Izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim nav izprotams mākslas augstskolu mērķis viņa demisija pieprasīšanai un vairāk tas izskatoties pēc emocionāla pārpratuma, informē ministra padomnieks Reinis Tukišs.
"Mākslas augstskolu gadījumā man nav izprotams, kāds vēl varētu būt mērķis manas demisijas pieprasīšanai, kā vien nevēlēšanās pieņemt pārmaiņas. Esmu piedāvājis skaidri formulētu reformu plānu augstākajā izglītībā, kas paredz daudz lielāku atvērtību studentu un pasniedzēju starptautiskai apritei, stingrāku studiju virzienu akreditēšanu un budžeta līdzekļu piešķiršanu tikai kvalitatīvām studiju programmām," sacīja Ķīlis.
Saistībā ar to, ka Mākslas akadēmija viņa piedāvājumos saskatījusi pat apdraudējumu Latvijai kā nacionālai valstij, Ķīlis norāda, ka ir grūti diskutēt, ja tiek lietoti šādi argumenti.
Ministrs atkārtoti akcentē to, ka mākslas augstskolas ir Kultūras ministrijas pakļautībā un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nevar un negrasās tās nedz reorganizēt, nedz apvienot. Tāpat Ķīlis norāda, ka Kultūras ministrija - nevis IZM - veido šo augstskolu budžeta pieprasījumus un IZM nekādā veidā nav iesaistīta šajos procesos.
"Šī iemesla dēļ demisijas pieprasījums vairāk izskatās pēc emocionāla pārpratuma," norāda Ķīlis.
Jau ziņots, ka Mākslas augstskolas šodien izteica neuzticību Ķīlim, prasot viņa demisiju, jo uzskata, ka viņš, esot amatā, nevar nodrošināt kvalitatīvi plānotu un vadītu reformu procesu.
Mākslas augstskolu kopīgajā sēdē augstskolu pārstāvji šādu lēmuma pieņēma gandrīz vienbalsīgi, atturējās viens un arī pret balsoja viens sēdes dalībnieks.
Augstskolas ministra amatā vēlas redzēt cilvēku, kuram būtu pienācīga kompetence augstākās izglītības un zinātnes jomā, kā arī nepieciešamās pārmaiņu vadības prasmes.
Atklātajā Senāta sēdē piedalījās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) , Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senātu pārstāvji.
Kā ziņots, 7.novembrī IZM publiskoja alternatīvo studiju programmu izvērtējumu. Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo vērtējumu ar Augstākās izglītības padomes (AIP) veikumu, ministrija secinājusi, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildu analīzi. IZM piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes. Tieši vēlme izvērtēt finansējuma sadalījumu bija viens no motīviem, kāpēc tika pārvērtēts AIP vērtējums.
IZM, striktāk pārvērtējot AIP ekspertu sniegto vērtējumu par augstskolu studiju programmu kvalitāti, par nekvalitatīvām jeb programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska, atzinusi 183 jeb 22% studiju programmu. AIP studiju programmu sadalījumā pa grupām par nekvalitatīvām tika atzītas vien 55 studiju programmas. Ministrija, izvērtējot 836 studiju programmas, par kvalitatīvām atzinusi 46% no kopējā programmu skaita jeb 389 studiju programmas, bet par tādām, kurās ir vērojamas problēmas un nepieciešami uzlabojumi, atzītas 264 jeb 32% studiju programmu.
AIP sadalījumā kvalitatīvākajā grupā tika iekļautas 589 studiju programmas, otrajā - 210 programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, bet trešajā grupā kā nekvalitatīvas tika novērtētas 55 studiju programmas. IZM vērtējumā studiju programmu vērtējums salīdzinājumā ar AIP vērtējumu paaugstinājies tikai 43 gadījumos, bet samazinājies 334 gadījumos. 459 gadījumos tas ir palicis nemainīgs.
Būtiskākās atšķirības starp izvērtējumiem vērojamas studiju programmu grupā "Māksla", kur no iepriekš par kvalitatīvām un ilgtspējīgām atzītajām 16 studiju programmām ministrijas vērtējumā augstākajā grupā iekļuvušas tikai trīs, bet 11 pieskaitītas tām studiju programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska.