Reirs: Svarīgi ir arī nevis tas, cik aizņemies, bet tas, cik maksā par aizņēmumu

 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Nākamajos gados valsts parāda īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) samazināsies, pateicoties ekonomikas izaugsmei, intervijā aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Patlaban paredzēts, ka 2022.gadā valsts parāds var sasniegt 52% no IKP, pirmo reizi pārsniedzot pusi no ekonomikas kopapjoma.

Ministrs atzina, ka līdz šim Latvija salīdzinoši mazā valsts parāda dēļ starptautiskajos tirgos saņēma izdevīgākas aizņēmumu likmes un krīzes sākumā jau no pirmās dienas spēja sniegt atbalstu, kamēr dažām valstīm vajadzēja trīs mēnešus, kamēr tās tika pie finansējuma.

Reirs skaidroja, ka pašlaik iecerētā proporcija ir tāda, ka nākotnē parāds varbūt nesamazināsies absolūtajos skaitļos, bet ekonomiskās izaugsmes ietekmē parāda īpatsvars pret IKP kritīsies.

"Tas ir arī svarīgi kredītreitingu aģentūrām, lai ir redzams, ka mūsu valsts parāds ir ilgtspējīgs. Svarīgi ir arī nevis tas, cik tu aizņemies, bet tas, cik tu maksā par aizņēmumu," teica Reirs.

Finanšu ministrs salīdzināja, ka 2011. un 2012.gadā, kad valsts aizņēmums bija septiņi miljardi latu, Latvija ik gadu maksāja 300 miljonus latu procentos, pašlaik aizņēmums ir 14 miljardi eiro un procentos tiek maksāti 200 miljoni eiro.

"Tas nozīmē, ka mūsu parāds ir dubultojies, bet maksa par to ir uz pusi mazāka. Mūsu aizņemšanās struktūra ir sabalansēta, ir arī vērtspapīri ar 10, 15 un 30 gadu termiņu, tādēļ nav tādu bažu, ka pēc diviem trīs gadiem celsies likmes un vajadzēs maksāt vairāk. Nē, mūsu portfelis ir ļoti sabalansēts," uzsvēra Reirs.

Jautāts, vai nākamgad būs vajadzīgas apjomīgākas obligāciju emisijas, Reirs atbildēja apstiprinoši un teica, ka tādas jau tiek plānotas. Finanšu ministrs atzīmēja, ka pie budžeta pastāvīgajiem izdevumiem tieši Covid-19 seku mazināšanai būtu vajadzīgi vēl 200 miljoni eiro - gan vakcinācijas procesam, gan piemaksām slimnīcās strādājošajiem, taču tās ir vienreizējas izmaksas.

Jautāts, cik Latvija līdz šim ir aizņēmusies tieši Covid-19 dēļ, Reirs skaidroja, ka, salīdzinot ar pirms Covid-19 pandēmijas prognozēto aizņemšanās apjomu, kas bija nepieciešams valsts budžeta deficīta finansēšanai, valsts aizdevumu nodrošināšanai, kā arī valsts parāda atmaksai, 2020.-2022.gadā aizņemšanās apjoms kopumā ir palielinājies par aptuveni 4,3 miljardiem eiro, kas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma nodrošināšanu Covid-19 seku mazināšanas un pārvarēšanas pasākumiem.

2020.gadā kopējais Covid-19 krīzes seku mazināšanai piešķirtais atbalsta apjoms veidoja 1,3 miljardus eiro jeb 4,4% no IKP. Atbilstoši aktuālajām prognozēm 2021.gadā šī atbalsta apjoms varētu sasniegt 3,2 miljardus eiro jeb 10,2% no IKP.

Jautāts, vai tālākie aizdevumi arī būs tikai Covid-19 dēļ, Reirs sacīja, ka to ļoti grūti nodalīt. "Pagājušajā gadā arī bija samazinājums budžetā, mazāka ekonomiskā aktivitāte, tādēļ aizņēmāmies arī, lai finansētu valsts izdevumus," teica Reirs.

Savukārt uz jautājumu, cik patlaban aizņemšanās finanšu tirgos varētu būt izdevīga, Reirs atbildēja, ka iepriekš tici paredzēts, ka jau šajā vasarā būs sarežģītāk, bet septiņu gadu obligāciju likme bija ļoti laba - 0,003%.

"No vienas puses, nekas neliecina, ka likmes varētu vēl mazināties. No otras puses, ir skaidrs, ka tik lielas invāzijas starptautiskajos tirgos vairs nebūs - tās būs mazākas summas, jo arī ekonomika aug un budžets pildās," teica Reirs.