"Eurostat": Latvija trešajā ceturksnī vienīgā ES valsts ar IKP kritumu

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Latvija šogad trešajā ceturksnī bijusi vienīgā valsts, kurā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada reģistrēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" ātrā novērtējuma dati, kas apkopoti par 21 bloka zemi.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 0,4%.

Tikmēr straujākais ekonomikas pieaugums šajā periodā reģistrēts Kiprā (+5,4%), Portugālē (+4,9%), Rumānijā (+4,7%), Polijā (+4,4%) un Ungārijā (+4,1%). Lietuvas IKP pieaudzis par 2,5%.

ES vidēji IKP trešajā ceturksnī, salīdzot ar tādu pašu periodu pirms gada, palielinājies par 2,4%, bet eirozonā - par 2,1%.

Ceturkšņa salīdzinājumā ekonomikas izaugsme fiksēta 13 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati. Straujākā lejupslīde bijusi Latvijā (-1,7%) un Slovēnijā (-1,4%), bet straujākā izaugsme reģistrēta Kiprā un Rumānijā (abās valstīs +1,3%), kā arī Polijā (+0,9%). Lietuvas ekonomika šajā periodā palielinājusies par 0,4%.

Salīdzinājumā ar otro ceturto IKP gan ES, gan eirozonā pieauga par 0,2%.

Dati par Igauniju, Īriju, Grieķiju, Horvātiju, Luksemburgu un Maltu nav pieejami. Gada izteiksmē aprēķinam par Nīderlandi izmantoti pēc darba dienām pielāgoti dati.

Ekonomika

"Neesmu iedziļinājies visās detaļās, bet saprotu, ka ir doma uzpasēt mazumtirgotājus, viņu cenas kontrolēt... Kurš to darīs? Tas nozīmē, ka ir atkal jārada institūcija vai esošajā institūcijā jāpieņem darbā kādi cilvēki, kuri valsts interesēs monitorēs cenas! Citiem vārdiem, ko tas nozīmē? Atkal radīt birokrātiju!” TV24 raidījumā "Kārtības rullis” komentēja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, kurš kopā ar politologu, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts” līdzdibinātāju Filipu Rajevski, sabiedrisko attiecību kompānijas "Titava laboratorija” vadītāju Danu Titavu un reklāmas speciālistu Ēriku Stendzenieku pārsprieda, kāda varētu būt Latvijas politika 2025. gadā.

Svarīgākais