Draudi Latvijas iekšējam pieprasījumam

 
©F64 Photo Agency

To, vai zemē notiek ekonomiskā izaugsme, var noteikt, ne tikai analizējot statistikas aprēķinus par IKP izmaiņām. Ja notiek ekonomikas izaugsme, tad tai ir jāparādās kā pieaugumam uzņēmumu banku kontos, pieaugumam darba ņēmēju ienākumos un daudzos citos ar ekonomisko aktivitāti saistītos indikatoros.

Viens no šādiem indikatoriem ir autotransporta intensitāte. Ekonomiskās izaugsmes laikā cilvēki vairāk iegādājas un lieto automašīnas. Uzņēmums Latvijas valsts ceļi veic autotransporta intensitātes uzskaiti svarīgākajos autoceļos. Autotransporta intensitāte ir izmantojama ne tikai tam, lai plānotu ceļu tikla uzlabošanu, bet arī lai novērtētu ekonomisko izaugsmi. Līdz 2008. gadam autotransporta intensitāte pieauga tikpat strauji kā Latvijas ekonomika, bet jo īpaši tā pieauga Rīgas apkārtnē. 2008.-2009. gada krīze izraisīja ievērojamu autotransporta intensitātes samazināšanos. Ekonomikai atgūstoties, autotransporta intensitāte jau ir palielinājusies, pārsniedzot pirmskrīzes līmeni. Tomēr, ja vērtējam autotransporta intensitātes izmaiņas pēdējos gados, tad tā stabili aug Rīgas apkārtnē, bet pārējā Latvijas daļā nemainās vai pat samazinās. Tas nozīmē, ka pēdējo gadu ekonomiskās attīstības labumi ir pārlijuši pār Rīgu un tās tuvāko apkārtni, nesasniedzot novadus, kuri ir tālāk par 100 km no Rīgas. Tomēr 2018. gada autotransporta intensitātes uzskaites dati liecina, ka bez Rīgas Latvijā ir izveidojies vēl viens izaugsmes centrs - Ziemeļvidzeme. 2018. gadā autotransporta intensitāte virzienā no Strenčiem uz Valmieru bija par 10% lielāka nekā 2017. gadā. No Rīgas robežas virzienā uz Salacgrīvu un Saulkrastiem autotransporta intensitāte gada laikā pieauga no 9% līdz 14,7% atkarībā no posma (Starp Saulkrastiem un Baltezeru autotransporta intensitāte samazinājās). Vairākos Latvijas un Igaunijas robežai tuvos ceļos, piemēram, reģionālajā ceļā P17 no Rūjienas līdz Valmierai, autotransporta intensitāte gada laikā pieauga pat par 40%. Lielā cenu starpība precēm ar akcīzes nodokli starp Latviju un Igauniju stimulēja igauņus braukt iepirkties uz Latviju. Šāda rīcība izraisīja noteiktas ekonomiskas sekas. Ja Igaunijas iedzīvotāji veic pirkumus Latvijā, tad par tādu pašu naudas daudzumu samazinās iekšējais pieprasījums Igaunijā, samazinās visu ar pirkumiem saistīto nodokļu ieņēmumi Igaunijas valsts budžetā, bet pieaug ar pirkumiem saistīto nodokļu ieņēmumi Latvijas valsts budžetā. Ilgstoši un lielos apjomos tas veicinātu Latvijas ekonomiku, bet negatīvi ietekmētu Igaunijas ekonomiku. Tāpēc šovasar Igaunija ievērojami samazināja alkoholisko dzērienu akcīzes nodokli. Cik liela nozīme būs Latvijas valdības atbildes solim (samazināt alkoholisko dzērienu akcīzes nodokli arī pie mums), to mēs varēsim novērtēt, kad tiks apkopoti šī gada rezultāti. Atgādināsim, ka ikviena valdība savas zemes izaugsmi var stimulēt divos galvenajos veidos - atbalstot eksportu vai stimulējot iekšējo patēriņu.

Latvijas iekšējo patēriņu negatīvi ietekmē cilvēku (pircēju) masveida aizbraukšana, taču bez Igaunijas valdības lēmuma, kas neapšaubāmi mazinās pirkumu apjomu Latvijā, noteiktus soļus sava iekšējā patēriņa palielināšanai īsteno arī Krievijas Federācija. No 2019. gada 1. jūlija Latvijas un citi ES dalībvalstu pilsoņi var noformēt elektronisko vīzu ieceļošanai Kaļiņingradas apgabalā, kura, atšķirībā no parastās vīzas, kas bija relatīvi dārga, ir bez maksas un ir derīga astoņas dienas no ieceļošanas brīža. No vienas puses, tas palielina Latvijas iedzīvotāju ceļošanas iespējas - tūrisma braucieni uz Kaļiņingradas apgabalu ir kļuvuši krietni vienkāršāki.

Taču šādam Krievijas solim būs negatīva ietekme uz Latvijas iekšējo patēriņu. Tā kā starp Latviju un Krieviju ir vērojama liela cenu starpība vairākās preču grupās (bezpatenta medikamentiem cenu atšķirības par vienu zaļu iepakojumu starp Latvijas un Krievijas aptiekām var būt pat desmitos reižu), apvienojot tūrisma braucienus ar iepirkšanos un ievedot pat tikai muitas atļauto daudzumu preču, šādu braucienu skaitam pieaugot, tas tikpat negatīvi ietekmēs Latvijas iekšējo patēriņu kā igauņu braucieni uz Latviju 2018. gadā. Tā kā jau ir publiskoti Krievijas valdības plāni atvērt ES pilsoņiem vienkāršotā ieceļošanas režīmā arī Pēterburgu un Ļeņingradas apgabalu, divu līdz triju gadu nākotnē ir jārēķinās ar nopietniem apgrūtinājumiem Latvijas iekšējam patēriņam un ar pirkumiem saistīto nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā.

Tāpēc Latvijas valdībai ir pēdējais laiks pacelt galvu no valsts budžeta ekseļa tabulām un pievērsties reālai ekonomikai. Viens no veidiem, kā līdzsvarot pārrobežu pirkumus, ir atbildēt ar to pašu. Proti - nosakot vismaz Latvijai tuvāko Krievijas Federācijas apgabalu iedzīvotājiem vienkāršotas ceļošanas iespējas uz Latviju. Diemžēl šādu atbildes soli īstenot neļauj Latvijas atrašanās Šengenas zonā un ar Krieviju saistītie ģeopolitiskie riski. Tā kā demokrātiskā valstī vara nedrīkst aizliegt saviem pilsoņiem ceļot, tad, neko nedarot, Latvijas valdībai ir jārēķinās ar ļoti nepatīkamām ekonomiskam sekām jau tuvākajos gados.

 

Abonē