Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2015.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvija nevar lepoties ar daudziem izciliem sasniegumiem. Rio olimpiskajās spēlēs mēs palikām bez medaļām. Latvijas nelielā iedzīvotāju skaita dēļ mums ir grūti ieņemt pirmās vietas pasaulē pēc eksporta apjoma vai pēc patentu un izgudrojumu skaita. Taču ir viens zinātnes rādītājs, kurā Latvija beidzot ir stabili izcīnījusi pirmo vietu pasaulē.
2016. gadā pirmo reizi kopš 1998. gada vispārējās valdības budžetā bijis pārpalikums, kas pēc pašreiz veiktā novērtējus ir 0,0%-0,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), ziņo Finanšu ministrija (FM).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 2,1%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijā pagājušā gada trešajā ceturksnī bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 18 ES dalībvalstīm.
"Swedbank" palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,6% līdz 2,9%, bet ekonomikas pieauguma prognoze nākamajam gadam palielināta no iepriekš gaidītajiem 2,9% līdz 3,1%, liecina šodien publiskotais jaunākais bankas ekonomikas apskats.
2016. gads bija izcilākais gads Latvijas ekonomikā. Latvija visai pasaulei pārliecinoši pierādīja, ka Latvijas ekonomika ir visdzīvotspējīgākā pasaulē. Var notikt jebkas, pasaule var globāli pārkarst, saule var nodzist, bet Latvijas ekonomiku tas neapdraudēs – Latvijas IKP augs.
Jaunākais „Baltic International Bank Latvijas barometrs” liecina, ka gada laikā stipri mainījušās Latvijas iedzīvotāju domas par to, kas valstij rada vislielākos draudus. Pērn iedzīvotāju prātos dominēja bēgļu jautājums, savukārt 2016. gada novembrī veiktais pētījums atklāj, ka iedzīvotājus visvairāk uztrauc Latvijas ekonomiskā lejupslīde.
Latvijas ekonomikas izaugsme nākamgad var būt zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ja nerīkosimies enerģiski un sēdēsim rokas klēpī salikuši, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar jūliju-septembri pērn bijis otrs lielākais nodarbinātības samazinājums Eiropas Savienībā (ES), liecina otrdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" dati.
Latvijā šā gada trešajā ceturksnī bija mazākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" pārskatītie dati, kas apkopoti par 25 bloka zemēm.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 1,4%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vērtējot šī gada Saeimas vairākuma aktivitātes, neviļus rodas apmulsums. Nodokļu un maksājumu slogs tiek mērķtiecīgi un metodiski pārbīdīts no Latvijas bagātākā gala uz Latvijas nabadzīgākajiem iedzīvotājiem.
Reālā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2017.-2019.gadam ir optimistiska, bet sasniedzama, ja investīciju sektors atgūsies, šāds secinājums pausts Fiskālās disciplīnas padomes sagatavotajā Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumā.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies par 2,5%, bet nākamgad ekonomikas kopapmērs pieaugs par 3,4%.
Vakar no rīta radio klausījos labklājības ministra Jāņa Reira pamatojumu, kāpēc ir būtiski daudz straujāk palielināt minimālo algu. Ja algu necels, tad tas būs šķērslis IKP pieaugumam. Minimālās algas pielikums, par kādu ir vienojusies koalīcija, esot nepietiekams un traucēšot IKP izaugsmei: «Tik zems minimālais ienākumu līmenis neļauj palielināt iekšzemes patēriņu, un līdz ar to arī ekonomikas izaugsme bremzējas.»
Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam līdz 1,4%, žurnālistiem piektdien sacīja centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ziņo par iekšzemes kopprodukta pieaugumu šā gada 2. ceturksnī: +0,4% pret 1. ceturksni un +0,7% vai +2,1% pret 2015. gada 2. ceturksni.