Latvijas ekonomikā zemākais punkts Covid-19 krīzē ir aiz muguras, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu samazināties par 7%, bet Covid-19 "otrā viļņa" gadījumā - par 9%, teikts otrdien valdībā izskatītajā Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā makroekonomikas attīstības scenārijā.
Kā Neatkarīgā jau rakstīja (https://neatkariga.nra.lv/komentari/juris-paiders-3/321105-covid-aizliegumos-lielas-es-valstis-zaudeja-piekto-dalu-no-ekonomikas), “Eurostat” publiskotie dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, ir šokējoši. Vidēji ES IKP samazinājās par 14,4%, jo īpaši IKP samazinājās lielajām ES valstīm. Spānijas ekonomikas sarukums otrajā ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni bija 22,1%, bet Francijas ekonomikas sarukums ‒ 19,0%. Lielās ES dalībvalstis 2020. gada otrajā ceturksnī par piekto daļu samazināja preču un pakalpojumu ražošanu.
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās par gandrīz desmit procentiem pagaidām izpaužas ne vairāk, kā parasti izpaužas svārstības pa procenta desmitdaļām.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu varētu būt samazinājies par 8,5% līdz pat 15%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.
Covid-19 krīzes ietekmē nodarbināto skaits šogad Latvijā var samazināties par 7,5% jeb 69 000, savukārt bezdarba līmenis 2020.gadā var pieaugt līdz 11%, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm.
10. jūnijā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors profesors Arnis Sauka publiskoja ikgadējos rezultātus par ēnu ekonomikas mērījumiem Baltijā un Latvijā. No profesora Saukas iegūtajiem rezultātiem izriet, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un bija 23,9% no iekšzemes kopprodukta.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, samazinājies par 1,5%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Daudzus gadu desmitus Ķīna bija paraugs, kā ar savu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu var balstīt visas pasaules ekonomisko izaugsmi, bet nupat tā demonstrē, kā atteikties no IKP rādītāja.
Reģistrētā bezdarba līmenis Covid-19 pandēmijas dēļ visstraujāk pieaudzis Rīgā un Pierīgā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) prognozē, ka koronavīrusa pandēmijas radītās ietekmes dēļ Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7%.
Nepilnu divu gadu laikā ir piepildījies un pārpildījies “Neatkarīgās” paredzējums “apsteigsim Ķīnu kā nieku” pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes ātruma. Toreiz atpalikām par nieka pusotru procentpunktu, bet tagad esam priekšā par 4,8 reizēm!
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 1,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ņemot vērā valsts īstenotos atbalsta pasākumus Covid-19 krīzes mazināšanai, 2022.gadā sagaidāma budžeta konsolidācija 175,8 miljonu eiro apmērā, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) viedoklī par Finašu ministrijas (FM) izstrādāto Latvijas Stabilitātes programmu.
Šajā gadā tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums 7% apmērā, bet valdības parāds varētu pieaugt līdz 51,7% no IKP, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%, taču sekas no šāda iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma būs pilnīgi atšķirīgas nekā iepriekšējā ekonomikas krīzē, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Līdz šim jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts paredzējusi finansējumu 341,55 miljonu eiro apmērā. Pēc FM sniegtās informācijas, kopējie līdzekļi, kas piešķirti saistībā ar Covid-19 izplatību, ir 341 555 404 eiro.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.
Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,3%, bet gada inflācija - šogad martā salīdzinājumā ar 2019.gada martu - samazinājusies līdz 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.