Ekonomikas atkopšanos Eiropā un arī Latvijā ietekmēs tas, cik Covid-19 saslimšanas izraisītās krīzes laikā būs izdevies saglabāt uzņēmumus un darba vietas, intervijā aģentūrai LETA pauda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks ekonomikas un finanšu pakalpojumu jautājumos Valdis Dombrovskis.
Latvijas Banka šogad Latvijā prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 6,5%, bet gada vidējā inflācija lēsta 0,5% apmēra, pavēstīja centrālajā bankā.
Valsts kanceleja rosina darba intervijas ar amata pretendentiem rīkot attālināti, paredz Valsts kancelejas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās vadlīnijas darba organizācijai, darba samaksai un klientu apkalpošanai valsts pārvaldes institūcijās ārkārtējās situācijas laikā.
Bankas Citadele ekonomista un tagad arī Fiskālās disciplīnas padomes locekļa Mārtiņa Āboliņa 16. marta paredzējumam, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pazemināsies par 3% «labākajā gadījumā», seko bankas Luminor ekonomista Pētera Strautiņa teiktais 18. martā, ka IKP šogad zaudēšot «apmēram 5%».
Latvijā tēriņi aizsardzībai veido 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to Latvijā šis rādītājs ir lielākais no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2018.gadu.
Pagājušā gada mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1076 eiro, kas, salīdzinot ar 2018.gadu, bija par 72 eiro jeb 7,2% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 2,2%, salīdzinot ar 2018.gadu, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 1,1%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Finansiālā situācija šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu uzlabojusies 31% Latvijas mājsaimniecību, norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Tostarp 27% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka viņu finansiālā situācija šogad uzlabojusies nedaudz, bet 4% norādījuši, ka uzlabojums bijis nozīmīgs.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 2,5%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
To, vai zemē notiek ekonomiskā izaugsme, var noteikt, ne tikai analizējot statistikas aprēķinus par IKP izmaiņām. Ja notiek ekonomikas izaugsme, tad tai ir jāparādās kā pieaugumam uzņēmumu banku kontos, pieaugumam darba ņēmēju ienākumos un daudzos citos ar ekonomisko aktivitāti saistītos indikatoros.
Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,9%, pēc izlīdzinātajiem datiem, līdz 2,5%, bet nākamajam gadam - no 3,1% līdz 2,6%, žurnālistiem piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" koriģētie dati, kas apkopoti par 25 bloka zemēm.
Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem. Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem - 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums .
Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" sākotnējie dati, kas apkopoti par 21 bloka zemi.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 2,1%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pagājušā gada laikā pieauguši par gandrīz miljardu eiro, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
Finanšu ministrija saglabājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam 3,2% apmērā, bet ekonomikas pieauguma prognoze nākamajam gadam samazināta no iepriekš lēstajiem 3% līdz 2,8%, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijā.