Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, gada otrajā pusē ir sagaidāma straujāka ekonomikas izaugsme un prognozēts, ka Latvijas ekonomika 2021.gadā pieaugs par 3,5%, komentējot Eiropas Komisijas (EK) 2020.gada pavasara ekonomikas prognozi, norādīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Politiķis uzsvēra, ka pandēmijas ietekmē Latvijas ekonomika pagājušajā gadā saruka par 3,6%. Visvairāk tika skartas pakalpojumu nozares, kas saistītas ar cilvēku apkalpošanu klātienē. 2021.gada sākumā joprojām augstie Covid-19 saslimstības rādītāji un ierobežojošie pasākumi bremzēja ekonomikas atgūšanos gan Latvijā, gan Eiropā kopumā.
Pēc Dombrovska paustā, Latvijas ekonomikai šogad pieaugot par 3,5% un patēriņam atgriežoties iepriekšējā līmenī, papildus stimulu ekonomikai dos investīciju kāpums, tai skaitā pateicoties ievērojamam Eiropas Savienības (ES) finansējuma pieplūdumam. Viņa ieskatā, šajā kontekstā ir svarīgi, lai Latvija efektīvi izmantotu pieejamos Eiropas ekonomikas atjaunošanas plāna līdzekļus.
Viņš arīdzan norādīja, ka šogad Latvijas valsts atbalsts uzņēmējiem un mājsaimniecībām ir būtiski pieaudzis, salīdzinot ar 2020.gadu. Attiecīgi pieaug arī budžeta deficīts. 2020.gadā budžeta deficīts sasniedza 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet šogad prognozēts jau 7,3% apmērā. Savukārt nākamajam gadam EK prognozē, ka Latvijas ekonomika pieaugs par 6%.
Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, jaunā koronavīrusa pandēmijas ietekmē 2020.gadā ES ekonomika saruka par 6,1%, savukārt ekonomika eirozonā samazinājās par 6,6%. Lai gan kopumā uzņēmumi un patērētāji ir pielāgojušies tam, lai labāk tiktu galā ar vīrusa izplatības apturēšanas pasākumiem, tomēr dažas nozares, piemēram, tūrisms un personu sniegti pakalpojumi, joprojām cieš krīzes rezultātā.
EK atzīmēja, ka Eiropas ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās, kas sākās pagājušajā vasarā, apstājās 2020.gada ceturtajā ceturksnī un 2021.gada ceturtajā ceturksnī, jo tika ieviesti jauni pasākumi sabiedrības veselības jomā, lai ierobežotu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu. Tomēr paredzams, ka, pieaugot vakcinācijas līmenim un samazinoties ierobežojumiem, ES un eirozonas ekonomika atgūsies ievērojamā apmērā. Šīs izaugsmes virzītājspēks būs privātais patēriņš, ieguldījumi un augošais pieprasījums pēc ES eksporta, pateicoties spēcīgākai pasaules ekonomikai.
EK prognozē, ka 2022.gadā publiskie ieguldījumi - kā īpatsvars no IKP - sasniegs savu augstāko līmeni vairāk nekā desmit gadu laikā. Tos veicinās Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) - centrālais instruments programmā "Next Generation EU".
Komisija domā, ka pēc pandēmijas sākotnējās ietekmes lēnām uzlabojas apstākļi darba tirgū. 2020.gada otrajā pusē palielinājās nodarbinātība, un lielākajā daļā dalībvalstu bezdarba līmenis ir samazinājies salīdzinājumā ar augstāko rādītāju.
EK uzsvēra, ka publiskā atbalsta shēmas, tostarp tās, ko ES atbalsta ar "Sure" instrumenta starpniecību, ir nepieļāvušas bezdarba līmeņa krasu pieaugumu. Tomēr darba tirgum būs vajadzīgs laiks, lai pilnībā atgūtos, jo uzņēmumos vēl nav izsmeltas darba laika pagarināšanas iespējas, pirms tiem būs nepieciešams pieņemt darbā jaunus darbiniekus.
Tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis ES 2021.gadā sasniegs 7,6%, savukārt 2022.gadā - 7%. Attiecībā uz eirozonu tiek prognozēts, ka 2021.gadā bezdarba līmenis sasniegs 8,4% un 2022.gadā tas būs 7,8%. Šie rādītāji vēl aizvien ir augstāki par pirmskrīzes līmeni, norādīja EK.
Pēc EK paustā, šā gada sākumā inflācija strauji pieauga, kam par iemeslu bija enerģijas cenu kāpums un vairāki īslaicīgi, tehniski faktori, piemēram, to svērumu ikgadējā korekcija, kurus piemēro patēriņa grozā esošajām precēm un pakalpojumiem, ko izmanto inflācijas aprēķināšanai. Ievērojama ietekme bija arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājuma atcelšanai un oglekļa nodokļa ieviešanai Vācijā.
EK uzsvēra, ka inflācijas rādītājs šā gada laikā būs ievērojami atšķirīgs, jo paredzamās enerģijas cenas un PVN likmju izmaiņas izraisa vērā ņemamas cenu līmeņa svārstības salīdzinājumā ar to pašu laikposmu pagājušajā gadā.
Patlaban tiek prognozēts, ka inflācija ES 2021.gadā būs 1,9%, savukārt 2022.gadā - 1,5%. Attiecībā uz eirozonu tiek prognozēts, ka 2021.gadā inflācija sasniegs 1,7% un 2022.gadā tā būs 1,3%.
EK atzīmēja, ka publiskajam atbalstam par labu mājsaimniecībām un uzņēmumiem bija ļoti būtiska nozīme, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, taču tā rezultātā dalībvalstīs ir pieaudzis parāda līmenis.
Paredzams, ka kopējais vispārējās valdības budžeta deficīts šogad ES palielināsies par aptuveni pusprocentpunktu - līdz 7,5% no IKP), un eirozonā - par aptuveni trim ceturtdaļām procentpunkta, proti, līdz 8% no IKP. Tiek prognozēts, ka visās dalībvalstīs, izņemot Dāniju un Luksemburgu, deficīts 2021.gadā pārsniegs 3% no IKP.
Tomēr saskaņā ar prognozēm kopējais budžeta deficīts līdz 2022.gadam samazināsies uz pusi un būs mazāks par 4% gan ES, gan eirozonā. Tiek prognozēts, ka ievērojami samazināsies to dalībvalstu skaits, kurās deficīts pārsniedz 3% no IKP.
Saskaņā ar prognozēm valsts parāda attiecība pret IKP šogad ES sasniegs augstāko līmeni, proti, 94%, savukārt 2022.gadā tā nedaudz samazināsies - līdz 93%. Tiek prognozēts, ka eirozonā valsts parāda attiecība pret IKP sekos tādai pašai tendencei, proti, šogad tā pieaugs līdz 102% un pēc tam 2022.gadā nedaudz samazināsies - līdz 101%.
EK uzsvēra, ka riski, kas apdraud prognozi, ir lieli un saglabāsies tik ilgi, cik ilgi vien ekonomika atradīsies Covid-19 pandēmijas ēnā. Epidemioloģiskās situācijas attīstība un vakcinācijas programmu efektivitāte un lietderīgums varētu būt labāki vai sliktāki par pieņēmumiem šīs prognozes centrālajā scenārijā.
Šī prognoze varētu par zemu novērtēt mājsaimniecību gatavību tērēt ietaupījumus vai par zemu novērtēt patērētāju vēlmi saglabāt piesardzības uzkrājumus augstā līmenī. Vēl viens faktors ir politikas atbalsta izbeigšanas brīdis - ja tas notiks pāragri, tas varētu apdraudēt atveseļošanos. Atbalsta novēlota izbeigšana, no otras puses, varētu radīt tirgus izkropļojumus un šķēršļus dzīvotnespējīgu uzņēmumu aiziešanai no tirgus, pauda EK.
Tāpat EK norādīja, ka uzņēmumu grūtību ietekme uz darba tirgu un finanšu sektoru varētu izrādīties lielāka, nekā tika paredzēts. EK vērsa uzmanību, ka spēcīgāka globālā izaugsme, jo īpaši ASV, varētu pozitīvāk ietekmēt Eiropas ekonomiku, nekā gaidīts. Taču spēcīgāka ASV izaugsme varētu palielināt ASV valsts obligāciju ienesīgumu, kas varētu izraisīt nekontrolējamas korekcijas finanšu tirgos, kas savukārt īpaši smagi skartu jaunietekmes tirgus ekonomikas ar lielām parādsaistībām un lieliem parādiem ārvalstu valūtā.
EK prognozes liecina, ka Igaunijā IKP šogad palielināsies par 2,8%, bet nākamgad tas pieaugs par 5%.
Lietuvā EK šogad sagaida IKP pieaugumu par 2,9%, bet nākamajā gadā prognozēta izaugsme par 3,9%.
EK pavasara ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kāpums par 4,2%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 4,4%, savukārt eirozonas ekonomikas izaugsme šogad veidos 4,3%, bet 2021.gadā kāpuma temps paātrināsies līdz 4,4%.
EK šogad IKP kāpumu prognozē visām ES dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK paredz Spānijā (+5,9%), Francijā (+5,7%), Rumānijā (+5,1%), Horvātijā un Ungārijā (abās valstīs +5%), kā arī Slovēnijā (+4,9%).
EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.
