanā.

Jau vēstīts, ka pēc "Draudzīgā aicinājuma skolu reitinga 2012" rezultātiem par labāko Latvijas skolu arī šogad atzīta Rīgas Valsts 1.ģimnāzija.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzija arī atzīta par labāko ģimnāziju. Kategorijā "Pilsētas vidusskola" līdere ir Rīgas 64.vidusskola, savukārt labākā lauku vidusskola ir Bērzpils vidusskola. Par labāko specializēto vidusskolu atzīta Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskola.

Balvu par visstraujāko izaugsmi saņēma Tilžas vidusskola no Balvu novada.

Šogad pirmo reizi tika pasniegta arī balva kategorijā "Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību skolā". Labākos rezultātus šajā kategorijā uzrādīja Daugavpils krievu vidusskola-licejs.

Šāda apbalvošana notiek jau otro gadu, taču pirmo reizi paziņotas skolas ar straujāko izaugsmi un novērtēti latviešu valodas un literatūras rezultāti mazākumtautību skolās.

Skolu reitinga mērķis ir novērtēt un celt izglītības līmeni Latvijas skolās, kā arī skatīties uz dinamiku Latvijas skolu starpā ilgtermiņā, ļaujot pamatskolēniem un viņu vecākiem izvēlēties skolēna zināšanām un mērķiem atbilstošāko mācību iestādi. Skolu reitingā skolu izglītības līmenis tiek vērtēts pēc skolēnu centralizēto eksāmenu rezultātiem, tādējādi skolu reitings uzskatāms par šobrīd objektīvāko skolēnu izglītības līmeņa novērtēšanas instrumentu.

Latvijā

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Svarīgākais