Par to, kādi darbi paveikti pagājušajā sezonā, par to, ko plānots darīt nākamgad, par Krišjāņa Barona ielas pabeigšanu līdz valsts svētkiem, par tramvaja līniju uz Skanstes ielu un citām galvaspilsētas aktualitātēm intervija ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Emīlu Jakrinu.
- Vai Krišjāņa Barona ielas darbi ir pabeigti?
- Krišjāņa Barona iela ir remontēta divās kārtās. Pagājušajā gadā tika remontēta brauktuves daļa, šogad ietves. Līdz valsts svētkiem 18. novembrī iela būs pabeigta un labiekārtota. Faktiski liela daļa darbu, kas bija paredzēti trešajā kārtā, būs izdarīti jau šogad, - izvietoti soliņi, velostatīvi. Rīgas gaisma ir apņēmusies izveidot īpašu svētku apgaismojumu.
Trešajā kārtā paliek darbi, kas pārsvarā vairs nav Rīgas domes Satiksmes departamenta kompetencē, bet Vides un mājokļu departamenta ziņā, - koku iestādīšana, ziedu ievietošana kastēs. Negribas saukt konkrētus datumus, bet, iespējams, piemēram, 4. maijs varētu būt laba diena, līdz kurai pilnībā pabeigt Krišjāņa Barona ielas labiekārtošanas darbus.
- Cik izmaksāja Krišjāņa Barona ielas remonti?
- Pagaidām vēl nevaru nosaukt pilnīgi precīzu summu, jo nav aprēķināti visi kavējumi un soda naudas, taču aptuveni varu lēst, ka darbi ir izmaksājuši aptuveni 4,3 miljonus eiro - gan brauktuves daļa, gan ietvju daļa. Tas ir Rīgas domes finansējums, kas paredzēts ielu seguma atjaunošanas programmā. No tās pašas programmas šogad tika atjaunota daļa Lāčplēša ielas seguma, veikti lieli remontdarbi Brīvības ielā, gan centrā līdz Lāčplēša ielai, gan sākot no VEF tilta līdz Juglai.
Ielu seguma atjaunošanas programmai nākamajā budžetā esam prasījuši 12 miljonus. Domei vēl ir jābalso par budžetu, tāpēc vēl precīzi nezinām, kādu darba apjomu varēsim veikt. Izskatās gan, ka domes deputāti ir noskaņoti atbalstīt ielu seguma tālāku atjaunošanu un nepieciešamie līdzekļi tiks iedalīti. Tad varēsim turpināt un pabeigt šogad veiktos darbus Brīvības ielā, veikt seguma atjaunošanu Krišjāņa Valdemāra ielā, arī Elizabetes, Stabu, Merķeļa ielā.
- Vai varat teikt, ka Krišjāņa Barona ielā darbi ir paveikti kvalitatīvi?
- Tā var teikt. Vēl jau gan ir garantijas laiks, kurā būvniekam jānovērš bojājumi, ja tādi rodas. Ar bruģa segumu ir tāda īpatnība, ka pēc darbu pabeigšanas var izsisties atsevišķi bruģakmeņi, izveidoties kāda bedre, kas tūlīt operatīvi jāsalabo. Bet principā Krišjāņa Barona iela ir pabeigta un ar kvalitāti lielos vilcienos esam apmierināti.
- Vai ziemā arī paredzēti kādi darbi?
- Par ziemu ir tā, ka nevaram prognozēt, vai varēsim kādus darbus veikt. Tas atkarīgs, cik tā būs barga, cik sniegota. Piemēram, šobrīd esam uzsākuši sliežu demontāžu Skanstes ielā, kur tās jau gadiem ir traucējušas kustību. Ja laika apstākļi ļaus, to paveiksim vēl līdz 18. novembra svētkiem. Kopumā ziema nav būvdarbiem piemērota, līdz ar to mēs nerēķināmies, ka kādus darbus veiksim, bet, ja laika apstākļi ļauj, izmantojam izdevību. Savukārt pavasarī sāksim ielu seguma atjaunošanas darbus. Darbu apjoms ir paredzēts liels, tāpēc tos nāksies veikt vairāk vai mazāk vienlaikus. Tas savukārt liek jau laikus domāt par satiksmes organizāciju. Darbus plānots galvenokārt veikt tā, lai lielāko daļu no tiem var uzsākt līdz ar skolēnu brīvlaiku, bet pabeigt līdz 1. septembrim. Lielākā daļa darbu tiks veikti, kad cilvēki ir atvaļinājumos un satiksmes intensitāte galvaspilsētā ir relatīvi mazāka.
No infrastruktūras pārbūves darbiem ir plānots viens ļoti liels objekts - Brasas tilts. Ir vēl citas mazākas būves, bet tāpat pietiekami nozīmīgas - piemēram, Lucavsalas iela. Lai nodrošinātu normālu iebraukšanu Lucavsalā un piebraukšanu peldvietai. Vēl paredzēts nobruģēt krastmalu zem Salu tilta un citi darbi.
- Vai Brasas tiltu stipri remontēsiet?
- Stipri remontēsim, jo tilta ekspluatācijas termiņš jau tuvojas beigām un pēc normatīviem nepieciešams kapitālais remonts. Tātad būs jāremontē ne tikai virskārta, bet arī konstrukcijas.
- Vai turpināsies veloceliņu izveidošana?
- Veloceļu attīstības programmā plānojam uzsākt Ziepniekkalns - Centrs veloceļu. Projektēšanas stadijā mums ir Imantas - Daugavgrīvas veloceļš, kas ir liels objekts, un virkne mazāku veloceļu.
- Kādi objekti vēl paredzēti?
- Nākamgad sāksies projekts, kas ir ar Eiropas fondu atbalstu un paredzēts nākamajiem pieciem gadiem, - Salu tilta otrā kārta. Būvniecība droši vien sāksies 2018. gadā.
Nākamgad, ja izdosies iziet visas finanšu procedūras un būs arī valsts institūciju atbalsts, sāksim Flotes ielas izbūvi Bolderājā, kas ir nozīmīgs infrastruktūras objekts ostas vajadzībām.
Esam ieplānojuši izveidot jaunas autonovietnes mikrorajonos. Kopumā vairāk nekā desmit. Ja laika apstākļi ļaus, jau šogad izveidosim trīs. Tas notiks sarkano līniju ietvaros, tur, kur ir pašvaldības zeme un to pieļauj satiksmes organizācijas un drošības apstākļi.
-Rīgā ir krustojumi, kur derētu luksofori. Vai būs jauni luksofori?
- Protams, luksofori un satiksmes organizācijas un drošības uzlabojumi ir mūsu dienaskārtībā. Šajā sadaļā ir nepieciešams investēt ļoti lielus naudas līdzekļus. Jaunu pilnībā automatizētu luksoforu sistēma Rīgā izmaksā aptuveni 15-20 miljonus eiro. Tiem luksoforiem, ko plānojam atjaunot, mēs arī liksim klāt satiksmi uztverošas, kontrolējošas ierīces - datorkameras, kas piefiksēs automašīnas klātbūtni un palīdzēs regulēt transporta plūsmas.
- Ārzemēs ir visādi interesanti luksoforu risinājumi. Ir tādi, kas gadījumā, ja kāds autobraucējs pārkāpis ātrumu, ieslēdz sarkano signālu. Un tad steidzīgajam šoferim jānokaunas, ka visi viņa dēļ apturēti.
- Šādi luksofori ir uz Rīgas - Jelgavas šosejas. Latvijā pilotprojekta veidā daži šādi luksofori darbojas, bet tas ir efektīvi uz šosejām. Pilsētā diezn vai būtu mērķtiecīgi izvietot tādus luksoforus... lai gan varbūt dažās vietās tomēr varētu apsvērt šādu luksoforu novietošanu.
- Vēl citās valstīs mēdz būt tā, ka papildsekcija zaļajam signālam, kas atļauj nogriezties pa labi, nemaz netiek uzlikta. Tiek piestiprināta zaļa bultiņa, kas nozīmē, ka pa labi drīkst griezties arī pie sarkanā signāla, ja vien ceļš ir brīvs. Vai līdzīgs risinājums Rīgā nevienkāršotu satiksmi, nemazinātu sastrēgumus?
- Šāds jautājums ir, pirmkārt, Ceļu satiksmes drošības direkcijas ziņā. Tas ir braucēju tradīciju jautājums. Ja kaut kāds jauninājums tiek ieviests atsevišķās vietās, tad rodas jautājums, kāpēc ne arī citās. Ja tiek ieviests kāds jauninājums, paiet gadi, kamēr cilvēki pierod. Var rasties problēmas ar gājēju un velobraucēju apdraudējumu. Diskusijas par to ir bijušas, bet speciālisti vismaz pagaidām pieturas pie uzskata, ka Latvijā šāds risinājums nav piemērots.
- Vairākos krustojumos Rīgā iedegas sarkans krustiņš, kas palīdz tiem, kuri grib griezties pa kreisi, saprast, ka ceļš nu ir brīvs. Vai ir paredzēts šādus luksoforus izveidot vairāk? Cik tas maksā?
- Ir paredzēti šādi krustojumi. Tur, kur nepieciešama pilna pārbūve, viens liels krustojums kopā ar projektēšanu izmaksā apmēram 80-100 tūkstošus eiro. Jaunie krustojumi jau ir ar interneta pieslēgumu, ar datora vadību.
Šogad esam veikuši 25 luksoforu objektu atjaunošanu vismaz 20 krustojumos vai regulējamās gājēju pārejās. Nākamgad arī plānots izbūvēt līdzīgu skaitu, piemēram, Ventspils, Slokas, Nometņu, Andreja Saharova un Tilta ielā. Projektēšanas stadijā arī ir krustojumi Maskavas, Augusta Deglava ielā un citur. Vidēji gadā atjaunojam 20, 25 krustojumus.
- Šoruden izcēlās liels satraukums sociālajos tīklos un kampaņa politiskajā vidē pret Rīgas domes ieceri būvēt tramvaja līniju uz Skanstes ielas rajonu. Vai satraukumam ir pamats?
- Satraukumam nav pamata. Skanstes ielas projektā tramvajs Senču ielas posmā nekādas kapličas un apbedījumus neskars. Tramvaja līnija tiks veidota pašreizējā ielas profila platumā.
Tramvajs ir zaļākais, videi draudzīgākais transporta līdzeklis, kāds vispār pašlaik iespējams. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos, sešdesmitajos gados tramvaja līnijas tika jauktas nost, jo tramvaju uzskatīja par arhaisku, grabošu, lēnu un citam transportam traucējošu. Taču pašlaik lielpilsētas cenšas atgriezties pie tramvaja. Ženēvā, Milānā, Amsterdamā redzam, ka modernais tramvajs lieliski sadzīvo ar apkārtējo vidi, tas var iet arī cauri parkiem, pāri laukumiem. Amsterdamā tramvajs sadzīvo pat ar stacijas laukumu, kur tas netraucē gājējiem, velosipēdistiem. Tramvajs noteikti ir daudz labāks risinājums par trolejbusiem, kas faktiski pa to pašu brauktuvi vien virzās kopā ar citiem transporta līdzekļiem un piedalās sastrēgumu radīšanā. Bet moderns tramvajs klusi un ātri virzās pa atsevišķu joslu. Mēs dzīvojam tramvaju atdzimšanas laikā, un nešaubos, ka tramvaju kustību Rīgā vajag atjaunot un paplašināt. Domāju, ka Rīgas pilsēta to darīs savu iespēju un finansējuma robežās. Tas ir atbilstoši laikmeta garam un tam, kā attīstās Eiropas pilsētas.
Nākamgad ir pašvaldību vēlēšanas, un diemžēl tramvajs uz Skansti tiek izmantots politikā. Es gan esmu ierēdnis, un mans uzdevums ir rast risinājumu, kas apmierina sabiedrības intereses. Un tādu risinājumu mēs atradīsim.
- Ir dzirdēts tāds tramvaja kritiķu padoms - ja jau tik ļoti vajag tramvaju uz Skansti, tad to vajadzēja virzīt no 5. tramvaja līnijas...
- Ideja jau nav tikai tramvajs uz Skanstes ielu. Mērķis ir savienot 5., 6., 9 tramvaja līnijas. Tas ir komplekss projekts, kas domāts ar mērķi radīt ērtu satiksmi uz kultūras un sporta objektiem, kuri jau pastāv un vēl tikai taps nākotnē. Skanstes ielas apkārtne ir viena no teritorijām, kas attīstās visstraujāk. Ap to brīdi, kad tramvajs tiks uzbūvēts, tā teritorija jau izskatīsies stipri citādi, - tur būs gan biroju, gan dzīvojamās ēkas, tramvaja līnija ies gar koncertzāli, gar modernās mākslas muzeju un citām nozīmīgām ēkām un objektiem.
