Kopprodukts zaudē procentu dienā
Bankas Citadele ekonomista un tagad arī Fiskālās disciplīnas padomes locekļa Mārtiņa Āboliņa 16. marta paredzējumam, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pazemināsies par 3% «labākajā gadījumā», seko bankas Luminor ekonomista Pētera Strautiņa teiktais 18. martā, ka IKP šogad zaudēšot «apmēram 5%».
P. Strautiņa uzstāšanās detalizētākā izklāstā jāatzīmē, ka sākotnēji viņš runāja par -6% šā gada IKP pret pagājušā gada IKP. Līdz ar to nav pārspīlējums sacīt, ka pēc publiski un pamanāmi izteiktām prognozēm šā gada IKP novērtējums sarūk par vienu procentpunktu dienā. Savas prognozes gala versiju «apmēram 5%» P. Strautiņš formulēja pēc Neatkarīgās lūguma apstiprināt to, kādu virsrakstu likt viņa uzstāšanās atreferējumam. Šos -5 procentus ziņas virsrakstā gan izcēla nevis avīze, bet aģentūra LETA. Ar 18. martu datēti Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka izteikumi raidījumā Komforta zona un to pieraksts portālā TVNET - «šogad ekonomikas lejupslīde ir neizbēgama». Skaitlisku lejupslīdes novērtējumu viņš nedeva.
Latvijas 2020. gada IKP samazinājumu P. Strautiņš noapaļoja uz to pašu skaitli, kādu viņš vienu reizi jau ir izteicis. Ar 2008. gada 19. septembri aģentūras LETA arhīvā datēta Ekonomistu apvienības 2010 prognoze, ka 2008. gadā Latvijas IKP samazināšoties par 0,2% un 2009. gadā «samazinājums var sasniegt pat 5%». Šo kļūdaino prognožu līdzautoru vidū nosaukts arī P. Strautiņš. Viņš tajā laikā strādāja Hansabankā, kas drīz pēc tam pārtapa par tagadējo Swedbank. Aktuālā Centrālās statistikas pārvaldes versija ir tāda, ka 2008. gadā Latvijas IKP ir zaudējis nebūt ne 0,2, bet 3,3 procentus. Šajā gadījumā -0,2 ir pārāk tuvu nullei, lai būtu korekti Ekonomistu apvienībai 2010 piedēvēt piecpadsmitkārtīgu kļūdu. Par 2009. gadu gan var teikt, ka «pat 5%» ir trīskārtīga kļūda attiecībā pret -14,2%, kāds IKP samazinājums tagad uzrādīts CSP datu bāzē.
Uzstāšanās laikā P. Strautiņš pamatoti atzīmēja CSP praksi regulāri pārrakstīt savas elektroniskās datu bāzes, kā rezultātā plašsaziņas līdzekļos tiek uzrādītas dažādas vērtības vienam un tam pašam rādītājām no viena un tā paša avota CSP. Konkrētajā gadījumā šķiet, ka CSP desmit gadu laikā variējusi IKP samazinājumus pāris procentpunktu robežās. Lai vai kādus IKP indeksus CSP sniedza dažādos laika brīžos, tie visi parādīja, ka pirms iepriekšējās ekonomiskās krīzes un tās laikā Latvijā nebija cilvēku, kuri būtu spējuši izskaitļot vai uzminēt un publiski fiksēt tādus IKP izmaiņu, t.i., IKP samazinājuma rādītājus, kas būtu tuvi tiem, ko pēc tam izskaitļoja un pārskaitļoja CSP. Tagad iespējams gan ticēt, ka toreizējo prognožu autori ir mācījušies no savām kļūdām un tāpēc izsakās un izteiksies prātīgāk, gan uzskatīt iepriekšējās kļūdas par šo cilvēku stilu, ko viņi nespēj un pat negrib mainīt. Sliktākais, ka iespēja salīdzināt toreizējās prognozētāju kļūdas ar statistiķu uzrādītajiem faktiem (ja tiem tic kā faktiem) nedod pamatu uzskatīt, ka šoreiz viņi kļūdās tieši tāpat kā toreiz. Ja tajā reizē, piemēram, P. Strautiņš bija starp tiem, kuri -15 vietā teica -5, tad tagad no tā, ka P. Strautiņš atkal saka -5, neizriet -15 kā 2020. gada IKP izmaiņu rādītājs, uz kuru orientēties valstij, uzņēmumiem un privātpersonām (darbiniekiem).
Pieņēmums par IKP -5% izskaitļots ar diviem nosacījumiem. Pirmkārt, ka Latvijas IKP dabiski pienākošos pieaugumu atņēmis tikai koronavīruss, nevis ekonomiskā cikla lejupejošā fāze komplektā ar politiskiem un ģeopolitiskiem konfliktiem. Otrkārt, ka vīrusu izdosies apkarot viena divu mēnešu periodā. Tad līdz gada beigām atliks vēl pietiekami daudz laika, lai cilvēki pagūtu realizēt tos ceļojumus un pirkumus, kādus viņi gribētu, bet nevar un nedrīkst realizēt šajā brīdī. Ja paļaujas uz abiem šiem nosacījumiem, tad varbūt tiešām iespējams tāds vienādojums, ka P. Strautiņa uzskaitītie vairāk nekā -15% transportam, -11% apstrādes rūpniecībai, -9% tirdzniecībai, -7% celtniecībai summā došot tikai -5% visam IKP, kuru izglābšot +7% sakaru nozarei. Taisnība, ka tagad tik tiešām visi visās malās mēģina aizvietot darbu klātienē ar darbu neklātienē, kas ne tikai palielina jau esošo sakaru līdzekļu noslodzi, bet arī prasa attīstīt jaunus saziņas kanālus, rīkus un risinājumus.
Par krīzes pārvarēšanas galveno vai praktiski vienīgo metodi P. Strautiņš iesaka naudas drukāšanu jo vairāk, jo labāk. Šāda metode tika apgūta pēc iepriekšējās krīzes, kas nav beigusies tādā nozīmē, ka Eiropas Centrālā banka, ASV Federālo rezervju sistēma un vēl citi valūtas producenti naudas emisijas turpina. Tad atklājās, ka naudu nav grūti nodrukāt, bet grūti ir palaist to apgrozībā ārpus vērtspapīru tirgus. Ar vīrusa palīdzību tas droši vien tiks veiksmīgi izdarīts, piespiežot cilvēku pirkt sejas maskas, dezinfekcijas līdzekļus un vēl daudz ko par divreiz vai desmitreiz augstākām cenām nekā pirms vīrusa parādīšanās. Vīruss nāk kā saukts, lai risinātu maksātnespējas draudu ēnā dzīvojošu valstu un banku problēmas, padarot divas, bet labāk desmit reizes nevērtīgāku naudu, kādā izteikti valstu u.c. parādnieku parādi. Tādā gadījumā cilvēkiem būs maz labuma no tā, ja statistiķi šajā reizē pievienosies P. Strautiņam, ka Latvijas IKP šogad samazināsies par 5% un nākamgad atsāks nepārskatāmi garu kāpumu.