Ekonomiste, neatkarīgā eksperte un analītiķe Jevgeņija Zaiceva intervijā Neatkarīgajai vērtē 2017. gada budžetu un uzskata, ka tas ir uzpūsts un liekulīgs.
- Jūs lasot, tā vien liekas, ka Latvijas budžetu autori smeļas iedvesmu pasaku tēlos. Piemēram, 2011. gada konsolidācijas budžets, jūsuprāt, veicināja Sprīdīša sindromu - doties meklēt laimi prom no tēva mājām. Kas tagad?
- Šoreiz aktuāla ir pasaka Ganuzēns un velns. Ganuzēns piešmauca velnu. Tas palika viņam parādā. Ganuzēns izraka bedri un pārklāja to ar cepuri. Cepurē - caurums. Velns nesa naudu, nesa, bet nekādi nespēja cepuri piebērt.
Mēs budžeta naudu vācam, vācam, bet... tās kā nepietiek, tā nepietiek. Visu laiku dzīvojam uz parāda. Kāpēc? Tāpēc, ka cepurē caurums. Principā par 2017. gada budžetu nav daudz ko teikt. Tas ir... nekāds. Tas ir pats sliktākais valsts budžets no tiem, ar kuriem man nācies iepazīties.
- Bet kādā lomā te kurš? Kas ir ganuzēns? Pasakā viņš šķiet labais...
- Ganuzēns - tie ir ierēdņi, valdība. Velns šajā gadījumā - Latvijas tauta. Ierēdņi saka: mēs dosim naudu tiem, šiem un šitiem... Mēs to nesam, nesam, nesam, bet viņiem arvien nepietiek.
Šis budžets ir slikts tāpēc, ka tam nav kodola, nav galvenās idejas To ir vienkārši salipinājuši. Cenšoties izpildīt visus dotos solījumus. Kādus? Tik un tik procentus aizsardzībai, tik medicīnai, tik izglītībai. Taču visām šīm nozarēm ir vajadzējis dot katru gadu. Un katru gadu tām dotais ir ticis palielināts. Bet - nepārtraukti vajag vairāk un vairāk naudas.
Arī šajā budžetā ienākumi plānoti lielāki nekā 2016. gadā. Taču to iekasēšanas iespējamība krīt. Jo kas tad iznāk faktiski? Kopējie ieņēmumi plānoti - 8 miljardi eiro. 5,760 - tas ir pamatbudžets. Nodokļu daļa ieņēmumos - tikai 4 miljardi 100 miljoni. Turklāt tas ir par 400 miljoniem vairāk nekā bija 2016. gada plānā. Taču 2016. gada plāns netiks izpildīts. Bet, lai arī šo nodokļu iekasēšanas varbūtība ir ļoti zema (var pat vērtēt - ne vairāk par 70%), 2017. gada budžetā ielikts nodokļu ieņēmumu palielinājums. Pār mēru sakāpināti šie nodokļu ieņēmumi ir tāpēc, ka aprēķini veikti, vadoties pēc pieņēmuma, ka ekonomika augs. Taču ekonomika krīt. Ekonomika rūk, taču valdība nevēlas to redzēt.
- Latvijas Bankas vadītājs gan jau pirms dažiem mēnešiem izteicās, ka atkal parādās krīzes pazīmes.
- Pareizi - redzamas visas tās pašas krīzes pazīmes. 2008. gadā Ivars Godmanis kopā ar savu finanšu ministru Valdi Dombrovski nogulēja krīzi, nogulēja to, ka martā budžets sāka nepildīties (neizpilde - 5%). Šogad martā budžeta neizpilde bija 2,5-3%. Tieši nodokļu iekasēšanas jomā. Proti, tā ir pirmā pazīme.
Tālāk. 2008. gadā sāka samazināties tautsaimniecībā nodarbināto skaits. Tagad jau otro gadu (2015., 2016.) pēc kārtas nepieaug vasaras, sezonas strādnieku skaits. Starp citu, arī tāpēc, ka beidzas ar uzturēšanās atļaujām saistītie celtniecības projekti. Samazinās nodarbināto kopskaits. Turklāt mēs vēl neesam sasnieguši pat 2010. gada līmeni, kad ekonomika atspērās un sāka augt. Kur nu vēl pirmskrīzes līmeni. Proti, nodarbināto skaits ir ļoti mazs. Tam atbilstoši mazs ir gan saražotā produkta daudzums, gan iekasēto nodokļu apjoms. Te jums otra pazīme. Turklāt aug arī bezdarbnieku skaits.
Bet nākamgad situāciju vēl smagāku padara tās likuma normas, kuras tika pieņemtas, veidojot 2016. gada budžetu. Tad Jānis Reirs dabūja cauri to, ka tiek ieviesti obligāti sociālie maksājumi no katra strādājošā minimālās algas. Tas novedīs pie tā, ka cilvēkus, kuri šodien strādā nepilnu darba dienu, vienkārši atlaidīs. Viņi nonāks biržā. Lai gan nodokļu inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau 2015. gadā brīdināja, ka minimālās algas paaugstināšana ir novedusi pie darba tirgus izkropļošanas. Proti, darba devēji sāka samazināt darba ņēmēju darba laiku.
Vienīgais labums te ir tas, ka valsts sektorā minimālās algas palielinājuma dēļ pieaug algas. Proti, automātiski palielinās visu ierēdņu algas. Budžetā tas atspoguļojas vienkārši. Atlīdzības pozīcija kopumā pieaug par 11%. Bet... tas taču nav tik vien kā 5. vai 20. datumā aiziet līdz bankomātam un izņemt naudu. Nauda ir jānopelna. Proti, tas atkal ir slogs ekonomikai.
Ko vēsta pētījumi? To, ka nodokļu maksātāju skaits samazinās. Tāpēc nodokļu likmes nāksies palielināt. Bet, kungi!? Cilvēku kļūst mazāks, bet administrācija tā pati vai pat pieaug! Barojamo skaits palielinās. Mums ir izplūduši štati. Kur problēma? Nepieciešama nauda tāda valsts aparāta uzturēšanai, kurš kļūst arvien mazāk efektīvs.
- Ja budžets paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, tad taču tiek gaidīta ekonomikas izaugsme.
- Šis pieaugums nav ne ar ko pamatots. Nav iespējams izskaidrot, kura ekonomikas joma to dos. Es analizēju un man sanāca, ka to IKP pieaugumu, kāds mums ir šogad, nodrošina algu pieaugums valsts un budžeta sektorā. Bet šis budžets ir būvēts uz aplamas IKP prognozes.
Ejam tālāk. Lielu summu - vienu miljardu 113 miljonus eiro - veido Eiropas nauda. 2016. gada budžeta ieņēmumos ierakstīti 942 miljoni Eiropas naudas. Astoņos mēnešos saņemti 547 miljoni. Ļoti maz cerību, ka tiks saņemti 942. Lineāra prognoze uzrāda 821 miljonu. Proti, 2017. gada budžeta problēma ir: maza ienākumu iekasēšanas varbūtība.
No otras puses - tēriņi. Paredzēts tēriņu pieaugums. Bet tas atkal noved pie plānotā deficīta pieauguma. Paredzēts, ka deficīts augs par 17 miljoniem eiro. Saskaņā ar plānu viņi paredz pamatbudžeta deficītu 301,5 miljonus. 2016. gadā tas bija paredzēts 284 miljoni. Starpība - 17 miljoni, taču tā būs lielāka.
Tieši tādā un ne citādā garā budžets tiek veidots tādēļ, lai pateiktu: šie 301,5 miljoni ir normāls deficīts. Tie sakāpina plānoto IKP rādītāju. Jo budžets tiek rēķināts, atsperoties no tā. Arī šogad šis rādītājs bija pārmērīgi sakāpināts (26 miljardi 127 miljoni eiro). Pusgada reālais IKP - tikai 11 miljardi 778 miljoni. Tātad gadā sanāks labi ja 24 miljoni. Proti, tie ir uzpūsti skaitļi. Un tādi tie ir tādēļ, lai Eiropas Savienība (ES) apstiprinātu šo konstrukciju. Lai pierādītu, ka mēs iekļaujamies ES rādītājos. Lai arī praktiski tas ir apmāns. Taču tie, kuri vērtēs šo budžetu ES, arī ir ierēdņi.
- Vai jūs ar to gribat teikt, ka ierēdņi gan Latvijā, gan Briselē ir pašpietiekami? Briseles akcepts tiem svarīgāks par Latvijas realitāti. Tātad šis budžets ir taisīts nevis valstij, bet Briselei?
- Jā. Jo Briseles ierēdņi darbojas saskaņā ar standartu, ar šablonu. Viņi pārbauda, vai budžets iekļaujas šajos kritērijos. Jo vairāk - viņi vadās nevis no budžeta izpildes fakta, bet no pērnā gada plāna. Tas ir lielas sistēmas likums. Birokrātija, ES ierēdņi - tie, kā jau lielas birokrātiskas sistēmas censoņi, strādā paši sev. Ar to arī skaidrojams fakts, ka viņi ražo dokumentus, kuri praktiski nav īstenojami. Mūsu ierēdņi darbojas tieši tāpat. Pār viņiem nav kontroles. Ne ES, ne šeit. Nav kontrolējošas sistēmas, kura piespiestu viņus strādāt kvalitatīvi. Nav kontroles, nav baiļu. Un tā arī sanāk, ka reāli ekonomika iet uz leju, bet saskaņā ar papīriņiem, ar matemātiskiem aprēķiniem tā aug.
- Bet ko jūs pati ņemtu par 2017. gada budžeta kodolu?
- Varbūt vispirms ņemsim un konceptuāli noskaidrosim, kas notiek ar mūsu valsti. Apjēgsim kaut vai to, ka no šī gada ir mainījušies mūsu valsts pastāvēšanas nosacījumi šajā pasaulē. Notika Brexit. Tas nozīmē, ka Lielbritānija agrāk vai vēlāk uzsāks izstāšanās procedūru no ES. Noteiktā līmenī šī valsts ir ES donore. Tas nozīmē, ka ES naudas kļūs mazāk. No otras puses - mēs vairs neesam jaunā ES dalībvalsts, mēs esam ES jau 12 gadus, esam pilnvērtīga Savienības valsts. Tādēļ periods, kurā mūs pievilka līdz ES līmenim, faktiski beidzas...
- Sāk rēgoties 2020. gads...
- Jautājums - kā sakarā ar Lielbritānijas izstāšanos samazināsies ES budžeta ieņēmumi un kādā variantā tiks pildīta ar eirofondiem saistītā finansēšanas programma? Pirmām kārtām - saistībā ar Kohēzijas un izlīdzināšanas fondu. Vai tā līdz 2020. gadam tiks no Briseles puses izpildīta pilnā apjomā? Šo jautājumu neviens nav vērtējis. Lai gan, plānojot Eiropas naudas izmantošanu, vajadzētu vērtēt. Turklāt mēs vēl neesam ķērušies pie Eiropas naudas izmantošanas pilnā apjomā. Jo mūsu ierēdņi nekādi nav spējuši sagatavot vajadzīgos dokumentus. Es te pat neminu to, kam šī nauda tikusi virzīta.
Proti, mēs vēl neesam kā nākas ķērušies pie šīs naudas apgūšanas, bet jau parādās drauds, ka (ārējo ekonomisko apstākļu izmaiņu dēļ) mēs to varam nesaņemt pilnā apjomā. Ja es plānotu, tad paredzētu budžetā to, ka mēs saņemsim 70, maksimāli 75, procentus Eiropas naudas. Te mums nāktos izmantot piesardzības principu. Taču mēs rīkojamies pretēji - izmantojam itin kā izaugsmes principu.
Mēs ticam, ka ES mūs apgādās ar brīnumiem sietā. Taču tam varēja ticēt pirms desmit, pirms pieciem gadiem... Šodien mēs esam ES jau 12 gadus. Mēs zinām savas kļūdas, zinām savus trūkumus, zinām, ka ES netic tam, ko Latvija saka par šīs naudas izmantošanu. Finansēšana tikusi apturēta ne reizi vien. Mēs izgāzām Eiropas vilcienu projektu. Ir gadījumi, kad naudu nācās atdot, jo tā bija apgūta nepareizi. Eiropas naudu mēs izmantojam ļoti slikti. Ir iespējams, ka pilnā apjomā to nesaņemsim. Šī ir tā patiesība, par kuru neviens nerunā.
No otras puses - nav saprotams, kā mēs šo naudu izmantosim. Vienīgā joma, kurā Eiropas nauda tiek izmantota daudzmaz saprātīgi, ar kaut kādu atdevi, ir... ceļu remonti. Taču kopš 2009. gada mēs ceļu remontiem tērējam tikai Eiropas naudu. Bet, ja Brexit mums šo naudu nogriezīs, tad tas nozīmēs, ka tuvākajos gados naudas ceļu remontiem nebūs. Bet, ja nav ceļa, nav arī teritorijas ekonomiskas attīstības iespēju. Plus vēl - šajā budžetā atkal ielikts pasažieru pārvadājumu dotācijas samazinājums. Proti, tur, kur pienāktos, nauda ieguldīta netiek. Nauda tiek guldīta ierēdņu aparāta, to visu struktūru, kuras saņem finansējumu no budžeta, uzturēšanā. Vidējā alga budžeta sektorā ir augstāka nekā privātajā. Apgalvojums, ka tas tā nav, ir tik vien kā pupu mizas.
- Un tomēr - ir izceltas trīs prioritātes - aizsardzība, medicīna, izglītība. Vismaz šajās jomās budžetā it kā būtu jāsaskata pozitīvas, apjēgtas, sistēmiskas stāvokļa izmaiņas?
- Palielina naudu aizsardzībai. Bet paralēli jau kuro gadu dzirdam, ka šī nauda tiek tērēta neracionāli. Pareizāk būtu spriest: aizsardzība - tā ir valsts drošība. Valsts drošība - tie nav tikai ieroči. Tie nav tikai zaldātiņi. Reiz kāds pulkvedis vai ģenerālis uzdeva pareizu jautājumu: kāpēc Holandē drošības sadaļā kā pats lielākais drauds figurē plūdi? Un aizsardzības budžeta nauda tiek aizsardzībai no plūdiem. Kāpēc gan arī mums aizsardzībai piešķirtos līdzekļus neveltīt valsts drošībai pēc būtības? Plūdu novēršanai, civilajai aizsardzībai, ātrajai medicīniskajai palīdzībai... Kāpēc neveikt šādu pārdali? Tā jau būs tā drošība. Bet mūsu budžets tiek veidots saskaņā ar šabloniem.
Kas notiek medicīnā? Nauda tiek dota un dota, summas aug... Bet medicīna, kā bijusi, tā paliek nepieejama. Medicīnas jomā mums ir bedre. Ministrs tur cepuri virs bedres un runā, ka naudas nepietiek. Kāpēc? Medicīnai domātā nauda gāžas bedrē tāpēc, ka medicīnas joma nav caurspīdīga. Pilnvērtīgu informāciju saņemt nav iespējams... Acīmredzot nauda medicīnai netiek. Tā aiziet administrācijai. Taču, tā kā runa ir par valsts kapitālu, valstij ir iespējas ietekmēt, noteikt... Piemēram, tiek noteikts, ka no līdzekļiem, kuri ienāk par tādu vai citādu manipulāciju, slimnīcas administratīvajiem izdevumiem drīkst tērēt ne vairāk kā piecus procentus. Viss! Grozieties, kā gribat. Tas ir normāls kontroles elements. Mums tāda nav.
Vēl man bija koncepcija: ja gribat, lai cilvēki veiktu sociālos maksājumus, viņiem jāzina, par ko viņi tos maksā. Saistīsim taču tiesības uz medicīnu ar to, kā cilvēks maksā sociālos maksājumus. Nav vajadzīgi nekādi papildu procenti. Ja tu maksā, tev ir tiesības uz, lūk, tādiem garantētiem pakalpojumiem. Citādi medicīnas nauda tiek ieguldīta sazin kur. Bedrē.
Turklāt šajā likumā ierakstīta viena ļoti dīvaina pozīcija. Likums ļauj Finanšu ministrijai palielināt Veselības ministrijas (VM) apropriācijas līdz 170 (170 121 734) miljoniem eiro. VM atbilstoši normatīvajiem aktiem iegulda šo summu likumā uzskaitītajās slimnīcās. Tas ir nonsenss. Tas, kas uzrakstīts, nav izpildāms. Kāpēc? Uzskaitītās slimnīcas ir ņēmušas valsts garantētus kredītus. Valsts ir šo kredītu galvotāja. Kopējā summa - nedaudz virs 170 miljoniem. Tātad šajās slimnīcās šie kredīti pastāv bilancē. Slimnīcām tie būs jāatdod. Bet te viņi raksta, ka VM pārņem galvotājas saistības. Jautājums - vai tad VM pārtaisa šo naudu par valsts parādu? Tas nav saprotams. Jo turklāt tiek saglabātas tiesības piedzīt šo naudu no kredītņēmēja.
Atvainojiet, bet šo darbību tā, kā tā aprakstīta, nav iespējams veikt. Tev ir parāds bankai. Jau ierakstīts, ka garants ir valsts. Bet ko tagad saka valsts? Nu, labi, mēs apliecinām, ka esam garants. Bet nākamajā punktā sacīts, ka tas būs medicīnas jomas finansēšanas palielinājums (apropriācija) un, lūk, šo parādu viņi kapitalizēs. Proti, mums bilancē ir divas daļas: pašu kapitāls un kredītsaistības. Šīs kredītsaistības ir 170 miljoni. Bet ar trešo punktu Finanšu ministrija šos 170 miljonus no kredītsaistībām pārraksta pašu kapitālā. Turklāt saglabājot tiesības piedzīt šos 170 miljonus no slimnīcām.
Tā nav viltība, tas ir nonsenss. Tas ir neizpildāms nosacījums, tā ir šmaukšana. Jo - pārņemt galvojumu, tas nenozīmē, ka tiek pārņemtas kredītsaistības. Es esmu galvotājs, es galvoju, ka parādnieks samaksās. Bet to, kā par šo pašu summu var palielināt apropriāciju, proti, VM piešķirto naudu, es nesaprotu. Viņi tiešām uzskata, ka ir iedevuši šos 170 miljonus medicīnai? Tā vienkārši ir ņemšanās ar grāmatvedības pozīcijām bilancē. Manipulācija. Bet, no otras puses, to, kā nauda tiek tērēta, mēs nezinām. Un tādas lietiņas šajā budžeta likumā ir no vienas vietas.
Trešā prioritāte. It kā tiek dota nauda izglītībai. Rezultāts ir acīmredzams. Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātā algu reforma vedina slēgt Rīgā 1. ģimnāziju, 2. ģimnāziju... Vainot tajā pašvaldības - vistīrākie meli. Šīs reformas dēļ zaudē apmēram trešā daļa skolotāju. Viskvalificētākie, tie, kuri visvairāk strādāja.
Turklāt ministrija operē ar novecojušu informāciju. Kā viņi spēj noteikt to, ka nauda seko skolēnam? Budžetu veido vasarā, spēkā tas stājas no 1. janvāra. Kā viņi skaita, ja viņu mājaslapā šodien nav informācijas par skolēnu skaitu 2016. gada 1. septembrī? Proti, mehānisms klibo. Skolu vadītāji nezina, cik viņi saņem par vienu skolēnu. Un, ja atceraties, pirms dažiem gadiem skolotāju algu paaugstināšanai trūka 3-5 miljonu. Šodien runā par 47 miljoniem. Kāpēc? Turklāt cilvēku skaits ministrijā kopš 2009. gada audzis par aptuveni 160 cilvēkiem. Bet skolēnu skaits samazinājies par 20 tūkstošiem. Proti, absolūti neadekvāti.
- Kāds ir jūsu summārais slēdziens?
- Tas, kas teikts budžetā, savstarpēji nesader, nelīmējas. Un neviens nerunā arī par to, ka valdība izmanto nepareizus datus par iedzīvotāju skaitu. Viņi izmanto Pilsonības un migrācijas pārvaldes datus. Tad mūsu vēl ir ap diviem miljoniem. CSP dati - miljons 800 tūkstoši. Reāli varētu būt miljons 700 tūkstoši. Starpība - 300 tūkstoši. No šejienes - nepareizas prognozes. Tāpēc nepildās iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālā nodokļa iekasēšanas plāns. Vai tiešām valdība nedzird galveno ekonomikas spēlētāju vēstījumus?
DNB un Nordea apvienojas, veido vienu banku un... reģistrējas Igaunijā. Viņi aiziet tāpēc, ka te ir pastāvīgs nodokļu izmaiņu jūklis, un tāpēc, ka no valdības puses nāk negatīva retorika. Pie mums vara visu laiku pūlas noslaktēt vistas, kas dēj zelta olas.
Budžets ir - nekāds. Ieņēmumi sakāpināti. IKP rādītāji sakāpināti. Ekonomika krīt. Budžets būvēts, pieņemot, ka tā augs. Nauda aizsardzībai - mucā bez dibena. Medicīnai - mucā bez dibena. Izglītībai - nav saprotams, kur un kā nauda paliek. Protams, deputāti par budžetu nobalsos, pieņems to uz «urā!». Tātad - piekritīs liekulīgai tautas mānīšanai.