Līdaka: Plaisa starp varu un tautu Latvijā nemaz tik liela nav

POPULISMA DRAUDI. Ingmārs Līdaka: «Populisma draudi pastāv arī Latvijā. Ja dzims pie mums populistiska partija un dabūs kādas 15–18 vietas Saeimā, būs grūti izveidot loģisku valdību» © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Par smagiem lēmumiem un to, kā uz tiem reaģē sabiedrība, par Gata Trukšņa izslēgšanu no Latvijas Zaļās partijas, par Skanstes tramvaju un citām aktuālām lietām Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu Ingmāru Līdaku (ZZS).

- 11. novembris, 18. novembris allaž izraisa kādas pārdomas par valsti, par to, kur tā virzās. Ar kādām pārdomām dzīvojāt patriotu nedēļā?

- Prognozēju, ka mēs kļūsim vienotāki. Tam ir arī bioloģisks izskaidrojums: kad tuvojas kāds apdraudējums, arī dzīvnieku bars apvienojas un tādā veidā jūtas spēcīgāks. Tas, kas notiek pasaulē, ļoti daudziem liek justies nedrošāk. Tieši šādi uzstādījumi bija arī Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces 18. novembra svētku runā - nepretnostatīt citu pret citu, nepretnostatīt pašvaldības pret valdību, Rīgu pret Latviju. Tie ir skaisti vārdi, un gribas, lai tie arī kādos darbos izpaužas.

- Pasaulē tiešām notiek interesantas lietas: Lielbritānijā breksits, ASV par prezidentu Donalds Tramps, Francijā, Austrijā, Nīderlandē aizvien stiprāki kļūst politiski spēki, kas ir pret Eiropas Savienību. Bulgārijā un Moldovā uzvar antieiropiski prezidenta kandidāti. Kas Latvijai no tā? No kā baidīsimies?

- Apdraudētības sajūta ir. Ja notiek demonstrācijas un revolūcijas citās valstīs, tas atsaucas arī uz Latviju, jo pasaule ir maza un ekonomiski esam ar to saistīti. Parasti amerikāņi jauna prezidenta nākšanu uztver mierīgi, bet šoreiz ir lieli protesti pret Trampu. Rodas iespaids, ka arī amerikāņi nejūtas droši par savu nākotni. Mums arī ir pamats bažām, ka tas var ietekmēt arī mūs.

Kāpēc tā notika? Nesen redzēju interviju ar basketbola treneri Uvi Helmani. Viņš sacīja, ka viņam aizvien grūtāk sarunāties ar jauniem spēlētājiem. Viņi neuztver vārdisku vai rakstisku tekstu, kurā vairāk par 180 zīmēm. Pienācis ir laiks, kad liela daļa sabiedrības nevēlas lasīt vēstījumus, kur vairāk par 180 zīmēm, pietiek ar saukļiem un virsrakstiem. Tāpēc uzvaras gājiens ir populistiem. Populisms uzvar tad, ja cilvēki neiedziļinās teiktajā, izlasa tikai virsrakstu.

- Tāda ir realitāte - jaunās tehnoloģijas, twitter formāts mudina uz īsiem tekstiem. Vai tāpēc jau domāt, ka jaunā paaudze būtu neglābjami debilizēta?

- Nav jau runa tikai par jauno paaudzi, liela daļa sabiedrības ir iespiesta mežonīgā tempā, kas kļūst aizvien ātrāks, un nav laika iedziļināties, izlasīt, padomāt. Virsraksts ir: «Deputāts uzbraucis meitenei», tātad nelietis. Ja lasa tālāk, uzzinām, ka meitene izskrējusi auto priekšā pie sarkanās gaismas. Taču retais izlasa tālāk, un deputāts paliek apziņā kā nelietis.

Populisma draudi pastāv arī Latvijā. Ja dzims pie mums populistiska partija un dabūs kādas 15-18 vietas Saeimā, būs grūti izveidot loģisku valdību.

- Gan Eiropā, gan ASV, gan arī jūsu lauciņā tepat Latvijā krīt akmentiņš, ka pastāv plaisa starp varu un sabiedrību, neuzticība valdībai un parlamentam...

- Es nevaru piekrist par plaisu starp varu un sabiedrību. Latvija ir ļoti maza - tie paši valdības un Saeimas vīri un sievas nemaz nevar būt tālu no sabiedrības. Es pieļauju, ka ASV var būt plaisa starp tautu un prezidentu, jo tur tiešām prezidents ir spiests dzīvot nepārtraukti apsargāts, Baltajā namā un lidmašīnā viens pats. Viņš neiet uz veikalu iepirkties. Šeit, Latvijā, ZZS frakcijā mēs katrs esam no sava miesta, katrs dzīvo turpat blakus tādos pašos dzīvokļos kā kaimiņi, ejam iepirkties lielveikalā vai stūra veikalā. Tā nemaz nav, ka mēs neredzētu un nezinātu, kā dzīvo cilvēki. Ir milzīga plaisa starp iespējām un vēlmēm - tur gan ir plaisa.

- Bet pēdējā laikā nemitīgi atkārtojas viens un tas pats - vispirms nāk kāds vēstījums tautai, kas to ļoti satrauc. Pēc tam premjers ir spiests skriet uz televīziju un stāstīt, ka tik slikti nebūs. Tā tas ir bijis ar studentiem, kas nodomāja, ka nebūs budžeta vietu, ar mikrouzņēmumu nodokli, ar obligāto iepirkuma komponenti elektrībai. Tas rada iespaidu, ka ar cilvēkiem nerēķināties - sarakstāt tikai cipariņus ailēs...

- Nav tā, ka deputāti sanāca kopā pie galda un izlēma, ka ieriebs sabiedrībai. Kaut vai atcerēsimies, kāda bija diskusija par minimālās algas celšanu. Pie diskusiju galda bija sabiedrības pārstāvji - nevalstiskās organizācijas, kas ir tilts starp parlamentu un sabiedrību. Jo nevar nosēdināt pie galda gandrīz divus miljonus cilvēku. Bija absolūti, radikāli pretēji viedokļi par minimālās algas celšanu. Uzņēmējiem bija viens viedoklis, arodbiedrībām - cits, pašvaldībām kaut kur pa vidu. Ar jebkuru lēmumu ir tā, ka visi nebūs apmierināti. Tāpat bija ar zemes privatizācijas likumu lauku apvidos un jautājumu, vai liegt ārzemniekiem pirkt zemi. Sēž pie galda divi zemnieki. Vienam ir

50 hektāri, otram pāri par 2000 hektāru. Viņi nekad nebūs vienādās pozīcijās. Bet abi ir ar skaļām balsīm un katrs velk uz savu pusi. Tas nav tas vieglākais lēmums nostāties vienā vai otrā pusē, jo skaidri zināms, ka viena puse būs neapmierināta un kliegs. Tāpat ir ar mikrouzņēmumiem. Viena daļa uzņēmēju uzskata, ka mikrouzņēmumu nodoklis grauj konkurenci, ka mikrouzņēmumi ir veids, kā apiet nodokļu maksāšanu, liek uz galda faktus, ka bija, piemēram, uzņēmums, kurā strādāja 500 cilvēki, bet tagad strādā 200 cilvēki. Ar 300 cilvēkiem uzņēmumam ir līgumi. Skaidrs, ka šie 300 cilvēki nebūs sociāli nodrošināti, jo maksā niecīgas summas sociālajā budžetā vai pat nemaksā neko.

- Bet te ir skanējušas šaušalīgas ziņas, ka cilvēkiem vairs nebūs iespējas strādāt uz pusslodzi, ka nodoklis būs lielāks par algu...

- Ja man personīgi prasītu, tad pašlaik nav līdz galam izstrādāts variants. Darba grupa strādā, lai izslīpētu likumu un izdalītu ārā gadījumus, kuros uz cilvēkiem ierobežojumi neattieksies. Bet to arī nevar noliegt, ka ir liela daļa uzņēmēju, kas nodarbina cilvēkus, bet maksā aploksnēs. Cieš tas pats cilvēks, kam nebūs sociālā nodrošinājuma. Kaut kā tas ir jāapkaro. Esmu runājis ar būvniekiem, kas sūdzas, ka nav iespējams konkurēt, ja turpat blakus tajā pašā tirgū ir blēži, kas nemaksā nodokļus. Bet, paga! Tā ir jūsu nozare, tā nav milzīgā Amerika, bet mazā Latvija, kur cits citu pazīst. Vai jūs nevarat paši savest kārtībā savu nozari? Pasakiet, kurš uzņēmums Valsts ieņēmumu dienestam ir jātramda! Bet viņi saka: «Mēs jau nesāksim stučīt.» Bet likumi kļūst ne līdz galam loģiski, un cieš tie, kas ir godīgi. Bet ļaunuma sakne ir tajā, ka tiek it kā optimizēti nodokļu izdevumi un algas tiek maksātas aploksnītēs. Esmu saskāries ar to, ka strādā kvalificēts skārdnieks un saņem pusīti no minimālās algas. Zinot to, cik izmaksā kvalificēts skārdnieks, gribētu atrast tādu skārdnieku un paskatīties viņam acīs, kas nāktu un strādātu par tādu sīknaudu, kādu viņš saņem šajā uzņēmumā. Pēc būtības lēmumi par mikrouzņēmumu nodokli ir par to, ka tā nevar turpināties mūžīgi - cilvēkam nebūs pensijas, nebūs bezdarbnieka pabalsta, ja par viņu nebūs sociālo iemaksu.

- Nav saprotams, kas īsti notiek Jūrmalā. Gatis Truksnis ir te nomests no mēra amata, tad atkal ticis atpakaļ. Kur šajā stāstā ir ZZS, Latvijas Zaļā partija? Vai Latvijas Zaļā partija ir no Trukšņa novērsusies?

- Latvijas Zaļajai partijai (LZP) nevar prasīt, kāpēc Truksni sākumā nometa no amata. Var prasīt, kāpēc ielika atpakaļ amatā. Truksnis ir izslēgts no LZP tāpēc, ka nevēlējās uzklausīt partijas vadības viedokli par šo jautājumu. Ja Truksnis nebūtu izvirzījis savu kandidatūru uz mēra amatu, viņš būtu joprojām LZP biedrs. Vismaz līdz tam brīdim, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pierādītu, ka viņš kaut ko ir vai nav krimināltiesiski pārkāpis. LZP viedoklis bija tāds, ka ja jau pat KNAB nav mēģinājis aizliegt viņam pildīt amatu, tad vaina nevar būt tik milzīga. Truksnis tika izslēgts no partijas, es teiktu tā, par nesadarbošanos. Jo tomēr tādi lēmumi, kas var atsaukties uz partijas koptēlu, ir jāizrunā. Nevar viens pats izdomāt: «Ek, es tā darīšu, es tā gribu.» Par šiem LZP Jūrmalas deputātiem, kas balsoja par Truksni, es saprotu, ka viņi citādi nevarēja. Viņi ir vienoti savā viedoklī, un, protams, ja virsaitis izvirza savu kandidatūru, tad ir jābalso. LZP nekādā gadījumā nevēlas tikt vaļā no pāri par 30 savas partijas biedriem, kas Jūrmalā ir par Truksni. LZP statūti ir tādi, kā likums tos noteicis. Tie paredz iespēju pārsūdzēt LZP vadības lēmumu LZP domē. Ja Truksnis pats vai Jūrmalas nodaļa uzrakstīs iesniegumu, tad LZP domē tiks lemts. Esmu pārliecināts, ka dome apstiprinās valdes lēmumu, bet neesmu pārliecināts, ka valde grib visu Jūrmalas domes deputātu izslēgšanu no partijas.

- Tā jums ir liela kolīzija - Truksnis ir nozīmīgas pilsētas mērs...

- Bet LZP mērķis nekad nav bijis uzkrāt pēc iespējas vairāk biedru, ieņemt pēc iespējas vairāk amatu. LZP viens no galvenajiem mērķiem ir saglabāt zaļumu. Bet, jo vairāk LZP ir varas, jo vairāk uz to tiecas cilvēki, kas grib darboties pašvaldībās, grib iekļūt Saeimā. Tomēr tad jābūt kaut kādam sietam, kas izvētī to, vai šis cilvēks ir mūsējais.

- Bet ir bijuši gadījumi, kad sākumā ir baisas apsūdzības, kas vēlāk izrādās čiks. Piemēram, Jelgavas mēru Andri Rāviņu savulaik KNAB tieši pirms vēlēšanām aizturēja. Pēc tam izrādījās, ka viss ir murgi un safabricējums. Var gadīties, ka ar Truksni arī būs tāpat.

- Varu pateikt vien to, ka LZP atbalstīja Truksni līdz tam brīdim, kamēr viņš atkārtoti tika virzīts uz mēra amatu. Es jau pats arī minēju Rāviņa piemēru, un citus piemērus var minēt, jo nevar notiesāt, kamēr nav bijusi tiesa. Bet es pieļauju, ka ar Rāviņa gadījumu bija tā, ka tajā mijkrēšļa laikā, kad viņam stūma virsū apsūdzības, viņš konsultējās ar Latvijas Zemnieku savienības vadību. Bet Truksnis nekonsultējās.

- Rīgā pašlaik sacēlusies kampaņa par un pret tramvaja līniju uz Skanstes ielu. Vienā pusē ir Saskaņa un Gods kalpot Rīgai, kas ir par būvēšanu, pretējā pusē - Vienotība un Nacionālā apvienība. Ko par to domā ZZS un deputāts Ingmārs Līdaka?

- Šķiet, ka risinājums ir jau atrasts. Rīgas dome ir pateikusi, ka tramvaja līnija ies pa Senču ielu un kapu teritoriju neskars.

- Bet ir jau emocionāls arguments, ka tramvajs traucēšot mirušo mieru.

- Domāju, ka tas ir pavisam emocionāls arguments, jo iela tur jau ir - automašīnas tur jau brauc, bet tramvajs nav skaļāks par automašīnām. Lielie kapi ir tāda dīvaina teritorija, kur vienā daļā ir sakopts, bet citā ir izdemolētas kapličas ar tukšām pudelēm un narkomānu šļircēm. Kaut kas ar to teritoriju ir jādara. Pašlaik nav kas ar to nodarbotos, jo tā ir luterāņu baznīcas īpašums, bet baznīcai naudas trūkst. Tas būtu liels Rīgas domes uzdevums - rūpēties, lai tur ir kārtība.

Ir vēl arguments, ka dikti vajadzētu uz Berģiem vai Purvciemu, bet ne uz Skanstes ielu...

- Es vairs neesmu Rīgas domes deputāts, neesmu arī pilsētplānošanas speciālists. Par tik tehniskiem jautājumiem, kur visvairāk vajadzīgs tramvajs, jāspriež speciālistiem. Ja jau viņi tā lemj, tad laikam zina, ko dara. Tas, ka viņu spriesto apšauba, ir mēģinājums parādīt, ka dome neprot strādāt. Katram jau gribas labāku satiksmi uz turieni, kur viņš dzīvo. Man arī gribētos, lai ceļš uz Vecumniekiem ir labāk saremontēts.

- Satraucas cilvēki, kas brauc ar vecām automašīnām, ka būs jāmaksā daudz lielāka nodeva.

- Tur nav jāsatraucas, jo stāsies spēkā izmaiņas par nodevu CO2 izmešiem 2017. gadā, bet tikai mašīnām, kas tiek reģistrētas pirmo reizi un būs vismaz 2009. gada ražojums. Vecais golfiņš vai opelis var braukt līdz mūža galam.

- Tiek meklēts jauns vadītājs KNAB. Kā tur būs?

- Valsts ieņēmumu dienestam tomēr vadītāja ir atrasta. Cik šī izvēle bijusi laba, to rādīs laiks. Acīmredzot bez konkursa nevar. Ir vairāki amati, kas speciālistus biedē.

Un vēl ir tā, ka varu nedrīkst dot tam, kas to ļoti, ļoti grib. Tāda problēma bija ar Jutu Strīķi. Būtu bijis pareizāk, ja savulaik būtu atlaista gan Strīķe, gan Streļčenoks. Tagad tas ir noticis, bet ar lielu novēlošanos.

Pie iepriekšējiem vadītājiem bija lietas, kas tika ar skaļiem šoviem atvērtas, ar maskām veiktas apcietināšanas, bet pēc tam lieta nekur nevirzījās. Pie Streļčenoka vismaz lietas notika klusāk, tas nenozīmē, ka mazāk produktīvi. Vienīgais šovs bija ar Truksni un uzņēmēju Jūliju Krūmiņu.

- Diezin vai Streļčenoks to virzīja un vadīja. Drīzāk viņš nepārvaldīja situāciju.

- Laikam tā arī bija.

Vērtēt drošības dienestu darbu ir grūti, jo nav zināms, ko viņi dara. Pateikt, kā strādā Satversmes aizsardzības birojs? Kurš to zina.

- Toties Satversmes aizsardzības birojs labi zina, kā strādā Saeimas deputāti...

- Bet mums kaut ko vērtēt ir grūti.

- Latvijas prezidents bija sajūsmā, ka Latvijas finieris atvēris ražotni Igaunijā. Bet ir dzirdēts, ka Latvijas uzņēmumi pārceļas uz Igauniju sliktas vides dēļ šeit - pārmērīgo elektroenerģijas izmaksu dēļ. Vai tur ir ko priecāties?

- Šis gan laikam ir labais gadījums - Latvijas finieris būs tas retums - latviešu investors Igaunijā.



Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais