Dzintars: par bēgļu aizbraukšanu nav jāraizējas

Raivis DzintaRs: «Politiķu apgalvojumi par Trampa iespējamo nepiemērotību ir pārsteidzīgi» © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Vai aiz bēgļu jautājuma izspīlēšanas ēnā nepaliek nācijai būtiskāku problēmu risināšana? Kā reiz ekscentriskā, spurainā Nacionālā apvienība (NA) kļuvusi par konvencionālu varas partiju un ko tā domā par iepriekš kritizēto jauno ASV prezidentu – Neatkarīgās intervija ar NA līdzpriekšsēdētāju un Saeimas frakcijas vadītāju Raivi Dzintaru.

Neatkarīgā: - Valsts augstākās amatpersonas sveica jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai arī virkne politiķu, tostarp NA, līdzīgi kā daudzi iedzīvotāji, politikas komentētāji, iepriekš nicīgi izteicās par Trampu. NA deputāts Rihards Kols, kas ir Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Trampu dēvējis par draudu NATO, absurdu un naidu spļaujošu biznesmeni, «potenciāli destruktīvu, iracionālu, rasistisku, klaji agresīvu un ne īpaši veiksmīgu biznesmeni», kura gājiens pie varas visu spēkiem jāaptur. Nu aicināsiet viņu mainīt savu retoriku vai dzēsīsiet šos izteikumus no savas mājaslapas?

Raivis Dzintars: - ASV pilsoņi ir izdarījuši izvēli, un tā ir jārespektē. Līdzīgi kā teicis jaunais ASV prezidents - ASV intereses ir pirmajā vietā, arī Latvijas pilsoņiem pirmajā vietā ir Latvijas intereses. Trampa personība un izteikumi pirms vēlēšanām radīja virkni jautājumu par to, kāda būs viņa ārpolitika, kā viņš redz ASV un Eiropas sadarbību, attiecības ar Krieviju. Latvijas intereses ir iespējami lielāka prognozējamība, iespējami mazāka sašķeltība un haoss ASV iekšienē, ASV ciešāka sadarbība ar Eiropu. No tāda viedokļa Trampa uzvara rada zināmus jautājumus, bet, domāju, ka laika gaitā tie tiks atbildēti, un cerēsim, ka ASV būs uzticams stratēģiskais partneris neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem. Prezidents ASV nav vienīgā patiesības institūcija, turklāt daudzi uzvarējušās republikāņu partijas pārstāvji arī priekšvēlēšanu periodā retorikā ir atšķīrušies no Trampa.

Latvija allaž ļoti centusies parādīt, ka esam uzticami sabiedrotie, ka mūsu sadarbība ir nozīmīga, līdz ar to atsevišķu politiķu apgalvojumi par Trampa iespējamo nepiemērotību ir pārsteidzīgi. Jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā vajadzēja būt gataviem strādāt ar jebkuru prezidentu.

- Pirms vēlēšanām daudz tika spekulēts ar Baltijas valstu drošības risku Trampa ievēlēšanas gadījumā. Krievijas militārās aktivitātes pie ES valstu ārējām, tostarp Latvijas, robežām biezā slānī notika jau pirms vēlēšanām. Jūsuprāt, velkamas tiešas paralēles ar Trampa ievēlēšanu un Latvijas drošību?

- Iespējams, tieši otrādi, Krievijas militārā aktivitāte pie robežām var īslaicīgi samazināties. Trampa ievēlēšana nav tiešs rādītājs mūsu apdraudētības līmenim, drīzāk jārunā par zināmu notikumu kopumu, sākot ar Brexit. Aizejot Lielbritānijai, mazinās arī ASV interešu pārstāvniecība ES. Šādi vairāki notikumi komplektā ar rezultātiem nacionālo parlamentu vēlēšanās citās Eiropas valstīs, kurus vēl varam sagaidīt, var radīt situāciju, ka ASV attālinās no Eiropas un potenciāli pastāv risks, ka var mainīties esošā pasaules kārtība. Tur es saskatu riskus, bet nevar teikt, ka noteikti Trampa nākšana pie varas ir šo risku avots, lai arī viņa priekšvēlēšanu retorikā bija saklausāma lielāka orientēšanās uz ASV iekšpolitiku, ko daži sauc par izolacionisma politiku.

- Tomēr tieši Obamas prezidentūras laikā, kur Hilarija Klintone bija valsts sekretāre, tika anektēta Krima, saasinājās situācija Sīrijā, kur arvien vairāk militārās darbības izvērš Krievija.

- Parasti tieši republikāņiem bija mazāk rozā brilles attiecībā uz Krieviju, bet šajās vēlēšanās šo stingrās politikas pozīciju vairāk aizstāvēja demokrātu pārstāve Klintone. No Latvijas interešu viedokļa nepiekāpšanās politika ir izdevīgāka nekā pieeja, ka pasaule ir viens liels tirgus, no kā daudzi baidās. Prezidentam Trampam šīs bažas jākliedē.

- Runājot par Sīriju jeb tās bēgļiem, redzam, ka uz Latviju pārvietotās personas, tikko saņēmušas statusu, steidz pamest Latviju, sūdzoties par nespēju pēc Mucenieku pamešanas izdzīvot ar valsts atvēlēto bēgļu pabalstu. Pēc NA iniciatīvas tas tika samazināts. Esat apmierināti ar rezultātu - bēgļu aizbraukšanu?

- Uzskatu, ka mums nav jāveic ārkārtēji pasākumi, lai cilvēkus, kuri nevēlas Latvijā uzturēties, noturētu ar varu. Acīmredzot viņiem prioritāte nav drošība, bet ekonomiskais izdevīgums. Tādu lēmumu pieņemšana, kas var radīt neapmierinātību Latvijas iedzīvotājos, radot kādas jaunas privilēģijas patvēruma meklētājiem, var radīt sociālu spriedzi, un tas vienkārši nav taisnīgi.

- Domājat, ka visi nevēlas, nevis nespēj Latvijā izdzīvot ar bēgļu pabalstu un, vismaz sākotnēji, vājajām darba iespējām?

- Bet tā ir reālā situācija Latvijā! Mēs nevaram piedāvāt vairāk cilvēkiem, nekā varam piedāvāt Latvijas iedzīvotājiem! Ja Latvijas iedzīvotājs atrod darbu, viņš vairs nevar saņemt mazturīgā, bezdarbnieka pabalstu. Arī citviet Eiropā lielākoties tomēr nav bēgļiem redzama vēlme integrēties. Piekrītu režisoram Alvim Hermanis, ka Latvija no vārda brīvības viedokļa ir viena no demokrātiskākajām valstīm, jo daudzviet Eiropas vecajās demokrātijās manāma cilvēka tiesību apspiešana saņemt informāciju par to, kas notiek bēgļu centros, un citu ar bēgļiem saistītu informāciju.

- Tad, jūsuprāt, mums nav īpaši jāreaģē uz bēgļu prombraukšanu?

- Domāju, ka mums par viņu aizbraukšanu nav jāraizējas, drīzāk var pat teikt, ka situācijā, kad mums jau ir integrācijas problēmas ar esošo etnisko sastāvu, tas ir labi.

- Piekritāt kompromisam, ka vēl trīs mēnešus pēc sākšanas strādāt pabalsti tiek izmaksāti ne tikai patvēruma meklētājiem, bet arī Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem...

- Jā, lai, cik iespējams, stāvokli izlīdzinātu.

- Vai tas ir veselīgs lēmums kopumā? Nezinu, vai tas daudz veicinās nabadzības mazināšanos, bet varbūt tas radīs netaisnību un nevienlīdzību starp dažādiem strādājošajiem?

- Piekrītu, tas noteikti nav labākais lēmums, bet tas sākotnēji piedāvātais bija vēl sliktāks. Tā politikā bieži notiek - nespējot vienoties par labāko risinājumu, jāvienojas par to, kam gatavi visi piekrist. Diemžēl nav viena NA valdībā.

- Ir aplēses, cik tas varētu prasīt no valsts budžeta?

- Labklājības ministrija to rēķina, mūsu rīcībā šādas informācijas pašlaik nav.

- Cilvēki ir radoši ne tikai nodokļu optimizēšanā, bet arī dažādu pabalstu saņemšanā. Nedomājiet, ka šo iespēju neizmantos negodprātīgi - aizies no darba, saņems bezdarbnieku pabalstu, atkal iestāsies darbā un trīs mēnešus saņems maksājumus dubulti?

- Šim lēmumam ir riski, bet ar to vismaz ir panākts, ka situācija ir vienlīdzīga un Latvijas iedzīvotāji nejūtas nevienlīdzīgāki par ieceļotājiem.

- No NA pēdējā laikā pārsvarā dzird retoriku par bēgļu uzņemšanu, lai gan redzam, ka viņi Latvijā pamatā uzturas neilgu laiku, tad aizbrauc, rada kādus finansiālus izdevumus, kurus daļēji līdzfinansē Eiropa, bet nevar runāt par draudiem sabiedrībai, latviskajai identitātei, drošībai, integrācijai... Nebaidāties, ka, eskalējot šo vienu tēmu, ēnā paliek citas jūsu aktivitātes? Kaut kā nemanīju šogad jūsu principiālās pozīcijas budžetā atšķirībā, piemēram, no iepriekšējiem NA demogrāfijas ultimātiem.

- Budžetā pozīcijas ir bijušas principiālas, bet politiķi nediktē dienaskārtību medijos. Esam daudz enerģijas ieguldījuši, lai uz kultūras pedagogiem attiecinātu tādu pašu atalgojuma paaugstināšanu kā pārējiem pedagogiem. Sākotnējā IZM pozīcija bija, ka Kultūras ministrijai tam jārod līdzekļi no savām rezervēm, kuru nav. Tam tika tērēts ne mazāk enerģijas kā atbalstam demogrāfijai, par ko atsevišķu augstu amatpersonu izteikumi, ka demogrāfija ir pārfinansēta, vieš bažas, vai izdosies turpināt iepriekš panāktos uzlabojumus ģimeņu atbalstam. Tos izdevās ne tikai noturēt, bet ieviest vēl virkni pasākumu 20 miljonu eiro apmērā, tostarp ceturtā bērna politikai, teju dubultotus pabalstus audžuģimenēm, apgādnieka zaudējuma pensijai u.c. NA arī nākamā gada budžetā palikusi uzticīga savām prioritātēm, ko savos maciņos praktiski izjutīs iedzīvotāji. Arī citās NA atbildības sfērās - tiesu, probācijas dienesta, ieslodzījuma vietu pārvaldes - darbiniekiem būs būtisks algas pieaugums.

- NA tiek slavēti tie partijas Rīgas domes deputāti, kuru pūliņu rezultātā dome KM padotības skolās Rīgā sarūpējusi pašvaldības apmaksātas brīvpusdienas 5.-9. klašu skolēniem. NA var to panākt Rīgā, bet nevar visā valstī. Ar Nilu Ušakovu labāka sadarbība nekā ar Kučinski?

- Man ir prieks, ka NA apvienības deputāti Rīgā var panākt rezultātu, bet, runājot par brīvpusdienām, ja nebūtu NA, tās valstī vispār nebūtu ieviestas. Likt katru gadu vienu klasi klāt brīvpusdienām bija NA iniciatīva.

- Kas apstājusies.

- Jā, apstājusies - diemžēl par šo neizdevās pārliecināt koalīcijas partnerus.

- Pretēji nerakstītajam likumam neatbalstīt opozīcijas vēršanos pret koalīcijas deputātiem, ministriem, NA atsevišķi deputāti (Jānis Dombrava, Ingūna Rībena, Aleksandrs Kiršteins un Kārlis Krēsliņš) atbalstīja opozīcijas prasību parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadībai atmaksāt saņemto naudu. Atšķirībā no jums. Ziņojuma nav, darba rezultātu nav - kādi ir jūsu argumenti?

- Komisijas darbs bija ļoti vāji organizēts, kā dēļ arī nav pieņemts ziņojums. Par to morāla atbildība jāuzņemas komisijas vadītājam Veiko Spolītim, kurš vēlas novelt atbildību uz citiem. Tas man deva iemeslu ļaut NA deputātiem balsot brīvi. Pats tomēr atturējos, jo Saeimas lēmums tomēr ir kaut kas ļoti nozīmīgs. Esam pieņēmuši ļoti nozīmīgus lēmumus par Latvijas vēsturi, ārpolitiku - ražot lēmumus ar konkrētu politiķu uzvārdiem Saeimas lēmumprojektā nav pareiza forma, turklāt tas arī juridiski neuzliktu Spolītim nekādus pienākumu līdzekļus atmaksāt. Tā ir tikai viedokļa paušana, un, manuprāt, viedokli varam paust, neizmantojot Saeimas lēmuma projekta formu.

- Nebaidāties, ka, ieviešot šādu principu: Nav darba rezultātu - atmaksā naudu!, nevajadzēs atmaksāt naudu turpmāk daudzu komisiju, apakškomisiju, darba grupu vadītājiem?

- Šāds arguments arī izskanēja. Būtu tikai pozitīvi, ja mēs komisiju, apakškomisiju darbu vērtētu skrupulozāk, bet lēmumprojekts no Saeimas tribīnes nav pareizā forma. Bija sajūta, ka atrasts viens grēkāzis, nebūt ne pats sliktākais, kam visi, kam nebija slinkums, meta ar dubļiem. Tas varbūt ir saprotami no politiskā vai cilvēka dabas viedokļa, tajā pašā laikā Saeima ir pilna ar deputātiem, kuru darba faktiskais laiks ir trīsreiz nedēļā, nosēžot sēdes. Vai viņiem nebūtu jāatmaksā saņemtais atalgojums? Atšķirība starp dažādu deputātu ieguldīto darbu ir ļoti liela, un nav samērīgi pateikt, ka Spolītits ir visa ļaunuma sakne.

- Kā ar deputātu darba rezultātiem kopumā? Ekonomika buksē, nabadzība nemazinās, emigrācija neapstājas, bet ministriem trīs gadu laikā alga pieaugusi par 38%, deputātiem kopā ar piemaksām pat trīskāršojusies un pieaugs arī nākamgad.

- Kad NA rosina iesaldēt šīs algas, tad to sauc par populismu! NA balsoja par algu pieauguma iesaldēšanu un deputātu algu nepiesaistīšanu vidējai algai. Tā kā tas netika atbalstīts, NA aicināja ziedot labdarībai, ko arī pats esmu darījis.

- Tad varbūt mums nevajag simts deputātu?

- Es personīgi būtu atvērts šādai diskusijai. Bet, piemēram, kā nokomplektēt visas komisijas?

- Arī to skaitu var samazināt.

- Bet ir plašs jautājumu loks, kurā deputātiem ir jāiedziļinās. Lai godprātīgi izpildītu pienākumus, jāstrādā ļoti daudz, lai gan ir, protams, cilvēki ar paviršāku attieksmi.

- Koalīcija spriež, vai nevajadzētu mainīt partiju finansēšanas regulējumu, bet pati nav īpaši aktīva ar iniciatīvām, gaida priekšlikumus no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB). KNAB rosinātā lieta par partiju finansēšanu to aktualizējusi. Jūs drīzāk sliektos atbalstīt ziedojumu apjoma ierobežojumus, lai redzam, kurš patiesi ziedo, nevis kā tagad, kad nauda tiek sadalīta starp fiktīviem ziedotājiem, vai drīzāk būtiskus ziedojumu ierobežojumus, vēl stingrāku kontroli, lielāku valsts atbalstu partijām?

- Diez vai tā būs mūsu prioritāte, bet, ja šis jautājums būtu dienaskārtībā, mēs vairāk atbalstītu ziedotāju ietekmes mazināšanu un partiju komunikācijas iespēju paplašināšanu. Vai tas ir valsts finansējuma veidā, lai tās var nepastarpināti paust savu viedokli ar noteiktu precīzāku valsts finansējuma izlietošanas kārtību, galvenais, lai mazinātu ziedotāju ietekmi, lai ziedotāju proporcija partiju budžetā būtu iespējami mazāka. NA tradicionāli savas vietas nopelna ar proporcionāli mazākiem ieguvumiem, valdības partiju starpā šajā ziņā esam līderi.

- Šīs Saeimas laikā esat redzējis kādus Saeimas lēmumus, kur redzat cauri ziedotāju ietekmi?

- Piemēram, ikreiz, kad runa ir par uzturēšanās atļauju tirdzniecības ierobežošanu.

- Esat gatavi atsaukties Vienotības aicinājumam Rīgā veidot kopīgu sarakstu uz pašvaldību vēlēšanām?

- Pareizi būtu visām nopietna mēroga partijām izveidot vienotu sarakstu, atskaitot Saskaņu, - tas būtu reāls pretspars Saskaņai. Diemžēl ZZS atteicās, viņiem esot daudz kandidātu. No divu partiju kopīga saraksta izveidošanas būtu vairāk sliktuma nekā labuma, jo būs virkne Vienotības vēlētāju, kas nekad nebalsotu par NA, un virkne NA vēlētāju, kas nekad nebalsotu par Vienotību.

- Vai tas mainītos, ja šim sarakstam piebiedrotu vēl ZZS?

- Tad nebūtu citas alternatīvas, vēlētāji saprastu, ka tas ir nopietns pasākums, kad visi lielie spēlētāji apvienojušies vienam mērķim. Ja paliek vēl citas spēcīgas alternatīvas, tad šīs balsis var atlēkt trešajai partijai vai cilvēki var nenobalsot vispār. Tas, ko varētu darīt un ko esam aicinājuši, ir veidot kopīgu priekšvēlēšanu koordinācijas centru, kam vismaz vārdos ir piekritusi gan Vienotība, gan Zaļo un zemnieku savienība, kas nozīmē, ka priekšvēlēšanu laikā regulāri nākam kopā un cenšamies, cik nu iespējams, saskaņot kaut kādas aktivitātes, ja mēs esam vienojušies par savstarpēju neapkarošanu priekšvēlēšanu periodā, tad mēs pārrunājam gadījumus, kur tas nav ievērots. Šāda komunikācija mazlietiņ disciplinē katru katra politiskā spēka politiķi.

- Vai jūs kā NA esat tā, kas spēj iedzīvotājiem parādīt to, par ko iestājaties, pietiekami pievilcīgā veidā? Nesen intervijā Neatkarīgajai sociologs Aigars Freimanis, runājot par jums, sprieda, ka esat zaudējis agrāko degsmi. Daudziem iedzīvotājiem joprojām esat atmiņā ar izgājienu pret Abrenes atdošanu Krievijai, puskailam salā protestējot pie Saeimas. Esat kļuvis par konservatīvu, koalīcijai paklausīgu politiķi gan domāšanā, gan izpausmēs?

- Visos laikos NA kritizēta gan par to, ka tā ir pārāk mērena un piekāpīga, gan, ka esam pārāk radikāli. Stāvēt 40 minūšu salā, kā tolaik, ir vieglāk nekā šodien valdības ietvaros izcīnīt kompromisus par katru soli, kad vēl paldies vietā bieži saņemam pārmetumus. Bet vērtības ir tās pašas, ko aizstāvējām toreiz un šodien, vienkārši tagad to nākas darīt ar citiem līdzekļiem. Būtu dīvaini, ja mēs tagad rīkotu līdzīgas akcijas. Mūsu šodienas izmantoto līdzekļu rezultāts ir tāds, ka pirmos gadus pēc atmodas latvieši piedzimuši vairāk nekā nomiruši.



Svarīgākais