"Swedbank" Latvijai prognozē straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm

"Swedbank" palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 2,4% līdz 2,8%, paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm, liecina publiskotais bankas jaunākais ekonomikas apskats.

Vienlaikus Latvijas ekonomikas pieauguma prognoze 2023.gadam samazināta no augustā prognozētajiem 0,4% līdz 0%. Savukārt Latvijas ekonomikas pieauguma prognoze 2024.gadam samazināta no 3,5% līdz 2,9%, joprojām paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm.

Tajā pašā laikā "Swedbank" nedaudz samazinājusi Latvijas gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no augustā prognozētajiem 17,5% līdz 17,3%, prognozējot lēnāko patēriņa cenu kāpumu starp Baltijas valstīm. 2023.gadam Latvijas gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 7,5% līdz 9%, bet 2024.gadam - no 2% līdz 2,5%.

Vienlaikus "Swedbank" samazinājusi Igaunijas IKP pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,7% līdz 0,5%, bet IKP pieauguma prognoze nākamajam gadam samazināta no 0,5% līdz 0%. 2024.gadā "Swedbank" Igaunijā joprojām prognozē IKP pieaugumu 2,5% apmērā.

Igaunijā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam palielināta no 18,5% līdz 18,8%, 2023.gadam - no 7,1% līdz 8,9%, bet 2024.gadā Igaunijā gada vidējā inflācija joprojām prognozēta 2% apmērā.

Savukārt Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam saglabāta 2% apmērā, nākamajam gadam saglabāta 0% apmērā, bet IKP pieauguma prognoze 2024.gadam samazināta no 2,5% līdz 2,1%.

Tajā pašā laikā Lietuvā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam palielināta no 17,8% līdz 19,2%, 2023.gadam - no 6% līdz 8,7%, bet 2024.gadam Lietuvā gada vidējā inflācija prognozēta samazināta no 2,5% līdz 2,3%.

Jaunākajā "Swedbank" ekonomikas apskatā teikts, ka Latvijā ekonomikas izaugsme 2022.gadā gaidāma ap 2,8%, pateicoties spēcīgajam gada sākumam. Savukārt 2023.gads, pēc "Swedbank" prognozēm, paies stagnācijas zīmē - gads sāksies ar kritumu, bet no otrā ceturkšņa gaidāma lēna atkopšanās.

Bankas ekonomikas apskatā teikts, ka ekonomikas izaugsme bremzējas, un ekonomikas noskaņojuma rādītāji, it īpaši iedzīvotāju finansiālo situāciju raksturojošie, ir būtiski pasliktinājušies augošās dzīves dārdzības iespaidā.

"Swedbank" joprojām sagaida, ka lejupslīde Latvijas ekonomikā būs sekla un ilgs vien dažus ceturkšņus. Ekonomika sāks pamazām atgūties no rudenīgi-ziemīgajiem mīnusiem 2023.gada otrajā ceturksnī. Inflācija, bankas ieskatā, augstāk vairs nekāps, tomēr gada aukstajos mēnešos arī stipri neatkāpsies. Patēriņa cenu kāpums jeb inflācija mazināsies nākamā gada laikā, gadu noslēdzot jau ierastākā 2-3% līmenī. Cenu kritums gan joprojām prognozēts netiek.

"Swedbank" samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozes gan ASV, gan eirozonas lielākajām valstīm. Nākamgad šajās valstīs , pēc bankas ekspertu prognozētā, lielākoties gaidāma stagnācija jeb ekonomikas izaugsme, kas daudz neatšķirsies no 0%. Savukārt 2024.gadā izaugsme atgriezīsies, bet būs vāja, ap 1,2-1,6%. Turklāt Ķīnas devums globālajā ekonomikā būs mazāks nekā ierasts, jo tās izaugsmi turpina ierobežot nekustāmā īpašuma cenu kritums un stingrā Covid-19 ierobežojumu stratēģija.

Augstā inflācija un procentu likmju kāpums arvien vairāk slāpē pasaules ekonomikas izaugsmi, teikts "Swedbank" ekonomikas apskatā. Tuvākie mēneši radīs vislielākos izaicinājumus, jo inflācija spītīgi turēsies augstā līmenī vai pat vēl vairāk pakāpsies. Tajā pašā laikā, lai novērstu augstās inflācijas iesakņošanos, lielākā daļa centrālo banku ASV un Eiropā turpinās paaugstināt procentu likmes.

Turklāt gada aukstajos mēnešos augs pieprasījums pēc energoresursiem, kas var radīt to pieejamības problēmas un jaunus energoresursu cenu lēcienus, it īpaši Eiropā, norāda "Swedbank". Iedzīvotāju finansiālo situāciju pasliktina ne tikai dzīves dārdzības pieaugums un procentu likmju kāpums, bet arī akciju cenu kritums, un daudzās valstīs slīdēt lejā sākušas arī mājokļu cenas.

Neskatoties uz valstu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, daudzviet pasaulē rudens-ziemas mēneši ekonomikā nesīs kritumu. Tomēr, raugoties mazliet tālākā nākotnē, ir pamats piesardzīgam optimismam, uzsver "Swedbank" pārstāvji. Pēc bankas prognozēm, vājais pieprasījums galu galā atdzesēs inflāciju, un 2023.gada beigās, tā jau būs būtiski samazinājusies gan ASV, gan arī Eiropā. Tas mudinās centrālās bankas pāriet uz procentu likmju mazināšanu un radīs priekšnoteikumus lēnai ekonomikas atlabšanai 2024.gadā.

Trīs un sešu mēnešu EURIBOR likmes 24.oktobrī bija pakāpušās līdz attiecīgi 1,56% un 2,13%. Tās šobrīd daļēji atspoguļo Eiropas Centrālās bankas (ECB) apņemšanos turpināt tās pārziņā esošu procentu likmju celšanu. ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme šobrīd ir 0,75% un "Swedbank" sagaida, ka līdz nākamā gada martam tā tiks paaugstināta četras reizes un sasniegs 2,5%.

Savukārt 2023.gada beigās gaidāms, ka ECB sāks mazināt procentu likmes, un 2024.gadā noguldījumu iespējas likme būs 2%. Finanšu tirgi ir iecenojuši nedaudz straujāku ECB likmju kāpumu, paredzot, ka trīs mēnešu EURIBOR likme 2023.gada rudenī nedaudz pakāpsies virs 3% un līdzīgā līmenī saglabāsies arī 2024.gadā.

Tāpat apskatā teikts, ka Latvijas ekonomika šogad pirmajā pusē auga par diezgan spēcīgiem 4,5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Tomēr jau otrā ceturkšņa laikā ekonomikas jauda apsīka. Augstā inflācija bija sākusi deldēt gan vietējo, gan ārvalstu pieprasījumu. Īslaicīgu pienesumu ekonomikai pavasara-vasaras sezonā gan vēl sniedza ar ceļošanu, atpūtu un izklaidi saistīto pakalpojumu atgūšanās no Covid-19 ierobežojumiem.

Inflācijas radītajai spriedzei pieaugot, trešajā ceturksnī ekonomikā, visticamāk, jau bija vērojams kritums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, teikts ekonomikas apskatā. "Swedbank" prognozē, ka kritums turpināsies arī šā gada pēdējā ceturksnī un nākamā gada sākumā. Ekonomikas lejupslīdi visvairāk ietekmēs kritums mājsaimniecību patēriņā, bet dažus ceturkšņus gaidāma arī eksporta apmēru mazināšanās.

Privātā sektora investīciju aktivitāte, visdrīzāk, saglabāsies piesardzīga, ja neskaita ieguldījumus enerģētiskajā drošībā un energoefektivitātes uzlabošanā, prognozē "Swedbank". Nākamo divu gadu laikā gaidāms būtiskāks publisko investīciju uzrāviens, ko veicinās dažādu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu ieviešana.

Inflācija septembrī pieauga līdz 22,2%, kas, iespējams, arī izrādīsies tās augstākais punkts, pēc kura cenu pieauguma temps sāks nomierināties, teikts "Swedbank" ekonomikas apskatā. Tomēr tas notiks pamazām, un līdz pat pavasarim inflācija vēl turēsies tuvu pie 20%. To sekmēs energoresursu tarifu kāpumi, kā arī otrreizējie efekti no enerģijas cenu kāpuma.

Rudenī izsludināto apkures tarifu un citu energoresursu straujā kāpuma ietekmi uz inflāciju un iedzīvotāju maciņiem gan ierobežos valsts atbalsta pasākumi, no kuriem liela daļa stājās spēkā oktobrī. "Swedbank" prognozē, ka inflāciju pamazām atdzesēs globālā pieprasījuma vājināšanās kombinācijā ar centrālo banku procentu likmju paaugstināšanu.

Ekonomikas apskatā teikts, ka vairāki ārējie faktori jau šobrīd atspoguļo vājāka pieprasījuma ietekmi. Pasaules tirgos dažādu izejvielu cenas un transportēšanas izmaksas ir atkāpušās no pavasara rekordiem. Vēl viena laba ziņa ir globālo piegāžu ķēžu saspīlējumu mazināšanās.

Pieejamie dati liecina, ka darba tirgū situācija pagaidām turpina attīstīties par labu darba ņēmējam, norāda "Swedbank". Faktiskais bezdarba līmenis septembrī samazinājās līdz 6,3%. Ņemot vērā, ka darbaspēka trūkums joprojām ir aktuāla problēma daudzu darba devēju vidū un demogrāfiskās tendences sola tikai drūmāku ainu, "Swedbank" sagaida, ka īslaicīgas krīzes apstākļos darba devēji nesteigsies masveidā atlaist darbiniekus.

Lai gan būtisks bezdarba vilnis nav gaidāms, nelielu pieaugumu rudens-ziemas mēnešos "Swedbank" sagaida, un tas būs lielāks. nekā ierasts sezonālu faktoru ietekmē. Bezdarba līmenis nākamā gada sākumā pakāpsies virs 7%, un tad atkal atsāks lēnām mazināties.

Algu izaugsmi šobrīd galvenokārt virza darbaspēka trūkums, bet neliela loma, visticamāk, ir arī milzīgajam cenu pieaugumam, informē "Swedbank". Augošā dzīves dārdzība mudina daļu strādājošo kaulēties par lielākām algām, tomēr reti kurš darba devējs var atļauties un ir gatavs pilnībā kompensēt cenu kāpumu. "Swedbank" ieskatā, tas arī nebūtu vēlams, jo var iegriezt bīstamo algu-cenu spirāli, radot daudz lielākas nepatikšanas ekonomikā. Tāpēc šādos gadījumos labvēlīgākie darba dēvēji, drīzāk, izšķirsies par nelielu algas pielikumu, iespējams, liekot uzsvaru uz īstermiņa risinājumiem ar mērķi palīdzēt mazāk atalgotajiem darbiniekiem "pārziemot".

"Swedbank" sagaida, ka vidējās bruto algas kāpums gada otrajā pusē nedaudz paātrināsies un gadā vidēji būs ap 8,3%. Savukārt nākamgad algu pieaugumam papildu sparu dos iecerētais minimālās algas kāpums. "Swedbank" norāda, ka, visticamāk, minimālā alga pieaugs no šī brīža 500 eiro līdz 620 eiro nākamā gada sākumā un līdz 700 eiro no 2024.gada.

"Swedbank" norāda, ka minimālā alga Latvijā ir otra mazākā ES un noteikti ir jāpaaugstina. Tomēr pastāv risks, ka tik straujš un neizdiskutēts kāpums var veicināt ēnu ekonomikas palielināšanos un nodarbinātības kritumu. "Swedbank" sagaida, ka vidējā alga nākamajos divos gados augs par aptuveni 8-8,5%. Neskatoties uz diezgan sparīgo algu pieaugumu, strādājošo pirktspēja sāks atjaunoties vien nākamā gada otrajā pusē un pat līdz 2024.gada beigām vēl nebūs sasniegusi pagājušā gada līmeni.