Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir viens no straujākajiem izaugsmes rādītājiem pēdējo gadu laikā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas drošības vajadzības ir nepieciešams attīstīt, līdz ar to mēs nevarēsim izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atvēlēšanu aizsardzībai, no Briseles pauda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš piedalījās NATO samitā.
4. un 5. jūnijā Tallinā notika Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģijas ikgadējais forums. Tomēr, kā jau tas ir ierasts, foruma ietvaros notikusī Baltijas valstu un Polijas premjeru tikšanās pamatā tika veltīta, nevis slāpekļa koncentrācijas trendam Baltijas jūrā, bet gan kopējām problēmām un mēģinājumiem rast risinājumus jautājumos (Rail Baltic, Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar ES elektrotīkliem u.c.), par kuriem ir domstarpības.
Eiropas Savienības (ES) investīcijas Latvijā katru gadu dod no 1,3% līdz 1,5% IKP pieaugumu, kas varētu tikt zaudēts, ja sarunas par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam ieilgtu līdz 2021.gadam, sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Ārpolitikai veltītajās Saeimas priekšvēlēšanu debatēs Jūrmalā atsevišķi politiķi norādīja uz plāniem aizsardzībai piešķirt līdzekļus virs pašlaik atvēlētajiem 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 4,3%, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Valsts parāds līdz 2021.gadam varētu sarukt par četriem procentpunktiem, teikts Finanšu ministrijas (FM) atbildes vēstulē Fiskālās disciplīnas padomei (FDP).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 4,5%, salīdzinot ar 2016.gadu, uzrādot straujāko izaugsmi pēdējo sešu gadu laikā, uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Valdības vēlme ir panākt sabalansētu 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu ik gadu vidējā termiņā, Latvijas ekonomikas konkurētspēju balstot uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 4,2%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Aizvadītais gads kā pasaules, tā Latvijas ekonomikā bijis negaidīti straujas izaugsmes gads, pozitīvi ietekmējot gan valsts, gan uzņēmumu un iedzīvotāju maciņus. Latvijas izaugsmes 3. ceturkšņa temps (5,8%) bija straujākais, kāds šajā ciklā ir bijis. Lai gan pakāpeniski izaugsme kļūs lēnāka, Latvija arī nākamgad piedzīvos gana strauju ekonomisko kāpumu.
Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, žurnālistiem piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu.
Līdz ar Saeimas apstiprināto Latvijas aizsardzības budžetu Latvija kļūs par vienu no nedaudzajām NATO dalībvalstīm, kas sasniegušas 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai, informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
Šogad trešajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 38,9% darba ņēmēju, kas ir par 5,1 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Veselības aprūpes finansēšanas likumā jāieraksta, ka veselības aprūpes budžetam 2020.gadā jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šādu priekšlikumu šodien konceptuāli atbalstīja Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti.
Statistiķu paziņojums par Latvijas iekšzemes kopprodukta 5,8% pieaugumu nāca vienā laikā ar atklājumiem par Bombardier vilcienu ražošanu Rietumu bankā.
Viens no lielākajiem modernās tirgus ekonomikas maldiem ir pārliecība, ka cilvēks vienmēr uzvedas racionāli – cilvēki savā izvēlē vienmēr vadīsies pēc attiecīgajā tirgus konjunktūrā izdevīgākā un racionālākā lēmuma. Tomēr šī gada Nobela prēmiju ekonomikā tika piešķirta amerikāņu ekonomistam Ričardam Tāleram par kārtējo pierādījumu, ka cilvēki savā ekonomiskajā uzvedībā neuzvedas racionāli.