Dombrovskis: Ekonomikas atkopšanos ietekmēs tas, kā izdosies saglabāt uzņēmumus un darbavietas

Ekonomikas atkopšanos Eiropā un arī Latvijā ietekmēs tas, cik Covid-19 saslimšanas izraisītās krīzes laikā būs izdevies saglabāt uzņēmumus un darba vietas, intervijā aģentūrai LETA pauda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks ekonomikas un finanšu pakalpojumu jautājumos Valdis Dombrovskis.

"Ja mēs skatāmies uz šo gadu, tad ir jārēķinās ar nopietnu ekonomikas kritumu. Savukārt tālākas prognozes izteikt pašlaik nav īpaši auglīgi, jo to, kāds kritums būs šogad un cik ātri ekonomika atkopsies, pirmkārt noteiks tas, kādā veidā tiks pārvarēta vīrusa pandēmija un cik ātri valstis varēs atcelt tos ierobežojumus, kas ir noteikti attiecībā uz personu pārvietošanos, un citus ierobežojumus. Tieši tas pašlaik ekonomisko aktivitāti ir apturējis," atzina Dombrovskis.

Vienlaikus viņš uzsvēra - to, kāda būs atkopšanās, noteiks tas, cik lielā mērā Eiropā un Latvijā spēsim saglabāt uzņēmumus un darbavietas.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks arī atzīmēja, ka tieši uz to ir mērķēti Eiropas Savienības (ES) atbalsta pasākumi, kuru kopējais apmērs pašlaik ir lēšams ap 93 miljardiem eiro.

"Ja iespēju robežās gan uzņēmumus, gan darbavietas noturēsim, tad ekonomikas atkopšanās var būt samērā strauja. Ja krīze novedīs pie aizvien vairāk uzņēmumu maksātnespējas, pie aizvien vairāk darbinieku atlaišanas, tas radīs ilgstošākas problēmas jau ekonomiskās atkopšanās fāzē," prognozēja Dombrovskis.

Viņš atgādināja, ka ES līmenī jau ļoti daudz kas tiek darīts koronavīrusa pandēmijas pārvarēšanai. Tostarp ES dalībvalstīm pašlaik ir iespēja novirzīties no budžeta deficīta un valsts parāda prasībām. Tāpat ir daudz lielākas iespējas valsts atbalsta sniegšanai uzņēmumiem.

"Ja mēs skatāmies uz to, ko dalībvalstis pašreiz jau dara, tad iespējas aktīvi tiek izmantotas. Ja runājam par fiskālā atbalsta pasākumiem, tad dalībvalstis jau ir pieņēmušas lēmumus par vairāk nekā 2,2% no ES kopējā nacionālā ienākuma, kā arī papildus ir pieņēmušas lēmumus par kopumā 13,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecībā uz dažādiem likviditātes atbalsta instrumentiem, lai nodrošinātu turpmāku finansējuma pieejamību uzņēmējiem. Dalībvalstīm šīs iespējas ir un dalībvalsts tās izmanto gan no fiskālā, gan no valsts atbalsta viedokļa," pauda Dombrovskis.

Tāpat viņš norādīja, ka tā saucamajā koronavīrusa pārvarēšanas investīciju iniciatīvā ir nodrošināts 37 miljardu eiro finansējums. Papildus ir mainīts ES fondu regulējums, ļaujot valstu vēl neizmantotos 28 miljardus eiro no ES fondiem novirzīt tieši šīs krīzes pārvarēšanai. Ir sniegtas garantijas Eiropas Investīciju fondam, kas varētu nodrošināt papildus mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmas. Eiropas Investīciju banka ir paziņojusi par vairākām programmām uzņēmumu atbalstam.

"Līdz ar to kopumā Eiropas līmeņa atbalsts ir apmēram 93 miljardi eiro un mēs turpinām strādāt pie iespējamā papildu atbalsta," uzsvēra Dombrovskis.

Tāpat Eiropas Centrālā banka ir apstiprinājusi papildus aktīvu uzpirkšanas programmu 750 miljardu eiro apmērā, kas nodrošina, ka eirozonas dalībvalstīm saglabājas finansējuma pieejamība uz labvēlīgiem nosacījumiem.

"Papildus tiek strādāts arī pie iespējama Eiropas Stabilitātes mehānisma instrumenta. Tā būtu iespēja dalībvalstīm pieteikties uz Eiropas Stabilitātes mehānisma finansējumu, kura apmērs varētu būt ap 2% no dalībvalsts IKP. Tas ir nākamais iespējamais solis. Pašlaik gan jāsaka, ka visām dalībvalstīm pieeja finanšu tirgiem ir un visas dalībvalstis savus iecerētos pasākumus spēj finansēt. Tādēļ tas nav steidzams jautājums, bet drīzāk nākamais līmenis, ja nu gadījumā šāds Eiropas Stabilitātes mehānisma atbalsts būtu nepieciešams," stāstīja Dombrovskis.

Viņš minēja, ka notiek darbs arī pie finanšu sektora regulējuma. Galvenais mērķis ir nodrošināt elastību veidā, kā bankām tiek piemērotas kapitāla un citas prudenciālās prasības, lai bankas saviem aizņēmējiem - gan uzņēmumiem, gan privātpersonām - varētu piešķir kredīta brīvdienas.