Rēķinot pēc ES metodēm, pērn Latvijas valsts budžetā bija deficīts 2,351 miljarda eiro apmērā

Pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, Latvijas valsts budžetā bija deficīts 2,351 miljarda eiro apmērā jeb 7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 14,688 miljardus eiro jeb 43,6% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2021.gadā, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,978 miljardiem eiro jeb 15,6%, ņemot vērā aizņemšanās apmēru pieaugumu, ko izraisīja Covid-19 seku mazināšanai nepieciešamais finansējums.

Statistikas pārvaldē norāda, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē 2021.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 16% un sasniedza 14,8 miljardus eiro, no tiem 2,2 miljardi eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai, bet ieņēmumi - palielinājās par 8,8% un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kur 2021.gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,8 miljardi eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši "EKS 2010" metodoloģijai ir par 505,8 miljoniem eiro jeb 1,5 procentpunktiem no IKP lielāks.

Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi, kas samazina budžeta deficītu, uz vispārējās valdības budžetu bija nodokļu korekcijai, izmantojot laika nobīdes metodi, - par 305,1 miljonu eiro jeb 0,9% no IKP, korekcijai prasībām pret debitoriem - par 121,2 miljoniem eiro jeb 0,4% no IKP, korekcijai starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem - par 40,5 miljoniem eiro jeb 0,1% no IKP, korekcijai atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai - par 35,4 miljoniem eiro jeb 0,1% no IKP, kā arī uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilancei - par 4,2 miljoniem eiro jeb 0,01% no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi, kas palielina budžeta deficītu, uz vispārējās valdības budžetu, tostarp veikta korekcija par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā - 346 miljoni eiro jeb 1% no IKP, Atveseļošanas un noturības mehānisma korekcija - 237,4 miljoni eiro jeb 0,7% no IKP, korekcija saistībām pret kreditoriem - 180,2 miljoni eiro jeb 0,5% no IKP, korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos - 87,8 miljoni eiro jeb 0,3% no IKP, Noguldījumu garantijas fonda bilance - 47,3 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai - 42,7 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai, - 32,1 miljons eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija par otrā līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām - 28,6 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, kā arī korekcija par superdividendi - 10 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP.

Gadu iepriekš - 2020.gadā - Latvijas valsts budžetā, rēķinot atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai, bija deficīts 1,315 miljardi eiro jeb 4,3% apmērā no IKP.