Politiķi diskutē, ka aizsardzībai varētu piešķirt naudu virs 2% no IKP

Ārpolitikai veltītajās Saeimas priekšvēlēšanu debatēs Jūrmalā atsevišķi politiķi norādīja uz plāniem aizsardzībai piešķirt līdzekļus virs pašlaik atvēlētajiem 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Jūrmalā, Majoru vidusskolā notikušajās debatēs reizē tika akcentēts, ka situācija pēc vēlēšanām ārpolitikā īpaši nemainīsies, taču joprojām būs jāstrādā pie risinājuma pašreizējiem izaicinājumiem.

Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (LRA) cita starpā norādīja, ka iepriekš pieņemtais lēmums par līdzekļu 2% apmērā no IKP piešķiršanu aizsardzībai ir reāls "trumpis" Latvijai un Baltijas valstīm, ko ir iespējams "likt galdā" starptautiskajos formātos, tajā skaitā nesen notikušajā valstu prezidentu sarunas laikā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Viņš akcentēja, ka nedrīkstam atkāpties no šo NATO saistību pildīšanas un ka drīzāk jābūt kādam naudas palielinājumam.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) sacīja, ka nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai" savā priekšvēlēšanu programmā plāno piedāvāt, ka līdzekļi aizsardzībai tiktu palielināti par 0,1 procentpunktu gadā, kamēr tiks sasniegti 2,5% no IKP. Runājot par ārpolitikas jomu kopumā, politiķis norādīja, ka situācija pēc vēlēšanām paliks līdzīga kā pašlaik, jo parlamentā atkārtoti tikšot ievēlēta nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība un "Vienotība".

Partijas "Vienotība" pārstāve, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, deputāte Lolita Čigāne akcentēja, ka Latvijā ir izdevies piepildīt to, ka jaunā paaudze tagad dzīvo "sapņu zemē", kā savulaik tika dēvētas Rietumvalstis. Latvija ir daļa no vienotās Eiropas un mums ir jāizmanto iespējas, ko dod ES, akcentēja Čigāne. Viņa pauda cerību, ka pēc vēlēšanām tiks apstiprināta tāda valdība, kas spēs šīs iespējas gudri izmantot.

Parlamentārietis Igors Pimenovs (S) līdzīgi kā daži citi kolēģi norādīja, ka pēc vēlēšanām nekas daudz neizmanīsies, jo Latvijas attiecības Eiropas Savienībā un ar citām organizācijām paliks līdzīgas. Reizē viņš uzsvēra, ka jārod risinājums pašlaik aktuālajam izaicinājumam par ES un Krievijas savstarpējām attiecībām. Kamēr nebūs rasts risinājums, visa politiskā spektra pārstāvjiem nebūs iespēja nomierināties, piebilda politiķis.

Deputāts Artis Rasmanis (ZZS) norādīja, ka politiskie spēki Saeimā kopā strādā pie atbalsta Latvijas dalībai ES un NATO sastāvā. To apliecinot arī balsojums par aizsardzības budžeta palielināšanu, pauda politiķis. Arī Rasmanis pēc vēlēšanām nesagaida lielas pārmaiņas politikā, taču riskus var radīt sasteigti, nepārdomāti un populistiski lēmumi. Līdz ar to viņš akcentēja, ka arī šajā jautājumā svarīga ir pragmatiska pieeja.