Latvijā ekonomiku karsē vasara un statistika

 
©F64

Karstā vasara gigantiskos apjomos uzkarsēja Latvijas ekonomiku. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums, tad 2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta apjoms, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieauga par 5,1%.

Kā liecina tas pats «ātrais novērtējums», tad Latvijas rūpniecībā izaugsme bija pieticīga - pieaugums tikai divu procentu apjomā, mazumtirdzniecībā plus 6%, taču 2018. gadā Latvijā ir sācies galvu reibinošs celtniecības bums. Pieaugums būvniecībā, kā liecina CSP publiskotā informācija, bija 32% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Latvija ir atguvusies! Tāds IKP un būvniecības pieaugums ir paraugs visai progresīvajai cilvēcei. Lūk, ko nozīmē koalīcijas valdības atbalsts maksātnespējas biznesam un OIK nozarei! Lai mūs apskauž visas attīstītās un neattīstītās nācijas! Sagaidīsim simtgadi ar simtprocentīgu IKP pieaugumu!

Vienīgais, kas nedaudz musina - tas ir «ātrais novērtējums».

Varbūt ka tad, kad tiks publiskots lēnais novērtējums, cipari vairāk nebūs tik krāšņi, bet tagad par to necepsimies.

No IKP ātrā novērtējuma izriet, ka kaut kādu tur nerezidentu miljardu lielajiem noguldījumiem Latvijas komercbanku sistēmā ekonomiskā nozīme patiesībā nebija nekāda.

Mēs tikām maldināti. Nerezidentu miljardiem nav nekādas ekonomiskas nozīmes! Pat vairāk! Tiklīdz pretīgie nerezidenti aizvāca savu netīro naudu no jau attīrītās latvju komercbankas, tika noņemti pēdējie šķēršļi, lai latvju būvniecība varētu sākt straujo izrāvienu. Paldies amerikāņiem, kas piegrieza skābekli komercbankām! Tiklīdz nerezidenti sāka savas netīro dolāru pakas kraut koferos un vest prom no Latvijas, ES fondi metās Latvijā iekšā ar dubultu sparu. Tirgus niša nevar palikt tukša! Tagad latvju ekonomikas virzītājspēks ir būvniecība un paātrināta ES fondu apguve.

Tātad - 2018. gada 2. ceturksnī rūpniecība auga par 2%, mazumtirdzniecība par 6%, būvniecība par 32% un finālā tas radīja 5,1% lielu IKP pieaugumu.

Salīdzināsim tos pašus rādītājus, kādi tie bija tālajā un jau aizmirstajā 2016. gadā.

2016. gada 2. ceturksnis bija katastrofas laiks gandrīz visām svarīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Eksports kritās, kravu pārvadājami kritās, bet būvniecībā - Latvijas šā gada glābējnozarē - 2016. gada 2. ceturksnī tika nofiksēts 22% liels samazinājums pret 2015. gada attiecīgo ceturksni. Tiesa, 2016. gadā tika publiskoti skaisti rūpniecības pieauguma dati - plus 7%, bet mazumtirdzniecība uzrādīja plus 3% pret iepriekšējo gadu. Kādu iespaidu šie skaitļi atstāj uz IKP ātro aprēķinu?

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, IKP, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieauga par 2,1%.

Tagad saliekam kopā nosauktos kontrolskaitļus.

Gadā, kad mazumtirdzniecība pieauga par 3%, rūpniecības apjomi auga par 7%, bet būvniecībā apjomi samazinājās par 22%, tad IKP auga par 2,1%.

Gadā, kad mazumtirdzniecība pieauga par 6%, rūpniecības apjomi auga par 2%, bet būvniecībā apjomi pieauga par 32%, tad IKP auga par 5,1%.

Tā kā citus kontrollielumus CSP nenorāda, tad ir jāpieņem, ka to nozīme uz IKP ātro aprēķinu nav liela. Rezultātā mēs iegūsim divu vienādojumu sistēmu ar trim nezināmajiem.

M*3 + R*7 - B*22 = 2,1

M*6 + R*2 + B*32 = 5,1,

kur M ir mazumtirdzniecības svars IKP aprēķinā, R - rūpniecības svars IKP aprēķinā, bet B - būvniecības svars IKP aprēķinā.

Varētu, protams, šo uzdevumu piedāvāt iekļaut nākamā gada vidusskolas centralizētajā matemātikas eksāmenā, lai labākie Latvijas skolēni atmin Latvijas makroekonomiskās matemātikas lielāko mīklu, bet tas būs ilgi. Lai nemocītu lasītājus, ir jānorāda, ka vienādojumu sistēma nebūs pretrunīga, ja mazumtirdzniecībai ir ļoti liela ietekme uz IKP gala aprēķinu, bet būvniecībai un rūpniecībai nozīme IKP aprēķinā nav īpaši liela. No tā izriet, ka Latvijas IKP patiesībā ir nedaudz modificēts mazumtirdzniecības apgrozījums.

Tas tikai apstiprina Neatkarīgajā savulaik jau izteikto hipotēzi (Arnis Kluinis), ka tas, ko Latvijā uzrāda kā IKP pieaugumu, patiesībā ir neuzrādītais inflācijas lielums. Kamēr Latvijā būs liela reālā inflācija un daļu no tās neuzrādīs, tikmēr aprēķinātais IKP augs, neatkarīgi no tā, kā mainīsies cipariņi rūpniecības, banku sektora, būvniecības, kreditēšanas, ārvalstu tiešajās investīcijās u.c. makroekonomiskajos rādītājos.