Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) prognozē, ka koronavīrusa pandēmijas radītās ietekmes dēļ Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7%.
Nepilnu divu gadu laikā ir piepildījies un pārpildījies “Neatkarīgās” paredzējums “apsteigsim Ķīnu kā nieku” pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes ātruma. Toreiz atpalikām par nieka pusotru procentpunktu, bet tagad esam priekšā par 4,8 reizēm!
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 1,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ņemot vērā valsts īstenotos atbalsta pasākumus Covid-19 krīzes mazināšanai, 2022.gadā sagaidāma budžeta konsolidācija 175,8 miljonu eiro apmērā, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) viedoklī par Finašu ministrijas (FM) izstrādāto Latvijas Stabilitātes programmu.
Šajā gadā tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums 7% apmērā, bet valdības parāds varētu pieaugt līdz 51,7% no IKP, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%, taču sekas no šāda iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma būs pilnīgi atšķirīgas nekā iepriekšējā ekonomikas krīzē, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Līdz šim jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts paredzējusi finansējumu 341,55 miljonu eiro apmērā. Pēc FM sniegtās informācijas, kopējie līdzekļi, kas piešķirti saistībā ar Covid-19 izplatību, ir 341 555 404 eiro.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.
Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,3%, bet gada inflācija - šogad martā salīdzinājumā ar 2019.gada martu - samazinājusies līdz 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ekonomikas atkopšanos Eiropā un arī Latvijā ietekmēs tas, cik Covid-19 saslimšanas izraisītās krīzes laikā būs izdevies saglabāt uzņēmumus un darba vietas, intervijā aģentūrai LETA pauda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks ekonomikas un finanšu pakalpojumu jautājumos Valdis Dombrovskis.
Latvijas Banka šogad Latvijā prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 6,5%, bet gada vidējā inflācija lēsta 0,5% apmēra, pavēstīja centrālajā bankā.
Valsts kanceleja rosina darba intervijas ar amata pretendentiem rīkot attālināti, paredz Valsts kancelejas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās vadlīnijas darba organizācijai, darba samaksai un klientu apkalpošanai valsts pārvaldes institūcijās ārkārtējās situācijas laikā.
Bankas Citadele ekonomista un tagad arī Fiskālās disciplīnas padomes locekļa Mārtiņa Āboliņa 16. marta paredzējumam, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pazemināsies par 3% «labākajā gadījumā», seko bankas Luminor ekonomista Pētera Strautiņa teiktais 18. martā, ka IKP šogad zaudēšot «apmēram 5%».
Latvijā tēriņi aizsardzībai veido 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to Latvijā šis rādītājs ir lielākais no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2018.gadu.
Pagājušā gada mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1076 eiro, kas, salīdzinot ar 2018.gadu, bija par 72 eiro jeb 7,2% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 2,2%, salīdzinot ar 2018.gadu, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 1,1%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Finansiālā situācija šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu uzlabojusies 31% Latvijas mājsaimniecību, norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Tostarp 27% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka viņu finansiālā situācija šogad uzlabojusies nedaudz, bet 4% norādījuši, ka uzlabojums bijis nozīmīgs.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 2,5%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
To, vai zemē notiek ekonomiskā izaugsme, var noteikt, ne tikai analizējot statistikas aprēķinus par IKP izmaiņām. Ja notiek ekonomikas izaugsme, tad tai ir jāparādās kā pieaugumam uzņēmumu banku kontos, pieaugumam darba ņēmēju ienākumos un daudzos citos ar ekonomisko aktivitāti saistītos indikatoros.