Trešdiena, 8.februāris

redeem Aldona, Česlavs

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Ekonomika

SEB samazinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam

© f64.lv, Nora Krevnera

SEB samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 2,5% līdz 1,5%, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "Nordic Outlook".

Tāpat SEB samazinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi nākamajam gadam no augustā prognozētajiem 1,3% līdz 1,1%, kas gan joprojām ir straujākā izaugsme starp Baltijas valstīm. Savukārt 2024.gadā SEB joprojām prognozē Latvijas IKP pieaugumu par 3,5%.

SEB nav mainījusi Latvijas gada vidējās inflācijas prognozes. Banka joprojām sagaida, ka šogad Latvijā gada vidējā inflācija būs 16,5% apmērā, kas ir lēnākais patēriņa cenu kāpums starp Baltijas valstīm, nākamajā gadā gada vidējā inflācija būs 9,9%, kas ir straujākais kāpums starp Baltijas valstīm, bet 2024.gadā - 2,1% apmērā.

Vienlaikus SEB palielinājusi Lietuvas IKP pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,5% līdz 2,2%, kamēr Lietuvas IKP pieauguma prognoze 2023.gadam samazināta no 0,5% līdz 0,1%, bet 2024.gadam IKP pieauguma prognoze samazināta no 3,7% līdz 3%.

Gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam Lietuvā palielināta no 17,9% līdz 19%, paredzot straujāko patēriņa cenu kāpumu starp Baltijas valstīm, nākamajam gadam prognoze palielināta no 6,2% līdz 9%, savukārt 2024.gadam prognoze paaugstināta no 1,6% līdz 2%.

Igaunijas IKP pieauguma prognoze šim gadam samazināta no augustā prognozētajiem 1,2% līdz 0,6%, nākamajam gadam tā samazināta no 0,5% līdz 0,3%, savukārt 2024.gadā SEB joprojām prognozē Igaunijas IKP pieaugumu par 3,5%.

Tajā pašā laikā Igaunijā gada vidējās inflācijas prognozes šim gadam palielināta no 18,2% līdz 18,9%, kamēr nākamajam gadam tā palielināta no 6% līdz 8,5%, bet 2024.gadam samazināta no 2,5% līdz 2%.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA pauda, ka pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu. Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti Covid-19 pandēmijas laikā, tostarp izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība.

Pēc SEB prognozētā, IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

"Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta," min Gašpuitis.

SEB analītiķi sagaida, ka ASV IKP samazināsies gan nākamā gada pirmajā, gan otrajā ceturksnī. Visticamāk, darba tirgus vājināsies tik lielā mērā, lai izziņotu recesiju. Eiropa arī ieiet recesijā un negatīvs IKP pieaugums visam 2023.gadam tiek prognozēts gan eirozonā, gan Apvienotajā Karalistē. Ķīnas atveseļošanās radīs nedaudz straujāku izaugsmi attīstības valstu grupā. Tas palīdzēs izlīdzināt pasaules IKP pieaugumu, kas 2023.gadā sasniegs zemāko līmeni - 2,3% jeb nedaudz virs 2%, ko izmanto kā globālās recesijas etalonu. IKP pieaugums laika posmā no 2022. līdz 2024.gadam ASV un Eiropā būs salīdzinoši līdzīgs. Tomēr atšķirības izaicinājumos ir palielinājušās. Tas attiecas uz energoapgādi, kur apstākļi ASV ir normalizējušies, bet situācija Eiropā vēl ilgu laiku būs nopietna.

Gašpuitis atzīmē, ka arī Baltijas valstu ekonomikas, tāpat kā Eiropas Savienība (ES) kopumā, virzās uz recesiju, lai gan IKP izmaiņu rādītāji 2023.gadā saglabāsies nedaudz pozitīvi. Saikne ar Krievijas ekonomiku pēdējos gados ir strauji mazinājusies. Tas nozīmē, ka lielākos draudus rada augstie inflācijas rādītāji, kas sasnieguši maksimumu - nedaudz virs 20%. Inflācijas rādītāji ir sasnieguši šo līmeni, jo enerģijas un pārtikas cenas pieaug būtiski straujāk nekā visā eirozonā, vienlaikus veidojot lielāku daļu no kopējiem patēriņa izdevumiem. Šādā vidē ikgadējais algu pieaugums par 7% līdz 10% ir nepietiekams, lai novērstu mājsaimniecību pirktspējas samazināšanos.

"Inflācija pakāpeniski samazināsies. Šīs relatīvās noturības dēļ bezdarba pieaugums būs neliels. Būvniecību apgrūtina pieaugošās procentu likmes un pieprasījuma kritums, taču nozari ir jābalsta ieplūstošajiem ES fondiem. Prognozējam, ka Baltijas valstu izaugsme 2023.gadā būs nedaudz virs nulles," pauž bankā.

SEB bankā arī norāda, ka prognozētie lejupvērstie riski lielā mērā ir saistīti ar vēl augstākām enerģijas cenām vai citām kara eskalācijas ekonomiskajām sekām. Piemēram, nevar izslēgt pilnīgu Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanu šoziem. Tas varētu izraisīt plašākus taupības pasākumus un izraisīt daudz dziļāku lejupslīdi. Krievijas ekonomikas perspektīvas ir ļoti neskaidras, jo ir grūti novērtēt, cik liela būs starptautisko sankciju faktiskā ietekme. Krievijas varas iestādes arī pārtraukušas publicēt atsevišķus statistikas datus, tostarp ārējās tirdzniecības rādītājus. Sagaidāms, ka Krievijas IKP šogad saruks par aptuveni 4% un nākamgad par aptuveni 3%.

"Dabasgāzes cenas kopš augusta beigās sasniegtā maksimuma ir samazinājušās gandrīz par 80%. Savukārt dabasgāzes līgumu cenas 2023.-2024.gadam ir samazinājušās par aptuveni 50%. Neskatoties uz to, nākotnes darījumu cenas ir 4-6 reizes augstākas nekā parasti. Tas pats attiecas uz elektroenerģijas cenām, jo dabasgāzes robežcenas ir cenu etalons lielākajā daļā Eiropas enerģijas tirgus. Ir vajadzīgs laiks, lai pārietu uz jaunu energosistēmu. Īstermiņa risinājums ir vairāk sašķidrinātās dabasgāzes (SDG), akmeņogļu un naftas apvienojumā ar enerģijas patēriņa samazinājumiem. Visticamāk, ka ES būs jāpierod pie gāzes un elektrības cenām, kas ir trīs līdz septiņas reizes augstākas nekā bijis līdz šim," pauž bankā.

Tāpat bankā norāda, ka šoruden naftas tirgus ir bijis saspringts. Tomēr bažas par recesiju, galveno procentu likmju paaugstināšana un Ķīnas Covid-19 bloķēšanas dēļ ir veidojies lejupvērsts spiediens uz naftas cenām. Pirms ziemas naftas krājumi ir zemi un dīzeļdegvielas produktu krīze ir sliktāka nekā 2008.gadā. Tādējādi auksts 2023.gada pirmais ceturksnis var būt ļoti problemātisks. Jaunas sankcijas naftas un naftas produktu importam no Krievijas ir noteiktas šā gada beigās. Tādejādi "Brent" jēlnaftas cena pirmajā ceturksnī pieaugs līdz 115 ASV dolāriem par barelu un turpinās pieaugt līdz 125 ASV dolāriem. Gada otrajā pusē cenām jāmazinās.

Prognozes par naftas augstajām cenām saistīts ar zemajām investīcijām naftas un gāzes ieguvē pēdējo desmit gadu laikā, kā rezultātā daudzviet ir radušies piegādes ierobežojumi. Arī ASV slānekļa naftas ieguves palielināšanu būs grūti panākt. Kopumā ir daudz pazīmju, ka ietekme pār naftas cenām drīz pāries uz OPEC karteli un cenas virs 100 ASV dolāriem par barelu var kļūt par normu vēl dažus gadus.