2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 4,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu varētu būt audzis par 3,3-4,1%, prognozēja banku analītiķi.
Finanšu ministrija (FM) paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 4% līdz 4,2%, vienlaikus samazinot ekonomikas pieauguma prognozi nākamajam gadam.
Latvijā šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu patēriņa cenas pieaugušas par 0,6%, bet gada inflācija - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2017.gada septembri - sasniegusi 3,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pēdējo pāris gadu laikā periodiski uzplaiksnī domstarpības starp ekonomikas analītiķiem un statistiķiem par to, kā interpretēt uzrādītos Latvijas IKP pieauguma procentus.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārrēķinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu šā gada 2. ceturksnī no ātrā novērtējuma +5,1% līdz +5,3%.
Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada otro ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Karstā vasara gigantiskos apjomos uzkarsēja Latvijas ekonomiku. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums, tad 2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta apjoms, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieauga par 5,1%.
Latvijas ekonomika aug aizvien straujāk, bet Ķīnas ekonomika – lēnāk. Ķīna ir palikusi par visā pasaulē vienīgo vērā ņemamo orientieri Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempam.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir viens no straujākajiem izaugsmes rādītājiem pēdējo gadu laikā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas drošības vajadzības ir nepieciešams attīstīt, līdz ar to mēs nevarēsim izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atvēlēšanu aizsardzībai, no Briseles pauda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš piedalījās NATO samitā.
4. un 5. jūnijā Tallinā notika Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģijas ikgadējais forums. Tomēr, kā jau tas ir ierasts, foruma ietvaros notikusī Baltijas valstu un Polijas premjeru tikšanās pamatā tika veltīta, nevis slāpekļa koncentrācijas trendam Baltijas jūrā, bet gan kopējām problēmām un mēģinājumiem rast risinājumus jautājumos (Rail Baltic, Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar ES elektrotīkliem u.c.), par kuriem ir domstarpības.
Eiropas Savienības (ES) investīcijas Latvijā katru gadu dod no 1,3% līdz 1,5% IKP pieaugumu, kas varētu tikt zaudēts, ja sarunas par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam ieilgtu līdz 2021.gadam, sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Ārpolitikai veltītajās Saeimas priekšvēlēšanu debatēs Jūrmalā atsevišķi politiķi norādīja uz plāniem aizsardzībai piešķirt līdzekļus virs pašlaik atvēlētajiem 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 4,3%, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Valsts parāds līdz 2021.gadam varētu sarukt par četriem procentpunktiem, teikts Finanšu ministrijas (FM) atbildes vēstulē Fiskālās disciplīnas padomei (FDP).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 4,5%, salīdzinot ar 2016.gadu, uzrādot straujāko izaugsmi pēdējo sešu gadu laikā, uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Valdības vēlme ir panākt sabalansētu 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu ik gadu vidējā termiņā, Latvijas ekonomikas konkurētspēju balstot uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).