Intervija

Saruna ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu par to, ko uzņēmēji gaida no jaunās valdības, kas jādara, lai notiktu ilgi gaidītais ekonomiskais izrāviens, un kas traucē to īstenot.

Demokrātiski ievēlēts par deputātu četrās dažādās valstīs, lai beigās politisku apspiestību patlaban piedzīvotu pats savas tautas zemē – bijušais Latvijas Valsts arhīva direktors un Rīgas pašvaldības deputāts, tagadējais Krimas tatāru medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs savā līdz šim visatklātākajā intervijā saka: viņu demokrātiskās cīņas metodes tikušas kaldinātas Latvijas Tautas frontē!

Par Saeimas vēlēšanu rezultātiem, situāciju Latgalē, valdības veidošanu, Krievijas sankciju ietekmi uz Latvijas pārtikas ražotājiem saruna ar uzņēmumu grupas AB Holding īpašnieku, čečenu izcelsmes uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu.

Par noskaņojumu pēc Saeimas vēlēšanām Rīgas domē, par Saskaņas nākamību, par to, ko vajag mainīt, lai ļaudis sāktu uzticēties politiķiem, un citām politiskā procesa aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču.

«Latvijas politika ir divkosīga vide, kurā ir tikai daži darītāji un pārējie tukši runātāji,» otrdien LNT raidījumā 900 sekundes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks, kurš atvadās no politikas un pēc jauna darba lūkojas ārpus Latvijas. Skaidrs, ka viens no savulaik redzamākajiem Vienotības politiskajiem zīmoliem ir vīlies gan savos partijas biedros, gan politikā vispār. Vilka sacītais bija iemesls sarunai ar kādreizējo Saeimas priekšsēdētāju Ilgu Kreitusi – par politiku un cilvēkiem tajā.

Jelgavas domē Dainis Liepiņš bijis nemiera cēlājs un aktīvs opozicionārs. Kā Saeimā jauniekļuvusī Latvijas Reģionu apvienība (RA) strādās Saeimā, ko tur cer panākt un kāpēc nav ņemti valdībā – Neatkarīgās intervija ar RA valdes locekli un topošo frakcijas vadītāju D. Liepiņu.

Intervija ar Eiropas Parlamenta Tautas partijas grupas deputāti, partijas Vienotība domes priekšsēdētāju Sandru Kalnieti.

Ekonomikas doktors, profesors Staņislavs Keišs un Balvu novada domes priekšsēdētājs, Latgales reģiona attīstības aģentūras padomes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis apkopojuši savu ilgo (1996.–2013. g.) pētniecisko darbību zinātniskā monogrāfijā Reģionālā attīstība Latvijā: administratīvi teritoriālās reformas norises gaita, problēmas, risinājumi. Monogrāfijā vērtēta reformas gaita pirms un pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, plašā salīdzinošā kontekstā analizēti iespējamie valsts attīstības scenāriji, neizmantotās iespējas un neveiksmju cēloņi. Kazinovska kungs sarunājas ar Neatkarīgo par reģionālo politiku Latvijā.

Neatkarīgā intervē partijas No sirds Latvijai (NSL) līderi Ingunu Sudrabu.

Koalīcijas un valdības veidošanas process vienmēr bijis dinamisks un neprognozējams. Dinamisks – pat tad, ja no ārpuses izskatījies stagnējošs. Patiesībā visas īstās sarunas, sarunāšanas un intrigas bijušas slēptas no sabiedrības acīm. Šoreiz viss (it kā) notiek nedaudz savādāk – ātri, uzskatāmi, bez skaļām pretenzijām. Partijas jau vienojušās par koalīcijas sastāvu, valdības vadītāju un iezīmējušas interesējošās ietekmes sfēras. Iespējams, viss norit tik raiti tāpēc, ka topošās koalīcijas partijas jau strādājušas kopā. Protams, ne viss ir tā, kā no malas izskatās.

Saruna ar Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru, politikas veterānu Andreju Panteļējevu par nupat notikušo Saeimas vēlēšanu rezultātiem, nākotnes prognozēm un par to, kas tiek darīts, lai uzlabotu mūsu valsts aizsardzības spējas.

Intervija ar LR parlamenta priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība): par liktenīgo neievēlēšanu 12. Saeimā, par intrigām Vienotībā, savādībām vēlēšanu sarakstu veidošanā un nākotnes plāniem.

Par Saeimas vēlēšanu rezultātiem, latviešu kreisumu vai labējumu, par Ukrainas ietekmi Latvijas vēlētāju prātos – šī Neatkarīgās intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes doktori Simonu Gurbo.

Pirms uzvēdījusi asins smaka, kas raksturīga valdības veidošanas sarunām, dalot ministru portfeļus un sadalot atbildīgos Saeimas posteņus, aplūkosim iemeslus, kāpēc 12. Saeimas sastāvs ir tieši šāds. Saruna ar sociologu, Latvijas faktu direktoru Aigaru Freimani.

Šobrīd jau sāk izskatīties, ka visi premjera amata kandidāti, kas pirms vēlēšanām piedalījās TV premjeru debatēs, ir bijuši vienkārši feiki: maz ticams, ka kāds no viņiem reāli vēlētos (vai varētu) kļūt par ministru prezidentu. Ir bijušas lokomotīves, stūmēji un vilcēji, bet neredz darītājus, kuriem būtu vizionāra tvēriens un vēriens. Pat ticamākā pretendente uz valdības vadītājas amatu – Vienotības Laimdota Straujuma – atzīst, ka nevar apsolīt valdību vadīt visus četrus gadus. Nogurums, skepse, neticība vai politiskais apnikums? Saeimas vēlēšanas, kas izcēlās gan ar biedēšanu un brīdinājumiem, gan ar melno pīār, gan ar rekordlielu sīkpartiju skaitu, radīja situāciju, kurā ministru prezidenta kandidātu – rezervistu soliņš ir īss vai pat tā vispār nav.

Uzņēmējs Andris Ārgalis politikā savulaik ne vienu vien pudu sāls apēdis: kā pārliecināts nacionālists ilgus gadus darbojies Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, bijis populārs Rīgas mērs, tad viens no Tautas partijas pārstāvjiem Saeimā. Esot mēģināts pierunāt kandidēt šajās Saeimas vēlēšanās, taču atteicies. Tagad viņam cits sabiedriskais hobijs – Andris Ārgalis turpina tiesāties par Krājbankā zaudēto naudu. Un vēlreiz apliecina, ka neplāno atteikties no savām prasībām. Kā viņš kā vecs politikas kareivis šobrīd redz priekšvēlēšanu cīņas laukumu, saruna ar Andri Ārgali.

Par saviem braucieniem uz Maskavu, Vašingtonu un Astanu, par Saskaņas kreisumu, par Latvijas krievu lojalitāti Latvijai un citiem aktuāliem jautājumiem šī Neatkarīgās intervija ar Rīgas domes priekšsēdētāju, sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa līderi un premjera amata kandidātu Nilu Ušakovu.

Divpadsmitās Saeimas deputātu kandidāti Jānis ĀDAMSONS (Saskaņa) un Kārlis ŠADURSKIS (Vienotība) sarunājas par drošību.

Ar ko 12. Saeimas vēlēšanu priekšspēle atšķiras no iepriekšējām? Kāpēc Ušakovs brauca uz Maskavu; kur top harismātiski līderi un kas politiķim svarīgāks: kompetence vai reputācija? Par to – puspajokam, puspanopietnam sarunā ar komunikācijas ekspertu Mārci Bendiku un politologu Filipu Rajevski.

Latvijas zinātnieki vairākkārt mēģinājuši pievērst valsts amatpersonu uzmanību situācijai, kādā atrodas zinātne. Taču politiķi, kā bijuši, tā arī palikuši kurli... Šajā sarunā par to, ko zinātnieki un akadēmisko aprindu ļaudis gribētu sagaidīt no jaunās Saeimas. Uzklausām Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti un Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu.