4. un 5. jūnijā Tallinā notika Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģijas ikgadējais forums. Tomēr, kā jau tas ir ierasts, foruma ietvaros notikusī Baltijas valstu un Polijas premjeru tikšanās pamatā tika veltīta, nevis slāpekļa koncentrācijas trendam Baltijas jūrā, bet gan kopējām problēmām un mēģinājumiem rast risinājumus jautājumos (Rail Baltic, Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar ES elektrotīkliem u.c.), par kuriem ir domstarpības.
Rast ceļus uz kompromisiem jautājumos ar atšķirīgām interesēm palīdzēja tas, ka visas Baltijas valstis ir saskārušās ar kopēju izaicinājumu - ES budžeta perspektīvā 2021.-2027. gadā ir ieplānots samazināt kohēzijas politikas iedalītos ES fondus par 13%. Tā kā ES fondu apguve globālo izaicinājumu radīto tranzīta un arējās tirdzniecības zudumu ietekmē jau ir kļuvusi par galveno ekonomikas izaugsmes motoru, tad ES fondu samazinājums nozīmē jau esošās situācijas pasliktināšanos un padara apšaubāmu iedzīvotāju skaita samazināšanās stabilizāciju Latvijā nākamajos desmit gados. Tieši to gan sarunās ar Baltijas valstu premjeriem, gan sarunās ar Eiropas Komisijas reģionālās politikas komisāri Korinu Krecu uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis: «Dzīves līmeņa izlīdzināšanai ir jābūt Eiropas Savienības nākamā plānošanas perioda daudzgadu budžeta prioritātei. Piedāvājums mazināt kohēzijas finansējumu, vienlaikus palielinot nacionālā līdzfinansējuma likmes un palielinot nacionālās iemaksas ES budžetā, mums nav pieņemams.»
Tā kā kohēzijas politika Latvijai ir nozīmīgs instruments, kas ir ļāvis nodrošināt būtisku labklājības līmeņa pieaugumu, tad Māris Kučinskis arī formulēja Latvijas sarkano līniju diskusijām par EK sagatavotajiem nākamā perioda budžeta priekšlikumiem - «nedrīkst tikt pārtraukti Baltijas valstīm svarīgie lielie projekti enerģētikā un transportā».
Eiropas Komisijas reģionālās politikas komisāre Korina Kreca, paužot EK nostāju, uzsvēra, ka «Eiropas Komisija 2021.-2027. gadā ierosināja reālu un sabalansētu priekšlikumu, novirzot kohēzijas politikai 374 miljardus eiro. EK piekrita dalībvalstu ierosinājumiem un būtiski vienkāršoja prasības kohēzijas līdzekļu apguvē. Izpildāmo prasību un noteikumu saraksts tagad ir divas reizes plānāks». Kā uzsvēra Korina Kreca: «Nākamajā plānošanas periodā būs mazāk prioritāšu, bet to tvērums būs plašāks, ar lielākām iespējām un vienkāršākām sadarbības formām starp dalībvalstīm.»
Uz Neatkarīgās jautājumu, cik reāli ir Baltijas valstīm vienoties kopējā nostājā jautājumā par EK priekšlikumu samazināt ES fondus kohēzijai un lauksaimniecībai, Māris Kučinskis atbildēja, ka Baltijas valstu nostāja jau bija vienota, bet «tagad, kad samazinājuma procenti ir precizēti, tā nav mainījusies». Māris Kučinskis: «Jautājums, kas vēl nav līdz galam izdiskutēts un par ko Baltijas valstu valdību vadītājiem vēl būs jāvienojas, ir taktika, kā un ar ko mijiedarboties, lai aizstāvētu kopējo nostāju.»
Pašlaik Latvijas IKP ir ap 65% no ES vidējā līmeņa. Ja Latvijai pieejamais kohēzijas politikas atbalsts samazināsies par 13%, tad tas apgrūtinās risināt Latvijas svarīgāko problēmu - «depopulāciju - ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pārcelšanos uz citām ES dalībvalstīm». Māris Kučinskis: «Depopulācija ne tikai pazemina mums paredzēto kohēzijas līdzekļu pieejamību, jo samazinājies iedzīvotāju skaits, bet arī krietni pazemina mūsu nākotnes izaugsmes iespējas. Kohēzijas politika ir viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais instruments, lai izlīdzinātu ekonomiskās atšķirības starp ES dalībvalstīm.»
Protams, ja pret EK ierosinājumu samazināt ES dalībvalstu ekonomisko līmeņu izlīdzināšanai paredzētos līdzekļus iebildumus cels tikai viena valsts, tad cerības, ka iebildumi tiks ņemti vērā, ir nelielas. Iebildumiem, kurus izvirzīs jau trīs valstis - visa Baltija, jau ir lielākas cerības tikt uzklausītiem. Tomēr pašlaik ir unikāla iespēja - visām ES Austrumeiropas dalībvalstīm vienoties kopējā nostājā. Visu ES Austrumeiropas dalībvalstu pozīciju EK nevarēs neņemt vērā. Līdz ar to Latvijas ārpolitikai steidzīgi un nevilcinoties ir jāmeklē sabiedrotie ne tikai Baltijā, bet visā ES. Turklāt īpaši pūlēties nevajag. Daudzu ES Austrumeiropas dalībvalstu jau formulētā nostāja (piemēram, Ungārijas) par EK priekšlikumu - samazināt kohēzijas līdzekļus - sakrīt ar Latvijas interesēm.