Pērnā gada pēdējā ceturksnī ekonomika Latvijā cieta būtiski mazāk nekā pirmajā Covid-19 vilnī

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada ceturtajā ceturksnī Latvijā varētu būt samazinājies par 3,3-5%, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija sacīja, ka, visticamāk, pagājušā gada pēdējā ceturksnī ekonomikas aktivitāte Latvijā vīrusa dēļ cieta būtiski mazāk nekā pirmajā vilnī pavasarī.

Viņa prognozēja, ka Latvijas IKP ceturtajā ceturksnī varētu būt samazinājies par aptuveni 2,5% salīdzinājumā ar trešo ceturksni, savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada ceturto ceturksni varētu būt bijis kritums par apmēram 5%. Tādā gadījumā ekonomikā kopumā pagājušajā gadā varētu būt kritums par 4,5%.

"Būtiskākais kritums gada nogalē bijis smagāk skartajās pakalpojumu nozarēs - māksla un izklaide, izmitināšana un ēdināšana, transports. Neskatoties uz vīrusa izplatību un ierobežojumiem, mazumtirdzniecība gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzrādījusi kāpumu. Pieejamie dati, tostarp par preču eksportu, liecina, ka ļoti veiksmīgi gada nogale aizvadīta ražojošajos sektoros. Ceturtajā ceturksnī, visticamāk, apstrādes rūpniecība un lauksaimniecība spējušas uzrādīt izaugsmi," sacīja Zorgenfreija.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis pauda, ka paredzami, bet ne gaidīti, gada beigās atjaunojās vīrusa negatīvā ietekme uz ekonomiku. Ierobežojumu tvēriens pakāpeniski kļuva stingrāks, radot jaunus jautājumus par to iespaidu uz aktivitāti, taču trešajā ceturksnī uzņemtā inerce daudzos sektoros turpinājās par spīti pieaugušajiem sarežģījumiem.

"Nepatīkamā pieredze un salīdzinoši labvēlīgā epidemioloģiskā situācija pirmā viļņa laikā, visdrīzāk, nospēlēja par sliktu situācijai. Šīs nevērības cena izteiktāk būs redzama šā gada sākumā," teica Gašpuitis.

Viņš minēja, ka pērn ceturtajā ceturksnī turpināja atgūties apstrādes rūpniecība un preču eksports, kā arī pozitīvas tendences varētu būt turpinājušās publiskajā sektorā, savukārt mazumtirdzniecībā gada pēdējos mēnešos izaugsme nonāca jau krituma fāzē, lai arī e-kanālos izaugsme turpinājās.

Tajā pašā laikā Gašpuitis atzina, ka ir grūti noteikt, kas notika būvniecībā, taču gada beigās šajā nozarē varētu būt parādījušies nelieli mīnusi. Savukārt viesmīlības sektoros turpināja valdīt sasalums.

"Tādēļ atšķirībā no otrā ceturkšņa, aina ir nevienmērīgāka, tas ir, novērojamas arī pozitīvas tendences," sacīja Gašpuitis, prognozējot, ka pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni ekonomikā atkal bija kritums. Pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada ceturto ceturksni Latvijas IKP varētu būt samazinājies par 4,5% un šāds kritums gaidāms arī 2020.gadā kopumā.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš prognozēja, ka 2020.gada ceturtajā ceturksnī IKP salīdzinājumā ar 2019.gada ceturto ceturksni varētu būt samazinājies par 3,3%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte varētu būt kritusies par 2%. Tādējādi 2020.gadā kopumā IKP samazinājies par apmēram 4%.

Viņš norādīja, ka 2020.gada ceturtais ceturksnis sākās ļoti dinamiski - salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajiem mēnešiem apmērus kāpināja apstrādes rūpniecība un mazumtirdzniecība, vēl diezgan brīvi darbojās arī sabiedriskā ēdināšana. Uzņemto tempu, preču nozares noturēja arī novembrī, kā arī decembrī rūpniecības dati varētu būt labi, taču mazumtirdzniecība jau novembrī sāka sajust ierobežojumu pastiprināšanas ietekmi. Tranzīta nozarē stāvoklis ir stabili smags, bez lielām izmaiņām jau kopš pavasara. Turpretim profesionālajos pakalpojumos un programmēšanas pakalpojumos situācija ir apmierinoša, pateicoties eksportam.

"Tā kā preču ražošana un Latvijā ražoto preču transports veido vien apmēram piekto daļu ekonomikas, to labās sekmes nevar novērst IKP samazināšanos brīdī, kad pakalpojumu sniegšana ir tik ļoti ierobežota. Domājams, ka šobrīd ekonomika ir zemākajā koronavīrusa krīzes punktā - 2021.gada pirmajā ceturksnī IKP kritums gada laikā varētu būt tuvu 10%. Strauja atlabšana sāksies otrajā ceturksnī, bet 2021.gadā kopumā IKP pieaugums vienalga varētu būt pieticīgs - ap 2%," sacīja Strautiņš.

Centrālā statistikas pārvalde 2020.gada ceturtā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus paziņos pirmdien, 1.februārī.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP pērn deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājās par 4,3%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu.

Tostarp 2020.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem un arī koriģētajiem datiem, saruka par 2,6%. Savukārt 2020.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, palielinājās par 7,1%.

2020.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 7,801 miljards eiro.