Latvijā trešajā ceturksnī bijis straujāks IKP kāpums nekā ES vidēji

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis straujāks iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" ātrā novērtējuma dati, kas apkopoti par 20 bloka zemēm.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 4,7%.

Ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī gada griezumā fiksēta visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejama informācija.

Straujākais ekonomikas pieaugums šajā periodā reģistrēts Rumānijā (+8%), Ungārijā (+6,1%), Lietuvā (+6%) un Dānijā (+5,4%).

ES vidēji IKP trešajā ceturksnī, salīdzot ar tādu pašu periodu pirms gada, palielinājies par 3,9%, bet eirozonā - par 3,7%.

Ceturkšņa salīdzinājumā ekonomikas izaugsme fiksēta visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Lietuvā, kur IKP saglabājies nemainīgs. Straujākais kāpums bijis Austrijā (+3,3%), Francijā (+3%) un Portugālē (+2,9%). Latvijas ekonomika šajā periodā palielinājusies par 0,3%.

Salīdzinājumā ar otro ceturto IKP ES pieauga par 2,1%, bet eirozonā - par 2,2%.

Dati par Grieķiju, Horvātiju, Igauniju, Īriju, Luksemburgu, Maltu un Slovēniju nav pieejami. Gada izteiksmē aprēķinam par Nīderlandi izmantoti pēc darba dienām pielāgoti dati.

Ekonomika

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais