LSA lems par protesta gājiena rīkošanu pret Ķīli
Latvijas Studentu apvienība (LSA) par protesta gājienu pret izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli lems pēc valsts svētkiem nākamajā nedēļā, aģentūrai LETA pastāstīja LSA prezidents Edvards Ratnieks.
Viņš sacīja, ka LSA nākamnedēļ plāno nokārtot formalitātes, lai rīkotu gājienu, taču ņems vērā arī to, kāda būs Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) tālākā rīcība pēc iepazīšanās ar LSA vēstuli, kurā ir pieprasīta Ķīļa demisija. Ratnieks sacīja - ja premjers nepieprasīs ministra demisiju, sekos gājiens.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka LSA ārkārtas sēdē nolēma izteikt neuzticību Ķīlim un prasīt viņa demisiju. Studenti pieņēma arī lēmumu rīkot gājienu, lai parādītu, ka nevēlas ministra atrašanos amatā.
Latvijas Studentu apvienības Finanšu virziena vadītāja Undija Ancēna sacīja, ka, pēc studentu domām, pašreizējais ministrs nav amatam atbilstošs. "Latvijas studentiem ir nepieciešamas caurspīdīgas, ar nozari saskaņotas, kvalitatīvas, uz studentiem orientētas, konstruktīvi pamatotas pārmaiņas ar kompetentu ministru augstākās izglītības un zinātnes jomā un nepieciešamajām vadību pārmaiņas prasmēm, kuras, mūsuprāt, nepiemīt esošajam ministram," norādīts LSA vēstulē amatpersonām.
Kopumā studenti pauž sašutumu par 13 notikumiem un faktiem saistībā ar ministra darbību, tostarp par to, ka runas par reformām nav attaisnojis sabiedrībai pieejamais reformu plāns.
Tāpat arī studenti pauž neapmierinātību par Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā ESF projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" pārvērtēšanu ar nepamatotiem kritērijiem un metodiku, tādējādi izstrādājot un publicējot "alternatīvo" vērtējumu. Kā kaitējums augstākās izglītības tēlam tiek uzskatīts raidījumā "Nekā personīga" publiskotais augstskolu tops.
Studenti nav apmierināti arī ar Ķīļa retoriku masu medijos, tāpat arī maldinošas un melīgas informācijas sniegšanu. Vēstulē minēts arī gadījums, kad LSA prezidentam tika liegta iespēja piedalīties LTV1 raidījumā, jo tādējādi ministrs uz raidījumu var neierasties. Tiek norādīts arī uz vēl vairākiem ministra lēmumiem saistībā ar normatīvajiem aktiem, tostarp tas, ka nav pieņemti licencēšanas noteikumi un tas kavē jaunu studiju programmu atvēršanu.
IZM izvērtējums ir saņēmis plašu kritiku, un jau vairākas augstskolas izteikušas neuzticību Ķīlim. Līdz šim zināms, ka ministra demisiju pieprasījušas Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti, Daugavpils Universitāte un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija. Ministra demisiju pieprasījusi arī Latvijas Rektoru padome.
