IKP

16. jūnijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sniedza ārkārtas paziņojumu par attieksmes maiņu jautājumā par atbalstu t.s. nodokļu reformai.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 4%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pirmajā maijā apritēja 13 gadu, kopš Latvija ir ES dalībvalsts. Jubilejas brīdis ir labs laiks, lai novērtētu, kādi rezultāti ir sasniegti, kā norisinās tuvināšanās ES līmenim un cik liels pamats ir valdības optimismam par Latvijas gaidāmo straujo ekonomikas izrāvienu, kuru mums sola nodokļu reformas arhitekti.

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 20,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par procentpunktu mazāk nekā 2015.gadā, liecina pētījuma "Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016" rezultāti.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 3,9%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo laika periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pagājušā gada ekonomiskie sasniegumi liecina, ka, lai Latvijas IKP augtu, ārvalstu tiešās investīcijas nemaz nav nepieciešamas. Ārvalstu investori var evakuēt savus kapitālus no Latvijas, bet Latvijas straujo IKP izaugsmi tas vairs nekādā veidā nevar ietekmēt.

Kā liecina CSP apkopotie dati par Latvijā veiktajām nefinanšu investīcijām faktiskajās cenās, tad 2016. gads bija katastrofāls Latvijas ekonomikā. Ja 2015. gadā kopējais nefinanšu investīciju apjoms faktiskajās cenās bija 2,78 miljardi eiro, tad 2016. gadā kopējais nefinanšu investīciju apjoms faktiskajās cenās bija tikai 2,12 miljardi eiro. Tik zems kopējais nefinanšu investīciju apjoms faktiskajās cenās Latvijā bija pirms iestāšanās ES. Pēc iestāšanās ES zemāks investīciju apjoms bija tikai vienā – 2010. – gadā. Tikai valdību, Finanšu un Ekonomikas ministrijas tas nemulsina.

Pagājušā gada ceturtā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējums mainījās apbrīnojami. Sākotnējais novērtējums (janvāra beigās) liecināja, ka 2016. gada 4. ceturksnī (salīdzinot ar 2015. gada 4 . ceturksni) IKP pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem pieauga par 2,1%, bet, jau visu pārskaitot daudz rūpīgāk (februāra beigās), atklājas, ka 2016. gada 4. ceturksnī IKP pieauga par veseliem 2,6%. Pamēģināsim izsekot, kas 2016. gada 4. ceturksnī notika vienā no Latvijas nozarēm – lauksaimniecībā – un kā tas iespaidoja šīs nozares IKP aprēķinu.

Centrālā statistikas pārvalde par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu nosauc +2,0% pagājušajā gadā un +2,6% pagājušā gada pēdējā ceturksnī.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2015.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvija nevar lepoties ar daudziem izciliem sasniegumiem. Rio olimpiskajās spēlēs mēs palikām bez medaļām. Latvijas nelielā iedzīvotāju skaita dēļ mums ir grūti ieņemt pirmās vietas pasaulē pēc eksporta apjoma vai pēc patentu un izgudrojumu skaita. Taču ir viens zinātnes rādītājs, kurā Latvija beidzot ir stabili izcīnījusi pirmo vietu pasaulē.

2016. gadā pirmo reizi kopš 1998. gada vispārējās valdības budžetā bijis pārpalikums, kas pēc pašreiz veiktā novērtējus ir 0,0%-0,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), ziņo Finanšu ministrija (FM).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 2,1%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijā pagājušā gada trešajā ceturksnī bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 18 ES dalībvalstīm.

"Swedbank" palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,6% līdz 2,9%, bet ekonomikas pieauguma prognoze nākamajam gadam palielināta no iepriekš gaidītajiem 2,9% līdz 3,1%, liecina šodien publiskotais jaunākais bankas ekonomikas apskats.

2016. gads bija izcilākais gads Latvijas ekonomikā. Latvija visai pasaulei pārliecinoši pierādīja, ka Latvijas ekonomika ir visdzīvotspējīgākā pasaulē. Var notikt jebkas, pasaule var globāli pārkarst, saule var nodzist, bet Latvijas ekonomiku tas neapdraudēs – Latvijas IKP augs.

Jaunākais „Baltic International Bank Latvijas barometrs” liecina, ka gada laikā stipri mainījušās Latvijas iedzīvotāju domas par to, kas valstij rada vislielākos draudus. Pērn iedzīvotāju prātos dominēja bēgļu jautājums, savukārt 2016. gada novembrī veiktais pētījums atklāj, ka iedzīvotājus visvairāk uztrauc Latvijas ekonomiskā lejupslīde.

Latvijas ekonomikas izaugsme nākamgad var būt zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ja nerīkosimies enerģiski un sēdēsim rokas klēpī salikuši, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar jūliju-septembri pērn bijis otrs lielākais nodarbinātības samazinājums Eiropas Savienībā (ES), liecina otrdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" dati.

Latvijā šā gada trešajā ceturksnī bija mazākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" pārskatītie dati, kas apkopoti par 25 bloka zemēm.