Svētdiena, 3.marts

redeem Marts, Tālavs, Tālis

arrow_right_alt Ekonomika

"Luminor Bank" Latvijai nākamgad prognozē 0,5% IKP kritumu

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

"Luminor Bank" nākamgad prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanos par 0,5%, otrdien Latvijas un Baltijas ekonomikas prognožu apskata prezentācijā sacīja bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. 

Vienlaikus ekonomists uzsvēra, ka šīs prognozes ir pesimistiskākas nekā citām institūcijām, jo veiktas ekonomiskās situācijas "tumšākajā brīdī", tāpēc tās var arī nepiepildīties.

Šogad "Luminor Bank" prognozē Latvijas IKP pieaugumu par 2,7%, bet 2024.gadā - IKP pieaugumu par 4,6%.

Pēc bankā minētā, šogad Latvijā gada vidējā inflācija būs 17% apmērā, nākamgad - 7,8% apmērā, bet 2024.gadā banka prognozē deflāciju jeb patēriņa cenu kritumu 2,1% apmērā.

Tāpat "Luminor Bank" prognozē, ka šogad Latvijā bezdarba līmenis būs 6,9%, kamēr nākamgad un 2024.gadā - 8%.

Savukārt algu kāpumu šogad "Luminor Bank" prognozē 7,8% apmērā, nākamgad - 9,4% apmērā, bet 2024.gadā - 8,7% apmērā.

Strautiņš sacīja, ka Latvijas ekonomika šobrīd saskaras ar skarbiem izaicinājumiem - reālās algas samazinās pirmo reizi kopš 2008.-2009.gada globālās ekonomiskās krīzes. Sarežģījumus ir radījis enerģijas cenu kāpums un citi ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai saistīti notikumi.

Tomēr, rodot energoefektīvākus un ilgtspējīgākus risinājumus, kā arī mainot primāros energoresursus un noieta tirgus, šī brīža izaicinājumi ekonomiku var padarīt daudz spēcīgāku. Pēc sekmīgas grūtību pārvarēšanas un inflācijas mazināšanās, var sekot strauja izaugsme, prognozēja Strautiņš.

Ekonomists skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas izraisītos satricinājumus izraisīja neekonomiski faktori, tāpēc to nevar definēt par ekonomisku krīzi, drīzāk, saimnieciskās darbības ierobežošanu, lai cīnītos ar vīrusu. Turklāt lielākajai daļai cilvēku pandēmijas laikā pirktspēja turpināja augt, kamēr šobrīd tā samazinās. Strautiņš pauda, ka tuvākais gads būs sarežģīts, savukārt tālākais scenārijs būs atkarīgs no ģeopolitiskās situācijas un tā, cik veiksmīgi spēsim pielāgoties mainīgajai situācijai.

2022.gada pirmais pusgads Latvijas eksportam bija ļoti veiksmīgs, atgādināja Strautiņš, minot, ka sekmīgi attīstījās visas svarīgākās nozares, tostarp gan preču ražošana, piemēram, kokapstrāde, metālapstrāde un mašīnbūve, gan arī pakalpojumi, piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) un biznesa pakalpojumi, tūrisms, transporta pakalpojumi.

Pirmajā pusgadā IT un biznesa pakalpojumu eksports auga attiecīgi par 30% un 40%, un šogad, visdrīzāk, pārsniegs 2,5 miljardus eiro. Turpinājās preču eksporta pieaugums, ko virzīja straujais cenu kāpums, kā arī preču nozaru apmēru palielinājums. Būtisku pienesumu eksporta pieaugumam sniedza arī kokapstrāde, lauksaimniecība un pārtikas nozare.

Strautiņš sacīja, ka preču eksporta devums ekonomikas izaugsmē šogad ir pārsteidzoši spēcīgs, taču gada otrajā pusē tas mazināsies, un nelabvēlīgie procesi nākamgad var pastiprināties, augstajām enerģijas cenām novājinot Latvijas galveno eksporta tirgu ekonomiku. Enerģijas cenas būs apgrūtinājums ražotājiem, jo īpaši tiem, kuriem būs jāsacenšas ar konkurentiem ārpus augsto enerģijas cenu zonas, piemēram, ASV.

Paliekošus zaudējumus atsevišķās nozarēs var radīt sadarbības pārtraukšana ar Krieviju un tās sabiedrotajiem, uzsvēra Strautiņš, norādot, ja pa dzelzceļu no Zilupes uz Ventspili vairs neplūdīs tranzīta kravas, cita pielietojuma šim kapitālam vairs nebūs, un tos var raksturot kā neatgriezeniskus zaudējumus. Savukārt, samazinoties preču eksportam uz Krieviju, to var aizvietot ar citiem tirgiem, tāpēc tās ir pārejošas grūtības.

Šobrīd pirktspēja samazinās, jo augstās enerģijas importa cenas ir kā liels nodoklis ekonomikai, teica Strautiņš. Tomēr, ekonomista ieskatā, šīs cenas agri vai vēlu samazināsies, turklāt tajā brīdī būsim iemācījušies enerģiju izmantot taupīgāk.

"Notiekošajam cenu spurtam sekos enerģijas cenu lejupslīde, kas būs pietiekami stipra, lai izraisītu kopējā cenu līmeņa samazināšanos. Būs periods, kad algas turpinās augt, bet cenas samazināsies. Enerģijas cenu nodarītais kaitējums labklājībai ir spēcīgs, bet pārejošs," sacīja Strautiņš.

Viņš informēja, ka cenu kāpums gada laikā līdz jūlijam par 22% ir lielāks nekā iepriekšējos 10 gados kopā, kad cenas auga par 15%. Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni gada laikā sadārdzinājās par 24%, kamēr iepriekšējos desmit gados par 17%. Dabasgāzei cena palielinājās 2,5 reizes, salīdzinot ar 11% desmit gadu laikā, bet siltums kļuvis par 59% dārgāks, turpretim iepriekšējā desmitgadē tas kļuva par 15% lētāks. Pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem šobrīd cenas aug straujāk nekā kopējam patēriņa grozam.

Strautiņš prognozēja, ka šogad mājsaimniecību patēriņš pārsniegs pirmspandēmijas līmeni, taču nākamgad atkal gaidāms neliels solis atpakaļ. Krass patēriņa kritums būs nākamā gada pirmajā pusgadā, mājsaimniecībām maksājot lielos enerģijas rēķinus.

"Kad gāzes un elektrības cenas Eiropas tirgos kritīs, tad mājokļos patērētā enerģija atkal kļūs lētāka, ļoti iespējams, par vairākiem desmitiem procentu. Taču līdz šim brīdim ir jānodzīvo, daudzi to nespēs izdarīt bez valsts atbalsta, ko tā var atļauties sniegt, jo IKP naudas izteiksmē un nodokļu ieņēmumi aug strauji," piebilda Strautiņš.

Ekonomists prognozēja, ka nākamgad kritums gaidāms enerģētikas nozarē, kā arī apstrādes rūpniecībā. Savukārt būvniecībā, pēc ļoti vāja snieguma 2021. un 2022.gadā, nākamgad varētu būt gaidāms kāpums. Strautiņš informēja, ka ražošanas nozarēs ir ļoti labas prognozes par pasūtījumu apmēriem nākotnē un vienlaikus pesimistiskas prognozes par ražošanas apmēriem.

Savukārt pakalpojumu nozarēs nākamgad mīnusi gaidāmi tirdzniecībā, kā arī transporta nozarē, bet pieaugums - informācijas un sakaru, kā arī komercpakalpojumu nozarēs.

Tāpat ekonomists sacīja, ka ir ļoti pasliktinājies patērētāju noskaņojums, bet, viņaprāt, tas ir pārspīlēti.