Ekonomikas izaugsme atkarīga no vakcinācijas aptveres, uzskata Vitenbergs

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, neskatoties uz esošo "lokdaunu", šogad varētu sasniegt iepriekš prognozētos 5%, kā arī nākamajā gadā ekonomikas izaugsme var sasniegt 5%, intervijā aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš atzīmēja, ka šis gads ir bijis ļoti smags un ar lielu nenoteiktību, taču uzņēmumi ir parādījuši labu spēju pielāgoties, un apstākļos, kad eksporta rādītāji Eiropas Savienībā saruka, spēja parādīt ievērības cienīgu izaugsmi.

"Šogad līdz šim salīdzinājumā ar pagājušo gadu preču eksports ir pieaudzis par 20%. Eksports un investīciju piesaiste ir divi galvenie glābšanas riņķi, kas ir uzturējuši pozitīvo izaugsmes tempu. Par spīti "lokdaunam" oktobrī un novembrī, mēs redzam, ka izaugsmes temps varētu sasniegt iepriekš prognozētos 5%," teica Vitenbergs.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomikā pamatrādītāji ir labi, bet esošais "lokdauns" varētu samazināt IKP pieauguma tempu par apmēram 0,5 procentpunktiem. "Ekonomikā pamatrādītāji ir labi, un jo mazāk mēs raustīsim, ietekmēsim uzņēmumus, jo lielāka būs izaugsme," sacīja Vitenbergs.

Tāpat ekonomikas ministrs pauda, ja Latvijas iedzīvotāji būs atbildīgi un pieaugs vakcinācijas aptvere, nenotiks nekas neparedzēts, arī nākamajā gadā ekonomikas izaugsme var sasniegt 5%.

Viņš piebilda, ka nākamais gads solās būt investīcijām bagāts saistībā ar struktūrfondu līdzekļu ieplūdi un Atveseļošanās fonda finansējumu, kas ekonomikas attīstības līkni virzīs uz augšu.

"Ja runājam par investīciju piesaisti, tad viens no lielākajiem fokusiem ir bijis sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Iepriekšējā gadā investīciju apmērs Eiropā samazinājās, bet mēs spējām uzrādīt labākos rādītājus pēdējo septiņu gadu laikā, pat par spīti tam, ka nebija iespējas piedalīties starptautiskās izstādēs un tikties ar partneriem klātienē. Nostrādāja rīki, ko ieviesām, piemēram, "zaļais koridors" investīciju piesaistei, kas palīdz mazināt birokrātisko aparātu, nodrošināt katram projektam individuālu pieeju. Šis gads investīciju jomā ir jau ar vēl lielāku uzrāvienu - deviņos mēnešos mēs esam divas reizes apsteiguši iepriekšējā gada rādītājus un piesaistīti jau 500 miljoni eiro," klāstīja Vitenbergs.

Ekonomikas ministrs arī pauda, ka, runājot ar ārvalstu uzņēmumiem, var redzēt, ka interese par Latviju ir liela.

Vitenbergs norādīja, ka budžeta sarunās ir panākta vienošanās par finansējuma turpināšanu LIAA pārstāvniecībām. "Tagad LIAA ir 21 pārstāvniecība ārvalstīs, bet, iespējams, tuvākajā laikā būs vēl. Šīs pārstāvniecības ir Latvijas pārdošanas aģenti plašajā pasaulē, kas ir jāizmanto vēl plašāk. Pasaule ir plaša, tajā ir daudz uzņēmumu, un mums ir jābūt mērķtiecīgiem, tos piesaistot. Ar LIAA esam runājuši un strādājam pie tā, lai ieviestu atalgojuma izmaiņu modeli, lai cilvēki, kas strādā ar projektiem, būtu vēl motivētāki uz rezultātu. Es teiktu, ka potenciāls LIAA vēl nav izmantots, un pie tā mēs turpinām strādāt," viņš sacīja.

Savukārt, jautāts, kas notiks, ja "lokdauns" būs jāpagarina, Vitenbergs minēja, ka Latvija nevar atļauties uzņēmumus ilgāk turēt ciet un maksāt par to, ka viņi nestrādā, tāpēc 15.novembris, kad beigsies "lokdauns" ir robežšķirtne, pēc kuras ir jāļauj saņemt pakalpojumus un strādāt uzņēmumiem vismaz "zaļajā režīmā".

Vienlaikus Vitenbergs minēja, ka Latvijā bezdarba rādītāji šobrīd ir zemāki nekā pirms Covid-19 pandēmijas, taču pēdējā nedēļā ir vērojams bezdarba pieaugums, tomēr vēl ir pāragri spriest, vai tas jau ir saistīts ar nepieciešamību vakcinēties vai arī ir atnācis rudens un ir samazinājies vakanču skaits.

"Rudens vienmēr ir bijis laiks, kad pieaug bezdarba rādītāji, jo ir beigušies sezonālie darbi. Esmu runājis ar uzņēmumiem, un tie ir atzinuši, ka būs cilvēki, kas vakcinācijas dēļ kļūs par bezdarbniekiem. Pieaugums varētu būt," sacīja Vitenbergs, vienlaikus norādot, ka Latvijā 76% no nodarbinātajiem iedzīvotājiem ir vakcinēti.

Ekonomika

Rietumu Bankas peļņa pirms nodokļa šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 11 miljoni eiro, liecina publiskotā pārskata dati. Bankas aktīvi uz 30.09.2024. bija 1.3 miljardi eiro, klientu noguldījumi 892 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 347 miljons eiro.

Svarīgākais