IKP

Viens no lielākajiem modernās tirgus ekonomikas maldiem ir pārliecība, ka cilvēks vienmēr uzvedas racionāli – cilvēki savā izvēlē vienmēr vadīsies pēc attiecīgajā tirgus konjunktūrā izdevīgākā un racionālākā lēmuma. Tomēr šī gada Nobela prēmiju ekonomikā tika piešķirta amerikāņu ekonomistam Ričardam Tāleram par kārtējo pierādījumu, ka cilvēki savā ekonomiskajā uzvedībā neuzvedas racionāli.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 5,8%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo laika periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, 23. oktobrī, Fiskālās disciplīnas padome atļāvās iebilst pret iecerēto valsts budžeta projektu 2018. gadam. Pēc sēdes viens no padomes bargākajiem locekļiem, gluži kā inkvizitors pēc raganu prāvas, paziņoja, ka valdības rīcība ir pretrunā ar «pretcikliskas fiskālās politikas principiem», un izvirzīja apsūdzību, ka valdība «uzbrauc uz slidena ceļa».

Latvijā otrajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ceturtdien publicētie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.

NATO pārstāvji vizītes laikā Latvijā uzteikuši apņemšanos aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta, reizē norādot, ka svarīgi ir turpināt pildīt šo apņemšanos arī nākotnē, kā arī mudināja veicināt valsts pārvaldes institūciju plašāku izpratni par to iesaisti civilās gatavības nodrošināšanā , informēja Aizsardzības ministrijā.

Latvijas Banka paaugstinājusi šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi no iepriekš lēstajiem 3,3% līdz 4,2%, žurnālistiem piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme šogad būs vismaz 4% apmērā, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Šā gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pieauga par 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, vērtējot salīdzināmajās cenās.

Ar iekšzemes kopprodukta (IKP) šā gada 2. ceturkšņa rādītāju +4,8% pret 2016. gada 2. ceturksni Latvija piesaka sevi par vilcēju visas pasaules saimnieciskajai izaugsmei.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 4,1%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo laika periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Mēģināsim izprast, kāda bija un ir nozīmīgākā Latvijas valdības problēma tuvākajā perspektīvā. Lai kādus IKP skaitļus zīmētu CSP, Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās. Turklāt turpina aizbraukt iedzīvotāju produktīvā daļa. ES fondu apjoms jau visai drīz ievērojami samazināsies. Starptautiskā publicitāte par Latvijas apdraudējumu no Krievijas bija ļoti efektīva, lai ievilktu Latvijā NATO valstu karavīrus, bet tik masīva negatīva starptautiska publicitāte ir nokillerējusi nopietnas starptautiskas investīcijas.

16. jūnijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sniedza ārkārtas paziņojumu par attieksmes maiņu jautājumā par atbalstu t.s. nodokļu reformai.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 4%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pirmajā maijā apritēja 13 gadu, kopš Latvija ir ES dalībvalsts. Jubilejas brīdis ir labs laiks, lai novērtētu, kādi rezultāti ir sasniegti, kā norisinās tuvināšanās ES līmenim un cik liels pamats ir valdības optimismam par Latvijas gaidāmo straujo ekonomikas izrāvienu, kuru mums sola nodokļu reformas arhitekti.

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 20,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par procentpunktu mazāk nekā 2015.gadā, liecina pētījuma "Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016" rezultāti.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 3,9%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo laika periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pagājušā gada ekonomiskie sasniegumi liecina, ka, lai Latvijas IKP augtu, ārvalstu tiešās investīcijas nemaz nav nepieciešamas. Ārvalstu investori var evakuēt savus kapitālus no Latvijas, bet Latvijas straujo IKP izaugsmi tas vairs nekādā veidā nevar ietekmēt.

Kā liecina CSP apkopotie dati par Latvijā veiktajām nefinanšu investīcijām faktiskajās cenās, tad 2016. gads bija katastrofāls Latvijas ekonomikā. Ja 2015. gadā kopējais nefinanšu investīciju apjoms faktiskajās cenās bija 2,78 miljardi eiro, tad 2016. gadā kopējais nefinanšu investīciju apjoms faktiskajās cenās bija tikai 2,12 miljardi eiro. Tik zems kopējais nefinanšu investīciju apjoms faktiskajās cenās Latvijā bija pirms iestāšanās ES. Pēc iestāšanās ES zemāks investīciju apjoms bija tikai vienā – 2010. – gadā. Tikai valdību, Finanšu un Ekonomikas ministrijas tas nemulsina.

Pagājušā gada ceturtā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējums mainījās apbrīnojami. Sākotnējais novērtējums (janvāra beigās) liecināja, ka 2016. gada 4. ceturksnī (salīdzinot ar 2015. gada 4 . ceturksni) IKP pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem pieauga par 2,1%, bet, jau visu pārskaitot daudz rūpīgāk (februāra beigās), atklājas, ka 2016. gada 4. ceturksnī IKP pieauga par veseliem 2,6%. Pamēģināsim izsekot, kas 2016. gada 4. ceturksnī notika vienā no Latvijas nozarēm – lauksaimniecībā – un kā tas iespaidoja šīs nozares IKP aprēķinu.

Centrālā statistikas pārvalde par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu nosauc +2,0% pagājušajā gadā un +2,6% pagājušā gada pēdējā ceturksnī.