Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 4,2%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Aizvadītais gads kā pasaules, tā Latvijas ekonomikā bijis negaidīti straujas izaugsmes gads, pozitīvi ietekmējot gan valsts, gan uzņēmumu un iedzīvotāju maciņus. Latvijas izaugsmes 3. ceturkšņa temps (5,8%) bija straujākais, kāds šajā ciklā ir bijis. Lai gan pakāpeniski izaugsme kļūs lēnāka, Latvija arī nākamgad piedzīvos gana strauju ekonomisko kāpumu.
Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, žurnālistiem piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu.
Līdz ar Saeimas apstiprināto Latvijas aizsardzības budžetu Latvija kļūs par vienu no nedaudzajām NATO dalībvalstīm, kas sasniegušas 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai, informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
Šogad trešajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 38,9% darba ņēmēju, kas ir par 5,1 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Veselības aprūpes finansēšanas likumā jāieraksta, ka veselības aprūpes budžetam 2020.gadā jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šādu priekšlikumu šodien konceptuāli atbalstīja Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti.
Statistiķu paziņojums par Latvijas iekšzemes kopprodukta 5,8% pieaugumu nāca vienā laikā ar atklājumiem par Bombardier vilcienu ražošanu Rietumu bankā.
Viens no lielākajiem modernās tirgus ekonomikas maldiem ir pārliecība, ka cilvēks vienmēr uzvedas racionāli – cilvēki savā izvēlē vienmēr vadīsies pēc attiecīgajā tirgus konjunktūrā izdevīgākā un racionālākā lēmuma. Tomēr šī gada Nobela prēmiju ekonomikā tika piešķirta amerikāņu ekonomistam Ričardam Tāleram par kārtējo pierādījumu, ka cilvēki savā ekonomiskajā uzvedībā neuzvedas racionāli.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 5,8%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo laika periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, 23. oktobrī, Fiskālās disciplīnas padome atļāvās iebilst pret iecerēto valsts budžeta projektu 2018. gadam. Pēc sēdes viens no padomes bargākajiem locekļiem, gluži kā inkvizitors pēc raganu prāvas, paziņoja, ka valdības rīcība ir pretrunā ar «pretcikliskas fiskālās politikas principiem», un izvirzīja apsūdzību, ka valdība «uzbrauc uz slidena ceļa».
Latvijā otrajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ceturtdien publicētie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.
NATO pārstāvji vizītes laikā Latvijā uzteikuši apņemšanos aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta, reizē norādot, ka svarīgi ir turpināt pildīt šo apņemšanos arī nākotnē, kā arī mudināja veicināt valsts pārvaldes institūciju plašāku izpratni par to iesaisti civilās gatavības nodrošināšanā , informēja Aizsardzības ministrijā.
Latvijas Banka paaugstinājusi šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi no iepriekš lēstajiem 3,3% līdz 4,2%, žurnālistiem piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Šā gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pieauga par 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, vērtējot salīdzināmajās cenās.
Ar iekšzemes kopprodukta (IKP) šā gada 2. ceturkšņa rādītāju +4,8% pret 2016. gada 2. ceturksni Latvija piesaka sevi par vilcēju visas pasaules saimnieciskajai izaugsmei.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 4,1%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo laika periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Mēģināsim izprast, kāda bija un ir nozīmīgākā Latvijas valdības problēma tuvākajā perspektīvā. Lai kādus IKP skaitļus zīmētu CSP, Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās. Turklāt turpina aizbraukt iedzīvotāju produktīvā daļa. ES fondu apjoms jau visai drīz ievērojami samazināsies. Starptautiskā publicitāte par Latvijas apdraudējumu no Krievijas bija ļoti efektīva, lai ievilktu Latvijā NATO valstu karavīrus, bet tik masīva negatīva starptautiska publicitāte ir nokillerējusi nopietnas starptautiskas investīcijas.
16. jūnijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sniedza ārkārtas paziņojumu par attieksmes maiņu jautājumā par atbalstu t.s. nodokļu reformai.