Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, samazinājies par 2,6%, liecina pirmdien publiskotie Centrālās Statistikas pārvaldes dati.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 4,3%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem un arī koriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 3,1%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas ekonomikai atkopšanās prasīs apmēram divus gadus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas jaunieceltais padomes loceklis Andris Vilks.
Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi šim gadam līdz 4,7% pretstatā jūnijā prognozētajam kritumam 7,5% apmērā, otrdien pavēstīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Latvijas ekonomika Covid-19 otrajam vilnim ir labāk sagatavojusies, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Nākamajā gadā valsts budžeta deficīts plānots 1,18 miljardi eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izriet no izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtā Finanšu ministrijas (FM) ziņojuma par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 5,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī kritums ekonomikā bijis mazāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, IKP samazinājies par 8,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas ekonomikā zemākais punkts Covid-19 krīzē ir aiz muguras, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu samazināties par 7%, bet Covid-19 "otrā viļņa" gadījumā - par 9%, teikts otrdien valdībā izskatītajā Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā makroekonomikas attīstības scenārijā.
Kā Neatkarīgā jau rakstīja (https://neatkariga.nra.lv/komentari/juris-paiders-3/321105-covid-aizliegumos-lielas-es-valstis-zaudeja-piekto-dalu-no-ekonomikas), “Eurostat” publiskotie dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, ir šokējoši. Vidēji ES IKP samazinājās par 14,4%, jo īpaši IKP samazinājās lielajām ES valstīm. Spānijas ekonomikas sarukums otrajā ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni bija 22,1%, bet Francijas ekonomikas sarukums ‒ 19,0%. Lielās ES dalībvalstis 2020. gada otrajā ceturksnī par piekto daļu samazināja preču un pakalpojumu ražošanu.
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās par gandrīz desmit procentiem pagaidām izpaužas ne vairāk, kā parasti izpaužas svārstības pa procenta desmitdaļām.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu varētu būt samazinājies par 8,5% līdz pat 15%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.
Covid-19 krīzes ietekmē nodarbināto skaits šogad Latvijā var samazināties par 7,5% jeb 69 000, savukārt bezdarba līmenis 2020.gadā var pieaugt līdz 11%, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm.
10. jūnijā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors profesors Arnis Sauka publiskoja ikgadējos rezultātus par ēnu ekonomikas mērījumiem Baltijā un Latvijā. No profesora Saukas iegūtajiem rezultātiem izriet, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un bija 23,9% no iekšzemes kopprodukta.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, samazinājies par 1,5%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Daudzus gadu desmitus Ķīna bija paraugs, kā ar savu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu var balstīt visas pasaules ekonomisko izaugsmi, bet nupat tā demonstrē, kā atteikties no IKP rādītāja.
Reģistrētā bezdarba līmenis Covid-19 pandēmijas dēļ visstraujāk pieaudzis Rīgā un Pierīgā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) prognozē, ka koronavīrusa pandēmijas radītās ietekmes dēļ Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7%.