Augusts Brigmanis: ZZS nekad nevairās no grūtībām un atbildības

Par to, kāpēc ZZS neatbalsta aicinājumu demisionēt izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, par skarbām problēmām veselības jomā un veselības ministres Andas Čakšas lielo apņēmību veikt reformu, par Jūrmalas skandālu un citām aktuālām problēmām Neatkarīgās intervija ar Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētāju Augustu Brigmani.

- Kā vērtējat izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) reformu?

- Izglītības nozarē liela nozīme ir ministrijas ierēdņiem un tai komandai, kas ir ap ministru apkārt. Viens pats ministrs jau nav liels karotājs - viņš var būt dzinējspēks vai stūrmanis kuģim. Redzams, ka īsti labi nav veikušies tie aprēķini un viss nav bijis izsvērts - ir virkne skolu, kur skolotājiem atalgojums ir samazinājies, nevis cēlies.

- Kā tā var būt, ka visiem skolotājiem kopā ir pielikti 47 miljoni eiro, bet daudziem skolotājiem atsevišķi alga kļuvusi mazāka?

- Acīmredzot ir kādi konkrēti cilvēki, kas nav paveikuši darbu un pieļāvuši brāķi.

- Ministrs savā darbā brāķi neredz, bet vainu veļ uz pašvaldībām un visvairāk uz Rīgas domi. Dome ir pārdalījusi gandrīz 10 000 eiro mēnesī, ņemot nost labākajām ģimnāzijām un atdodot naudu nabadzīgākajām skolām. Vai jūs arī nosodāt Rīgas domi, piekrītat Šadurskim, ka tā nevajadzēja darīt?

- Es būtu piesardzīgs ar kāda nosodījuma izteikšanu pašvaldībām. Katra pašvaldība iet un cīnās par savām skolām un pedagogiem. Nedomāju, ka var tā kategoriski teikt, ka pašvaldības sabotējušas ministrijas reformu.

- Saeimas opozīcija pieprasīja Šadurska demisiju, bet ZZS balsoja par ministra palikšanu postenī. Kāpēc?

- Tas ir opozīcijas darbs - brukt virsū pozīcijai. Viņi tā dara.

Uzskatu izglītības ministru un viņa ministriju par valdības vājo punktu, taču atbalstīt Šadurska demisiju nozīmētu valdības krišanu. Vai ZZS to vajag? Tur nebūtu nekādas loģikas. Mūsu pamatmērķis ir pieņemt labu valsts budžetu, nevis gāzt pašiem savu valdību opozīcijai par prieku.

- Arī veselībā nepieciešama reforma, un to īsteno veselības ministre Anda Čakša (ZZS). Kā ar to sokas?

- ZZS, veselības ministres un valdības prioritāte pašlaik ir veselības nozare, un visa sabiedrība gaida uzlabojumus. Esam nupat saņēmuši tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumu par veselības aprūpes sistēmu - par to, ko sabiedrība domā. Tur ir daudz vielas pārdomām. Piemēram, pētījumā ir jautāts iedzīvotājiem, kur, pēc viņu domām, pirmām kārtām jāizlieto nauda, kas ieplūst veselības sistēmā. Lielākā daļa uzskata, ka tās nav algas. Par prioritārām lietām uzskata veselības pieejamību, rindu samazinājumu, kvalitāti. Protams, mēs saprotam, ka ir daudz veselības jomā strādājošo, kam ir ļoti zemas algas, - tās ir jāpārskata. Bet sabiedrība gaida visas sistēmas kvalitāti. Veselības ministre A. Čakša jau ļoti cītīgi strādā pie reformas, un vezums ir izkustējies. Būs pārmaiņas onkoloģijas jomā, tiks beidzot reāli ieviesta e-veselība, topošajiem ārstiem būs dota iespēja agrāk iesaistīties praktiskajā darbā, ir paredzēts kapitācijas naudas palielinājums ģimenes ārstiem utt.

Ir skaidrs, ka nepieciešama nauda, un tajā pašā laikā ir skaidrs, ka šo naudu nevar ņemt, paceļot kādus nodokļus. Diemžēl nauda kokos neaug, un līdz 1. aprīlim tā būs jāatrod.

- Ir dzirdētas dažādas idejas, tostarp tāda, uz ko mudina arī Latvijas Bankas eksperti, ka vajag iedibināt obligāto veselības apdrošināšanu.

- Varētu būt arī tāda, taču pašlaik neizteikšu kādu galīgu secinājumu, jo par to vēl notiek aktīvas diskusijas, tiek vērtēti iespējamie ieguvumi un riski. Mēs nevēlamies nonākt tādā pašā situācijā, kā nupat izglītības sistēma, kur nauda ir atrasta, iedota, bet visi ir neapmierināti.

- Vai nebūs tā, ka tas sauksies apdrošināšana, bet faktiski būs nodoklis?

- Bet kaut kas būs jādara. Nevaru piekrist veselības arodbiedrību līderiem, ka citām nozarēm ir iedots dāsnāk, tāpēc jāpaņem nauda no citām nozarēm un jāatdod veselībai. Diezin vai var kādu naudu paņemt no izglītības vai kultūras. Tur būs jāveic daži skarbi pasākumi, un pie tiem pēc tam konsekventi jāturas un ar tiem jārēķinās.

- Kad kļuva redzams, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola vēlētos, lai par VID priekšnieci kļūst Inga Koļegova, jūsu koalīcijas partneri paveica visu, lai viņu noraktu. Vai kas līdzīgs neatkārtosies arī turpmāk?

- Ceru, ka tā nebūs. Pozitīvi, ka nupat Vienotības frakcija atbalstīja finanšu ministres virzīto Guntu Razāni Finanšu un kapitāla komisijas vietnieces amatam un viņa ir ievēlēta. Vēl ir priekšā vairāku nozīmīgu vakanču aizpildīšana - jāatrod VID priekšnieks, KNAB priekšnieks, janvārī aktuāls būs arī valsts kontrolieris. Ar KNAB priekšnieka meklējumiem nupat ir atgadījies tā, ka neviens kandidāts nav ticis līdz otrajai kārtai. Tur tad nav citu variantu, kā izsludināt jaunu konkursu un turpināt piemērotu kandidātu meklējumus.

Bet gan VID, gan KNAB vadītāja meklējumos pašlaik viss vēl ir procesā, kaut ko tur secināt un atbalstīt kādu no kandidātiem pagaidām ir stipri priekšlaicīgi.

- Saskaņas Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs ir izteicies, ka patiesībā par augstāko ierēdņu personālijām valdošā koalīcija jau esot vienojusies.

- Tā nav patiesība. Neesam ne par ko vienojušies.

- Kā raugāties uz Jūrmalas skandālu - KNAB veikto kratīšanu Jūrmalas domē, uzņēmēja Jūlija Krūmiņa aizturēšanu, Gata Trukšņa noņemšanu no pilsētas mēra amata?

- Domāju, ka KNAB noteikti izvērtēs šo lietu objektīvi. Pagaidām ir maz informācijas par to, kas īsti ir noticis.

- Kā būs ar Truksni? Vai partija viņu atbalstīs?

- Vēsturē ir bijuši visādi gadījumi ar dažādiem politiķiem, deputātiem un mēriem. Atceros, ka reiz Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS) aizturēja tieši pirms vēlēšanām, bet pēc vēlēšanām izrādījās, ka viņš nekādus noziegumus nav veicis. Arī uz šo gadījumu skatos mierīgi un nesteidzīgi. Katru pašvaldības deputātu ir ievēlējusi vietējā sabiedrība. Pēc tam no ievēlēto deputātu vidus ir ievēlēts mērs. Kāda būs tālākā rīcība, tas būs jālemj šiem pilsētas domes deputātiem. Mēs, ZZS, atšķirībā no dažas citas partijas nesaucam reģionālos politiķus uz Rīgu uz tepiķa un nediktējam viņiem, kādi lēmumi viņiem jāpieņem. ZZS Jūrmalā ir septiņi deputāti, viņi vislabāk izprot politiskos procesus pilsētā, redz, kāda ir sabiedības attieksme, tāpēc viņi paši lems.

Es pazīstu gan Truksni, gan Krūmiņu. Krūmiņš ir sabiedrībā plaši pazīstams uzņēmējs. To, ka viņš ir ziedojis partijai, mēs neesam nolieguši. Šie ziedojumi ir tikuši pārbaudīti, nekādi iebildumi pret tiem nebija celti. Mums nav bijis pamata šaubām, ka viņš ir drīkstējis ziedot un viņa naudai ir bijusi legāla izcelsme. Bet - par ko viņš ir aizturēts? Uz to var atbildēt tikai tiesībsargājošās iestādes.

- Viņš ir sacījis arī, ka devis naudu priekšvēlēšanu kampaņai Eiroparlamenta deputātei Ivetai Grigulei...

- Es nezinu, vai viņš ir devis naudu personīgi Grigulei. Tur neviens klāt nestāvēja. Bet tā nauda, kuru Krūmiņš savulaik ir ziedojis ZZS, ir pārbaudīta.

Truksnis ir Jūrmalas sabiedrībā cienījams mērs, kas, domāju, joprojām bauda vēlētāju atbalstu. Es daudz nebrīnīšos, ja viņš kādudien atgriezīsies postenī. Cik man zināms, jūrmalnieki vāc parakstus viņa atkārtotai ievēlēšanai.

- Jūrmalas notikumi ir atstājuši iespaidu uz ZZS reitingu, kas ir nedaudz krities. Kā to celsiet atpakaļ?

- Kad izskan publiski kādas sliktas ziņas vai ir kādi nepadarītie darbi, reitings mēdz kristies. Neviena partija no tā nevar izvairīties. Viss, ko varam, - rādīt savus padarītos darbus. Kad izdosies pieņemt budžetu, kad būs labs pamatojums tam, ko un kāpēc esam paveikuši, ko grasāmies darīt vēl, tad reitings atkal augs. Mēs nevairāmies no atbildības. Izvirzot savu Mnistru prezidenta kandidātu Māri Kučinski, mums ir izdevies izveidot valdību, kura strādā kopīgu mērķu īstenošanai. Valdībai ir rīcības plāns, kas nav papīru blāķis, ko nodot arhīvā, bet reāls dokuments, ko līdz 2018. gada nogalei valdība īstenos.

- Gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, Vienotība ir piedāvājusi ideju, ka visām valdošās koalīcijas partijām jāapvienojas cīņā pret Nilu Ušakovu (Saskaņa) Rīgā. Taču izskatās, ka nekas tāds nenotiks. Kāpēc?

- Nesanāks nekas tāds. Trīs valdošās koalīcijas partijas strādā kopā valdībā, taču neesam tā satuvinājušies, lai veidotu kopīgu sarakstu vēlēšanās. Ir skaidrs, ka ZZS būs savs saraksts. Mums ir jauni cilvēki, kam ir griba cīnīties un augt savā politiskajā karjerā, un viņiem dosim iespēju - no Latvijas Zemnieku savienības būs Artūrs Graudiņš, Gatis Ābele, no Zaļās partijas būs Viesturs Silenieks, Edgars Tavars. Apmēram šāds četru cilvēku kodols ir iezīmējies, bet būs vēl arī citi kandidāti.

- Politikas vidē šie cilvēki ir zināmi, taču nevar teikt, ka viņiem būtu plaša atpazīstamība sabiedrībā. Vai varat cerēt uz labiem rezultātiem Rīgā?

- Jautājums ir: kas mums ir labs rezultāts Rīgā?

- Droši vien, ka iekļūšana Rīgas domē, piecu mandātu iegūšana?

- Tas ir minimālais mērķis, un ceru, ka ar to tiksim galā. Protams, centīsimies sasniegt pēc iespējas vairāk. Līdz vēlēšanām ir vēl laiks. Mūsu politiķiem vēl ir iespējas ar sevi iepazīstināt plašāku vēlētāju loku, mums būs laba programma, ko piedāvāt vēlētājiem, tāpēc uz vēlēšanām raugos optimistiski.

- Sabiedrība nereti tiek saērcināta ar tādiem valdības soļiem, kas paredz lielākus izdevumus kaut kad tuvākā vai tālākā nākotnē. Piemēram, vispirms izskan ziņa, ka vecām automašīnām uzliks lielāku nodevu izmešu dēļ, pēc tam it kā nomierinoša ziņa, ka nebūs šādas nodevas, pēc tam atkal, ka tomēr šāda nodeva būs...

- Vairākas ministrijas grib iegūt kādus resursus - arī Satiksmes ministrijā domā, kā dabūt vairāk naudas ceļu būvēšanai. Tas diemžēl ir mūžīgais stāsts, ka autobraucēji negrib maksāt vairāk, jo uzskata, ka ceļi ir nepietiekami gludi, bet ministrija nevar ceļus padarīt gludākus, ja tam trūkst naudas. Līdzīgi jau ir arī ar elektrības lietām, kas ir Ekonomikas ministrijas pārziņā. No vienas puses, ir problēma ar uzņēmumiem, kas maksā lielo obligāto iepirkuma komponenti, bet, no otras, nevar taču šo maksājumu pārlikt uz mājsaimniecībām. Šīs problēmas ir sarežģītas, no malas to risināšana dažkārt neizskatās labi, taču sarežģītai problēmai nemēdz būt tāda risinājuma, kas būtu vienkāršs un visiem patīkams.

- Šā gada pirmajā pusē strauji samazinājies ārvalstu tiešo investīciju apjoms. Kādi faktori to izraisījuši? Ko darīsiet, lai uzlabotu investīciju vidi?

- Ārvalstu investoru padome pārmet, ka nav sakārtota tiesiskā vide un jo īpaši maksātnespējas jomā. Ceturtdien bija mēģinājumi šajā lietā ko labot ar grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, taču daudzi priekšlikumi tika noraidīti, jo nepieciešams jauns maksātnespējas likums, kur tad būtu veikts viss nepieciešamais likumdošanas uzlabojumu komplekss, lai maksātnespējas jomu sakārtotu.

Ir arī pētījumi, kas rāda, ka investīciju vide ir Latvijā gana labvēlīga, kas vieš cerības, ka lietas ies atkal augšup.

- Ir vēl dažādi faktori, kas ietekmē investoru piesaisti. Piemēram, ģeopolitiskā situācija, sankcijas un embargo.

- Ģeopolitisko situāciju mēs neizmainīsim. Mēs nevaram iet pretēji ES kopējai politikai un kaut kā apiet sankcijas un embargo. Tā tas nebūs.

- Kad trīs ZZS ministri bija neformāli tikušies ar Krievijas premjera vietnieku, izskanēja īgni pārmetumi un aizdomas, ka jūs grasoties kaut ko darīt pretēji ES un Ārlietu ministrijas politikai.

- Nekādu savu ārpolitiku šie ministri neveidoja, bet runāja par praktiskām lietām. Arī nemaz nerunāt ar Krieviju būtu nepareizi. Ir dialoga formas, kuras var un vajag izmantot attiecībās ar Krieviju.

- Potenciālos investorus vienmēr aizbiedē valstis, kurās nav prognozējamas nodokļu sistēmas...

- Māris Kučinskis ir apņēmies nodokļus necelt, un pie šādas līnijas valdība turas. Smags jautājums ir tikai veselības sistēma, kur trūkst līdzekļu, un pie risinājuma būs jānonāk.

- Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība nupat ir uzvarējusi Lietuvas parlamenta vēlēšanās. Spriežot pēc nosaukuma, šī partija ir ZZS tuva gara radiniece. Kāda jums ir sadarbība ar kaimiņvalsts kolēģiem, kā domājat to attīstīt?

- Pagājušajā gadā mums ir attīstījušies ļoti labi kontakti ar šo politisko spēku. Pirms vēl bija nodibināta Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība, Lietuvas Zemnieku savienības pārstāvji jau bija atbraukuši uz Latviju, vēlāk Lietuvu apmeklēja mūsu ZZS līderis Armands Krauze. Esam tikušies ar lietuviešiem dažādos līmeņos un forumos, ir notikusi apmaiņa ar informāciju. Tik tiešām mums ir daudz kopīga ne tikai nosaukumā - ir virkne saskarsmes punktu, kur atrodam kopīgu valdu. Mūsu sadarbība un saprašanās noteikti paplašināsies.