IKP strauji kāpj, bet ne uz ilgu laiku

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir viens no straujākajiem izaugsmes rādītājiem pēdējo gadu laikā.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna gan norāda, ka šis straujais pieaugums daļēji ir bijis pateicoties lielākam darba dienu skaitam nekā pirms gada. Bez šā efekta izaugsme ir ievērojami mērenāka - 4,2 procenti. Turklāt izlīdzinātie dati norāda uz izaugsmes palēnināšanos gan pret iepriekšējo ceturksni, gan pērnā gada attiecīgo ceturksni.

Arī mazumtirdzniecības straujais sešu procentu kāpums, pēc L. Strašunas teiktā, lielākoties ir tikai darba dienu efekta dēļ. «Visticamāk, mājsaimniecību patēriņš turpinājis spēju izaugsmi līdz ar strauju algu kāpumu. Patērētāju noskaņojums otrajā ceturksnī bija praktiski tikpat labs kā pirmajā ceturksnī, un ne tikai laiks ārā ir karsts, bet arī darba tirgus turpina uzsilt,» teic L. Strašuna.

Turpinājās strauja izaugsme arī būvniecībā - gada laikā pieaugot par 32 procentiem. L. Strašuna pieļauj, ka būvniecība turpinās būt visstraujāk augošā nozarēm arī turpmākajos ceturkšņos, ko veicinās raita ES fondu projektu īstenošana.

Arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka bums šajā nozarē vēl labu laiku turpinās valdīt. «Ieplūstošie fondi un labvēlīgais noskaņojums to nodrošinās, reizē audzējot izmaksas un finansiālas problēmas (pat nopietnas) tiem būvniekiem, kas būs nosolījuši objektus par klusā perioda cenām. Tas diemžēl ir šī buma paradokss,» skaidro D. Gašpuitis.

Aktivitātes pieaugums rūpniecībā ir palēninājies līdz diviem procentiem.

Pēc SEB bankas eksperta vērtējuma, to ietekmējuši sausie laika apstākļi, kā dēļ sarukusi elektroenerģijas ražošana. «Tomēr arī apstrādes rūpniecības apjomu kāpums palēninās, ko ietekmē globālās konjunktūras, pagaidām vēl nelielas, vājināšanās. Tas ir nedaudz dīvaini, taču otrajā ceturksnī gaidāma krītoša aktivitāte nekustamā īpašuma sektorā. Tas apliecina, ka tirgus aktivizēšanās buksē un arī turpmāk strauji pavērsieni izpaliks,» prognozē D. Gašpuitis.

Pēc ekspertu domām, mīnusi šogad turpinās dominēt finanšu nozarē, kas uz leju vilks kopējo eksporta veikumu. Tādēļ iekšzemē, pateicoties situācijai darba tirgū, algu kāpumam, uz priekšu ekonomiku dzīs patēriņš. Šobrīd spēcīgais būvniecības veikums krietni paceļ kopējos izaugsmes rādītājus un izlīdzina problemātisko sektoru veikumu.

***

Viedokļi

Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste:

- Gaidāms, ka arī nākamajos ceturkšņos Latvijas ekonomika būs gana stipra, lai tiktu galā ar nerezidentu segmenta banku biznesa sarukumu. Ņemot vērā ļoti spēcīgu sniegumu gada pirmajā pusē, visticamāk, ekonomikas izaugsme šogad būs spējāka par aprīlī prognozētajiem 3%. Tomēr skaidrs, ka ekonomikas cikls jau sāk nobriest un izaugsme turpinās pakāpeniski palēnināties. Proti, gan vietējie darbaspēka un jaudu ierobežojumi kļūst arvien asāki, gan arī Eiropā izaugsme sāk lēnām bremzēties

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts:

- Trešajā ceturksnī izaugsmes temps būs zemāks. Kritums primāri gaidāms graudu eksportā un lauksaimniecībā. Patēriņš turpinās vilkt izaugsmi, kaut eksportā situācija varētu sarežģīties un tā pieaugums bremzēties. Kopumā šis gads ekonomikā būs veiksmīgs. Tajā pašā laikā darbaspēka jautājums prasīs arvien lielāku uzmanību un ātrākus risinājumus, jo ar šo problēmu saskaras praktiski visas reģiona ekonomikas. Pērn ekonomika sasniedza 4,5% pieaugumu, un līdzīgs temps ir turējies arī gada pirmajā pusē. Tomēr viss norāda, ka atrodamies izaugsmes augstākajā punktā. Šā gada izaugsmes prognoze ir 3,7 procenti.

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

- Šobrīd nevar apgalvot ne to, ka izaugsme paātrinās, ne arī to, ka notiek pretējais. Ekonomika aug spēcīgi, turpinot kausēt lielās krīzes atstāto negatīvo nākotnes gaidu ledus kluci cilvēku prātos, taču tas notiek lēnām. Ir jāskatās visa datu kopaina, lai saprastu, ka populārie vērtējumi par potenciālo jeb ilglaicīgi uzturamo IKP pieauguma tempu, kas it kā esot ap trīs procentiem, ir ārkārtīgi nosacīti. Tajos ir ļoti liela apļveida loģikas deva jeb pārāk tālejošu secinājumu izdarīšana uz pagātnes notikumu bāzes. Iedzīvotāju skaits pagātnē ir samazinājies, taču, augot ekonomikai, tas atkal var paātrināties, tādējādi palielinot izaugsmes potenciālu un tā tālāk. Jau ir zināms, ka šī gada pirmajā pusē nodarbinātības pieaugums ir paātrinājies, par spīti vispārējām runām par darbaspēka trūkumu. Tāpat ir zināms, ka pasažieru neto plūsma lidostā un trīs jūras ostās četros ceturkšņos līdz šī gada vidum kļuva pozitīva pirmo reizi kopš 2005. gada jeb datu pieejamības sākuma.