Par partijas ziedojumu skandālu un tā saukto krūmiņgeitu, partijas izredzēm atgūties, kā arī profesionālas finansistes skatu uz nākamā gada valsts budžetu Neatkarīgās intervija ar partijas No sirds Latvijai (NSL) vadītāju Ingunu Sudrabu.
Neatkarīgā: - Kā vērtējat nākamā gada budžetu? Varat nosaukt pāris pozitīvākās lietas tajā un, jūsuprāt, lielākos trūkumus?
Inguna Sudraba: - Budžeta veidošana atkal pagājusi ar pamatlozungu - «ieņēmumu palielināšana». Katra ministrija centusies atrast kādas papildu iespējas palielināt ieņēmumus, absolūti nerēķinoties ar uzņēmējdarbības vidi, iedzīvotāju maksātspēju. Lai arī valdība deklarācijā ierakstījusi, ka nodokļu slogs tiks pārnests no darbaspēka uz patēriņu, pieaug nodokļu slogs gan darbaspēkam, gan pieaugs cenas patēriņam. Kaut vai dabas resursu nodokļa pieaugums, kas tiek motivēts ar racionālāku dabas resursu izmantošanu, kas nozīmē, ka būs lielāka maksa par ūdeni, kam nodokļa likme pieaugs par 100%. Tas nav objektīvs palielinājums, jo īpaši, ja pamatojums saistīts ar to, ka pēdējos gados bijusi inflācija, bet nodokļa likme nav mainīta. Ekonomiski nav nekāda sakara nodokļa likmei ar inflāciju. Arī daudzinātais 60 miljonu eiro ietaupījums izdevumu pārskatīšanas rezultātā ir virtuāla spēle ar skaitļiem, jo lielākā daļa šīs summas ir izdevumi, kuri tāpat nebūtu. Piemēram, pēc ārējā parāda pārfinansēšanas operācijām, apmainot dolāra parādu pret eiro, parāda apkalpošanas izdevumi samazinājās par 17 miljoniem eiro - loģiski, ka šie izdevumi vairāk nav vajadzīgi.
- Varbūt citādi gadā beigās, kā to parasti mēdz darīt, kaut kam iztērētu, kaut vai jaunām mēbelēm vai prēmijām.
- Jā, bet šie nav ietaupījumi! Vēl arī virkne pozīciju, kaut vai ieņēmumi no oglekļa dioksīda kvotām, kas iztērējami tikai pasākumiem, kuri mazina oglekļa izmešus atmosfērā, bet, ja šādu projektu nav, tad līdzekļus nevar tērēt citiem mērķiem. Ja samazina izdevumus programmās, kurās zina, ka nebūs projektu, tas nav reāls samazinājums, kāds būtu, ja valsts atteiktos no kādām funkcijām vai tās efektivizētu un neprasītu iedzīvotājiem maksāt par kaut ko papildus. Tādu piemēru ir daudz. Reālu izdevumu pārskatīšanas vietā valsts pārvaldē turpinās nodokļu sloga palielināšana. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināsanos, ir jāmeklē arī racionālākas valsts pārvaldes formas. Neaizskaramās ierēdniecības vietā visas rezerves tiek meklētas papildu sloga uzlikšanā iedzīvotājiem, jo īpaši - uzņēmējiem. Tas atkal nevis rada investīcijām pievilcīgu vidi, bet kārtējo reizi parāda, ka te nav vērts uzticēties, investēt, jo atkal nodokļu režīms var mainīties.
- Neminējāt pozitīvās lietas.
- Ir ļoti grūti tās nosaukt. It kā ir pozitīvs mēģinājums reformēt izglītības sistēmu, bet to nevar darīt, mazinot pedagogu algas - tas rada cilvēkos ļoti lielu aizvainojumu, jo īpaši, ja prognozēts, ka valsts ekonomika augs. Arī veselības aprūpe reāli nav nākamā gada prioritāte - veselības ministre Anda Čakša atzina, ka tā būs prioritāte tikai 2018. gadā. Ja nodokļu ieņēmumu daļa budžetā aug par 700 miljoniem eiro, bet veselības aprūpei papildu resursi gūti, par 35 miljoniem eiro palielinot budžeta deficītu, tas nav stāsts par veselības aprūpi kā prioritāti.
- Kāds būtu jūsu piedāvājums? Privātā apdrošināšana? Vai 300 miljonu eiro no budžeta, bet - no kurienes?
- Nevar ieviest obligātu privāto apdrošināšanu Latvijas apstākļos, lielākā daļa sabiedrības nav spējīga par to samaksāt papildus. Vispirms papildu resursi jāmeklē veselības aprūpes sistēmā, skaidri saprotot, kā līdzekļi šodien tiek iztērēti. Jā, to ir par maz, bet vienlaikus jābūt skaidrībai un pārliecībai, ka visi ieguldītie līdzekļi sasniegs mērķi, ka veselības aprūpe kļūs pieejamāka, jo īpaši tām iedzīvotāju kategorijām, kurām lielu daļu no viņu budžeta nepieciešams iztērēt medikamentiem un medicīniskām manipulācijām. Te arī reformas ir pieteiktas, bet tās jāredz līdz galam. Piekrītu, ka jāsāk ar konkrētām, prioritārām jomām, jo nekad visu uzreiz nesakārtos. Ir labi pieteikti konkrēti virzieni - onkoloģija, bērnu veselības aprūpe, bet jāturpina arī citviet, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami, ātrāk identificētu saslimstības gadījumus, ātrāk cilvēki saņemtu nepieciešamo palīdzību, pretējā gadījumā slimības tiks ielaistas un to ārstēšana maksās daudz dārgāk.
Bet NSL saskata fundamentālas problēmas, kā valdība skatās uz ieņēmumu palielināšanu budžetā. Vairāk nekā 70% uzņēmumu, kuru apgrozījums ir mazāks nekā 145 tūkstoši eiro, valsts budžetā nodokļos ienes zem 30%, bet 18% uzņēmumu nodrošina vairāk nekā 70% ieņēmumu. Būvēt nodokļu politiku un to administrēšanu, nepārtraukti meklējot papildu iespējas šajos 70% mazo uzņēmumu, ir neekonomiski - tā ir cilvēku izspiešana no uzņēmējdarbības. Šajā sektorā mazie uzņēmēji pārsvarā nestrādā ar peļņu, drīzāk jāpriecājas, ka cilvēki nodarbina sevi un vēl pāris cilvēkus, neprasa pabalstus no valsts, bet darbojas Latvijā, gan samaksājot nodokļus, gan nodrošinot sevi un ģimeni.
- Vairāk jāņem no lielajiem uzņēmumiem vai dividendēm?
- Ir jārada vide, lai pēc iespējas vairāk cilvēku būtu gatavi nodarboties ar uzņēmējdarbību, lai uzliktais nodokļu slogs būtu pamatoti aprēķināts, godīgs, samaksājams un lai mazajam uzņēmējam būtu motivācija šeit darboties. Tā vietā ar likuma grozījumiem mazais uzņēmējs tiek nospiests arvien vairāk. Kā var izbeigt mikrouzņēmuma nodokļa režīma darbību 2018. gada beigās, neko nepiedāvājot vietā? Svarīgi, lai cilvēks būtu sociāli nodrošināts, bet tas ir jādara saprātīgi. Nu nevar, piemēram, nākamgad mikrouzņēmējs ar nelielu apgrozījumu, kas tagad maksā 7% nodokli, pēkšņi samaksāt 27% sociālo nodokli no pilnas slodzes visiem darbiniekiem. Jā, jācīnās ar negodīgiem darba devējiem, kas noformē pilnas slodzes darbiniekus uz pusslodzēm, tajā pašā laikā tūkstošiem cilvēku tiešām strādā nepilnu slodzi, dažas stundas dienā, un ar prasībām par obligātām sociālajām iemaksām par pilnu slodzi ikvienam riskējam, ka cilvēki vispār tiks atlaisti no darba vai ienākumus nedeklarēs vispār.
- Vai nav kādas lietas, kas budžeta steidzamās izskatīšanas aizsegā tiek ātri dabūtas cauri bez lielas uzmanības? Jau pieminētais dabas resursu nodoklis, publiskā iepirkuma rīkošanas sliekšņa pacelšana no 4000 uz 10 000 eiro, transportlīdzekļa nodevu izmaiņas, par budžeta studiju vietu samazināšanu, nelojālo pedagogu atbrīvošanu u.tml.?
- Viens no tādiem jautājumiem ir grozījumi Izglītības likumā par internātskolu nefinansēšanu no valsts budžeta no 2018. gada. Tas ir absolūti nepārdomāti. Piekrītu, ja pašvaldība saņem līdzekļus par katru bērnu, kas atrodas internātskolā, valstij nav jāmaksā dubulti par bērna mācībām skolā. Bet nevar apgalvot, ka visi internātskolās esošie bērni ir automātiski integrējami vispārizglītojošajās skolās. Internātskolas nav aizgājušo laiku atavismi - ja tās nebūtu vajadzīgas, tajās bērnu nebūtu. Bet bērnu skaits Latvijā pēdējos gados ir samazinājies, bet internātskolās - ne. Esmu apmeklējusi daudzas internātskolas, redzu, kāda ir vide, pedagogi, kas tur pašaizliedzīgi strādā ar bērniem ar uzvedības traucējumiem - tas prasa īpašu pieeju, lai, strādājot mazās grupas ar šiem bērniem, viņus atvērtu un atdotu sabiedrībai kā pašpietiekamus cilvēkus, kas tālāk dzīvē spēj par sevi parūpēties.
- NSL ierauta KNAB izmeklētā partiju finansēšanas skandālā. Paudāt, ka esat pārsteigta, par KNAB «ķeršanos klāt» miljonāram Jūlijam Krūmiņam un NSL, kas nezin kādam traucējot. Kam gan tā var traucēt, esot tik dziļā opozīcijā un ar reitingu ap 3%? Neredzat materiālu pēc būtības?
- Tieši tāpēc tas mani pārsteidza, jo nesaprotu, ko vēlas te atrast. KNAB uzraudzības sistēma par partijas finansēm paredz, ka, vēlākais, divu nedēļu laikā partijām jāziņo par katru ziedojumu, partiju finanses tiek pārbaudītas visa gada griezumā, arī katrs ziedotājs. Paļaujos, ka KNAB līdz šim ir ļoti rūpīgi veicis visas pārbaudes.
- Jūsu teiktais, ka pats Krūmiņš partijai neko nav ziedojis, bet ziedojusi viņa meita, kā arī viņa uzrunātie uzņēmēji, nav strausa politika? Nav noslēpums, ka ne tikai NSL, bet arī citu partiju gadījumā lielsponsoru nauda, lai apietu ziedojumu ierobežojumus, tiek sadalīta formāliem ziedotājiem, par ko pirms Saeimas vēlēšanām arī jūsu partijas biedri cēla trauksmi un aizgāja vai tika izslēgti no partijas.
- Man nekas tāds nav zināms. Protams, nevaru pazīt absolūti katru cilvēku, bet par lielāko summu ziedotājiem varu teikt, ka tie ir cilvēki, kuru ienākumi ir atbilstoši tam, lai viņi spētu ziedot. Esmu pateicīga katram, kurš partijai palīdzēja un atbalstīja. Esmu cilvēks, kurš ir maz sabiedrībā, maz pazīst cilvēkus, kas ir iepriekšējā darba specifika, kā dēļ es biju ļoti aizvērta kontaktiem uz ārpasauli. Maz pazīstu cilvēkus biznesa vidē, savukārt Krūmiņam ir ļoti plašs paziņu loks, ir ļoti daudz cilvēku, kas no biznesa vides viņu pazīst un viņam uzticas. Viņš noorganizēja ļoti daudzas tikšanās, lai man būtu iespēja izskaidrot NSL politiku, par ko mēs iestājamies, kas mēs esam, iepazīstināt ar mūsu deputātu kandidātiem, - bez viņa nebūtu iespējams līdzekļus savākt. Nevar aiziet pie nepazīstama cilvēka un palūgt atbalstu partijai.
- KNAB ierosinātā lieta ir tieši par to, ka Krūmiņš caur trešajām personām finansējis NSL un ZZS, katru ar 135 000 eiro. Jūsu pārliecība ir, ka tā bija nevis sadalīta Krūmiņa nauda, bet bija Krūmiņa uzrunātie ziedotāji ar pašu naudu?
- Šajās sarunās bija arī cilvēki, kas iepriekš palīdzējuši kādai partijai, par ko viņi tikuši iztaujāti KNAB. Arī man personīgi daži atteica, sakot, ka labprāt gribētu palīdzēt, bet negrib iet cauri intervijām KNAB. Cilvēki, kas godīgi ziedo savus līdzekļus, nevēlas izjust pazemojumu, sajūtoties kā kādi noziedznieki, tāpēc arī daļa cilvēku nesniedza atbalstu tikai tāpēc, ka negrib izjust pazemojumus.
- Varat paskaidrot, kāpēc un kā notika par finansēm atbildīgo cilvēku maiņa? Sākotnēji šī joma tika uzticēta partijas valdes loceklim un dibinātājam Viesturam Tamužam, pēc tam, daudziem par pārsteigumu, jūs īsi pirms Jāņiem sasauktā valdes sēdē paziņojāt, ka turpmāk par to atbildēs Jorens Raitums, kuru arī KNAB aizturēja. Šī cilvēku maiņa bija Krūmiņa «silts ieteikums» vai spiediens?
- Ļoti īsā laika posmā savākt resursus, saprast visu specifiku, kā organizēt gan priekšvēlēšanu kampaņu, tajā skaitā līgumu slēgšanu, pareizu informācijas nodošanu KNAB, jaunam politiskajam spēkam nav vienkārši, tāpēc jebkurš, kurš palīdzēja ar savu profesionālo padomu, bija zelta vērts. Uz mani nekādu spiedienu izdarīt nevar.
Mums bija svarīgi, lai palīdzētu cilvēks, kurš spēj profesionāli un atbildīgi to izdarīt. Ir atšķirība, vai cilvēks orientējas tikai uz savu interesi un tēlu, vai kopējo darbu pēc būtības. Negribu mazgāt vecu netīro veļu, bet diemžēl man bija ļoti jāviļas Tamužā, kurš, kā pats apgalvoja, ir biznesā pietiekami daudz nopelnījis, lai varētu palīdzēt valstij, bet tas viss pārvērtās tikai par sava tēla bīdīšanu, savas intereses apmierināšanu.
- Bija vēl arī Liene Cipule un citi, kas pauda bažas par lielo ziedojumu izcelsmi, kad pāris mēnešos partijas kasē ieripoja ap 200 000 eiro. Vai tagad, skatoties uz KNAB pārmetumiem, nevar tomēr teikt, ka viņiem bija zināms pamats šādām bažām?
- Tur bija vēl cits konteksts, par Krievijas naudu un ietekmi, kas nekādi neattaisnojās. Ja partijai patiešām būtu kādi lieli sponsori un ziedotāji, mēs spētu savādāk sevi parādīt, tostarp - masu medijos, un to darītu arī šodien. Tādu lielu, slēpto sponsoru un atbalstītāju partijai nekad nav bijis un nav - ar to droši vien atšķiramies no citām partijām.
- Krūmiņš LTV atzina, ka vienīgā partija, kurai viņš ir ziedojis, ir NSL, taču oficiāli KNAB datubāzē viņa ziedojuma nav. Kā to skaidrojat?
- Katrs savu ziedošanu saprot atšķirīgi. Krūmiņš priekšvēlēšanu kampaņā NSL ieguldīja daudz sava laika un uzmanības, kas ir liels resurss. Pēc viņa iniciatīvas, tiešām bija daudz tikšanos, uzrunāto cilvēku, jo mēs paši nespētu mobilizēt tādus resursus, lai spētu nostartēt vēlēšanās.
- Nezinu, vai Krūmiņš par daudz sarunājis, vai ne, bet intervijā LTV stāstīja, ka prezidenta vēlēšanās viņš jums ieteica balsot par Raimondu Vējoni, bet jūs nenobalsojāt, toties deputātus Gunāru Kūtri un Ringoldu Balodi pierunāja tā balsot. Komunicējāt ar Krūmiņu pirms prezidenta vēlēšanām?
- Šādas Krūmiņa ietekmes partijā nav, un, tāpat kā es, visi NSL deputāti arī nenobalsoja par Raimondu Vējoni. Kūtris un Balodis ir cilvēki, kas ir patstāvīgi savā domāšanā, atbild par savu rīcību un nav vienkārši ietekmējami ar kādu rīkojumu. Frakcijā apspriežam jautājumus, izrunājot katra viedokli, ir gadījumi, kad vienojamies par brīvo balsojumu, dažkārt ir svarīgi, lai frakcijai būtu vienots viedoklis, bet, ja kādam ir principiāla pozīcija, viņš arī drīkst to realizēt.
- Kāda partijā ir gaisotne pēc šā skandāla?
- Esam par situāciju runājuši, valdes locekļi zina, ka regulāri esam informējuši KNAB gan par ziedojumiem, gan kopumā par finansēm. Ir tieši pretējs efekts - cilvēki šo skandālu uztver kā mēģinājumu nomelnot NSL, ir cilvēki, kas piesaistījuši un atveduši jaunus biedrus. Nupat mēs nodibinājām nodaļu Ludzā, partija paplašinās reģionos. Šis gadījums partiju un cilvēkus ap to ir vēl vairāk konsolidējis.
- Balodis pēc tā pauda, ka lems par izstāšanos no frakcijas. Varētu sekot vēl kādi?
- Balodis nav partijas biedrs, bet izteikumi par izstāšanos no frakcijas, iespējams, bija viņa pirmā emocionālā reakcija, neiedziļinoties lietas būtībā, kad, viņam esot ārzemēs, to pajautāja žurnālisti. Bet no tās viņš atkāpās jau nākamajā dienā. Arī mums viņš neko tādu nav teicis, un ticu, ka viņš no frakcijas neizstāsies.
- Kādas partijas perspektīvas redzat? Kandidēsiet nākamajās Saeimas un pašvaldību vēlēšanās? Kā cerat pārliecināt sabiedrību un uzlabot savu ilgstoši zemo reitingu?
- Jā, partija startēs gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās. Cilvēki turpina stāties partijā, viņiem ir svarīgs cits skatījums un pārmaiņas Latvijā. To izjūtu arī virknē reģionu, novadu, kur cilvēki nav apmierināti ar novada dzīves organizāciju. Pozitīvi, ka ir daudzi jauni cilvēki, kuri arī jau dzīvē ir kaut ko sasnieguši un iesaistīšanās politikā, pašvaldību vēlēšanās viņiem ir nevis savu ambīciju apmierināšana, bet vēlēšanās sākt ar pārmaiņu radīšanu savā novadā.
- Ne ar vienu citu politisko spēku neapvienosieties?
- Varbūt būs kādas mazākas pašvaldības, kur varbūt tiks veidots kopīgs saraksts, bet visur, kur partija izveidojusi savas nodaļas, kur ir potenciāli aktīvas cilvēku grupas, startēsim kā NSL.
- Pēc šīs krimināllietas nebūs grūti piesaistīt partijai finansējumu?
- Es tā neuzskatu. Arī no cilvēkiem vairāk dzirdu, ka šo lietu uzskata par mūsu nomelnošanu, netic, ka aiz tā stāv kādi nelikumīgi darījumi.
- Cik NSL ir biedru?
- Vairāk nekā 400.