Valsts budžeta parāds pērn sasniedzis 43,2% no IKP

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2020.gadā bija 1,3 miljardi eiro jeb 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds - 12,8 miljardi eiro jeb 43,2% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda galīgie 2021.gada oktobra notifikācijas rezultāti par 2020.gadu.

Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020.gadā vispārējās valdības sektora ieņēmumi, salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājās par 1,1% un sasniedza 11,4 miljardus eiro, bet izdevumi - palielinājās par 8,7% un sasniedza 12,7 miljardus eiro, no tiem 0,9 miljardi eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai.

Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kur 2020.gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,1 miljards eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 203,2 miljoniem eiro jeb 0,7 procentpunktiem no IKP lielāks.

Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, kas samazina budžeta deficītu, bija "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" izsniegto valsts atbalsta programmu korekcija pēc Valsts kases datiem - 138,4 miljoni eiro jeb 0,5% no IKP, korekcija prasībām pret debitoriem pēc Valsts kases datiem - 97 miljoni eiro jeb 0,3% no IKP.

Tāpat ar pozitīvu ietekmi bija nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi pēc Finanšu ministrijas aprēķina, - 38,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai pēc Valsts kases datiem - 25,5 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP.

Metodoloģiskā korekcija ar pozitīvu ietekmi bija arī noguldījumu garantijas fonda bilance pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem - 18,4 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem pēc Valsts kases datiem - 14,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, kā arī uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance pēc CSP datiem - 7,1 miljons eiro jeb 0,02% no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, kas palielina budžeta deficītu - korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos pēc Valsts kases datiem - 304,2 miljoni eiro jeb 1% no IKP, korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai pēc ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu datiem - 117,4 miljoni eiro jeb 0,4% no IKP.

Tāpat ar negatīvu ietekmi bija korekcija par superdividendi - 48,8 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP, korekcija saistībām pret kreditoriem pēc Valsts kases datiem - 43,2 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, kā arī korekcija par otrā līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem - 29,9 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP.

Ņemot vērā aizņemšanās apjomu pieaugumu, ko izraisīja Covid-19 seku mazināšanai nepieciešamais finansējums, vispārējās valdības parāds 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, palielinājās par 1,5 miljardiem eiro un sasniedza 12,8 miljardus eiro jeb 43,2% no IKP.

Informāciju par visu ES dalībvalstu 2021.gada oktobra notifikācijas rezultātiem Eiropas Savienības statistikas birojs "Eurostat" publicēs 21.oktobrī.