"Swedbank" palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 4% līdz 4,7%, joprojām paredzot lēnāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm, liecina publiskotais jaunākais bankas ekonomikas apskats.
Vienlaikus Latvijas IKP pieauguma prognoze nākamajam gadam samazināta no iepriekš prognozētajiem 5% līdz 4,7%, taču paredzot straujāko izaugsmi starp Baltijas valstīm. Latvijas ekonomikas pieauguma prognoze 2023.gadam saglabāta 3,5% apmērā, kas arī ir straujākā izaugsme starp Baltijas valstīm.
Tajā pašā laikā "Swedbank" palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no augustā prognozētajiem 2,3% līdz 3,1%, nākamajam gadam - no 3,2% līdz 4,5%, bet 2023.gadam gada vidējās inflācijas prognoze samazināta no 3% līdz 2,4%.
"Swedbank" palielinājusi arī Igaunijas IKP pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 8% līdz 9%, bet IKP pieauguma prognozes nākamajam gadam un 2023.gadam saglabātas nemainīgas - attiecīgi 4% un 3,2% apmērā.
Igaunijā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam palielināta no 3,1% līdz 4,1%, 2022.gadam - no 2,6% līdz 3,6%, bet 2023.gadam - no 2,2% līdz 2,4%.
Savukārt Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam palielināta no 4,2% līdz 5%, bet 2022.gadam IKP pieauguma prognoze samazināta no iepriekš lēstajiem 3,5% līdz 3,3%. 2023.gadā Lietuvas IKP pieaugums joprojām tiek prognozēts 3,4% apmērā.
Tajā pašā laikā Lietuvā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam un arī nākamajam gadam palielināta no 3,7% līdz 4,4%, bet 2023.gadam gada vidējās inflācijas prognoze samazināta no 2,8% līdz 2,5%.
"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, riski, ko bankas ekonomisti identificēja iepriekšējos ekonomikas apskatos, īstenojas. Vīrusa izplatība novedusi pie ierobežojumiem, pasaulē cenas aug straujāk, nekā gaidīts, un piegāžu ķēdēs traucējumi turpinās. Tas ietekmē gan inflācijas rādītājus, gan arī reālo ekonomikas izaugsmi.
Vienlaikus viņa minēja, ka gada pirmajā pusē Latvijas tautsaimniecība pārsteidza ar strauju IKP kāpumu, un, neskatoties uz sarežģījumiem, kritums gada nogalē joprojām netiek gaidīts. Tādējādi šā gada Latvijas IKP pieauguma prognoze palielināta līdz 4,7%. Nākamā gada prognoze minēto šķēršļu dēļ nedaudz samazināta - līdz 4,7%. Savukārt 2023.gadā izaugsmes temps joprojām saglabāsies virs potenciālā, sasniedzot 3,5%. Inflācijas prognozes šogad un nākamgad celtas līdz attiecīgi 3,1% un 4,5%, taču 2023.gadā, pasaules cenu spiedienam noplokot, inflācija saruks līdz 2,4%.
""Pagaidu" augstākai inflācijai ievelkoties garumā, aktuālāks kļūst jautājums, cik ilgi vēl centrālās bankas saglabās šīs ārkārtīgi zemās procentu likmes. Jo ilgāk iedzīvotāji saskaras ar augstāku inflāciju, jo lielākas iespējas, ka viņi centīsies pieprasīt augstāku algu, lai šo cenu kāpumu kompensētu. Ja darba tirgus situācija ir pietiekami saspringta (zems bezdarbs, izteikts darbaspēka trūkums), tad no globālu faktoru virzītas un lielā mērā pārejošas inflācijas varam atjēgties pie algu-cenu spirāles un noturīgi augstākas inflācijas arī vidējā termiņā. Noturīgi augsta inflācija var sašķobīt uzticību centrālajai bankai kā inflācijas sargam un novest pie gaidām par vēl augstāku inflāciju nākotnē. Šis risks daudz izteiktāks ir ASV, kur ekonomika pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, algas aug, un tādēļ Federālo rezervju banka bāzes likmi varētu celt jau 2022.gada nogalē," klāstīja Zorgenfreija.
Viņa arī norādīja, ka eirozona biznesa ciklā vēl atpaliek, un darba tirgū joprojām nevar novērot strauju algu kāpumu. Pat spēcīgās vācu arodbiedrības nav bijušas spējīgas vienoties ar darba devējiem par būtiski lielāku algu kāpumu tuvākajos gados. Līdz ar to augstāka inflācija eirozonā kopumā tiek vērtēta kā pagaidu fenomens, un 2023.gadā tā jau atkal nokritīs zem Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķa, kas ir 2%. Tādēļ sagaidāms, ka ECB uz šo inflācijas vilni nereaģēs, un procentu likmes sāks celt vien 2024.gada otrajā pusē.
"Arī Latvijā redzam ekonomikas aktivitātes bremzēšanos - gan globālo cenu un piegāžu ķēzu sarežģījumu, gan vietējās vīrusa situācijas dēļ. Vīruss un ierobežojumi kārtējo reizi iedragā patēriņu un smagāk skartās pakalpojumu nozares, taču būvnieki un ražotāji joprojām ir optimistiski. Pasaulē vērojamais ražošanas komponenšu trūkums mūsu rūpnieku ieskatā nav tik liela problēma kā citviet Eiropā. Daļēji šī atšķirība noteikti ir skaidrojama ar to, ka mūsu rūpniecībā mazāks svars ir elektronikas, dažādu mašīnu un iekārtu, un transporta līdzekļu ražošanai, kas ir tās nozares, kas visbūtiskāk cieš no piegāžu ķēžu problēmām. Tomēr pavisam no aktivitātes bremzēšanās arī mums neizdosies aizbēgt - pēdējos mēnešos, piemēram, preču eksportā arvien izteiktāks kļūst stāsts par strauju cenu lēcienu, bet būtiski mazāku kāpumu apjomos," teica Zorgenfreija.
Viņa minēja, ka uzņēmumi virknē nozaru spēj celt pārdošanas cenu un plāno to turpināt darīt arī tuvākajos mēnešos. Teorētiski, pārlieku strauji ceļot cenas, uzņēmums riskē ar pārdošanas apmēru samazināšanos, tomēr uzņēmumu aptaujas liecina, ka par pieprasījuma trūkumu tie nesūdzas. Mierina arī tas, ka uzņēmumu rentabilitātes rādītāji, īpaši, piemēram, apstrādes rūpniecībā, gan pērn, gan šogad gada pirmajā pusē bijuši spēcīgi, kas norāda uz iespējām cenu kāpumu daļēji absorbēt, ja tas nepieciešams.
"Pateicoties straujajam kāpumam gada sākumā, IKP izaugsme 2021.gadā kopumā pārskatīta uz augšu, sasniedzot 4,7%. Attīstību gada nogalē un nākamā gada sākumā ierobežos gan vīrusa klātesamība, gan arī minētās globālās problēmas - piegāžu ķēžu sarežģījumi un augstās cenas. Tomēr tā tiek uzskatīta par pārejošu problēmu - tuvākajos gados Latvijas izaugsmi balstīs globālais pieprasījums, Eiropas Savienības fondu ieplūde, privātpersonu vēlme investēt nekustamajā īpašumā, un uzņēmumu nepieciešamība investēt kapacitātes stiprināšanā, automatizācijā un arvien vairāk arī - pārejā uz zaļāku ekonomiku. Tādēļ prognozējam, ka IKP tuvākajos gados augs straujāk par potenciālu," sacīja Zorgenfreija.
Viņa arī minēja, ka no patērētāja skatupunkta cenu kāpums tuvākajos mēnešos kļūs arvien nepatīkamāks - inflācija augs, savu pīķi virs 7% sasniedzot nākamā gada pirmajos mēnešos. Būtiskākie devumi būs no augošajām degvielas cenām, dārgākiem komunālajiem maksājumiem un arī pārtikas preču sadārdzināšanās.
"Tomēr inflācijas vilnis pēc tam noplaks. Globālajām cenām nav iemesla ilgstoši turpināt tik strauji augt. Turklāt atsevišķās grupās vērosim arī cenu kritumu - piemēram, tirgus prognozē būtisku samazinājumu gāzes un elektroenerģijas cenās. Arī pārvadājumu izmaksas kritīs. Tas nozīmē, ka globālās cenas no būtiska Latvijas inflācijas virzītāja pārtaps par cenu kāpuma slāpētāju. No otras puses inflāciju turpinās uzturēt gan otrreizējie pasaules cenu kāpuma efekti, kas caur ražotajiem produktiem ar novēlošanos nonāk līdz patērētājam, gan nākotnē izteiktāk - arvien dārgākais darbaspēks. Kopumā gada vidējās inflācijas prognozes 2021. un 2022.gadam celtas līdz attiecīgi 3,1% un 4,5%. Savukārt pasaules cenu pārejošais raksturs nozīmē, ka 2023.gadā inflācijas prognozi samazinām līdz 2,4%," minēja Zorgenfreija.
Viņa norādīja, ka pirktspēja pat pie šādām - palielinātām - inflācijas prognozēm vidējam strādājošajam turpinās augt. Algu kāpums šogad ir bijis straujš - šogad kopumā sasniedzot apmēram 9%, īpaši tajās nozarēs, kurās algas ir ap vidējo un zemākas. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju situācija turpinās uzlaboties arī nākamajos gados - bezdarbs strauji saruks un darbaspēka trūkuma apstākļos algu kāpums būs ap 8%. "Daudz sarežģītākā situācijā ir maznodrošinātie, pensionāri un tie, kas paļaujas uz valsts pabalstiem. Tiem, lai "pārziemotu" šo augstākas inflācijas periodu, nepieciešams valsts atbalsts," atzīmēja "Swedbank" pārstāve.
Savukārt SEB palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 4,3% līdz 4,5%, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "Nordic Outlook".
Vienlaikus SEB samazinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi nākamajam gadam no 5,2% uz 5%, bet 2023.gadā banka Latvijā prognozē ekonomikas pieaugumu par 4,2%.
Tāpat SEB sagaida, ka šogad Latvijā patēriņa cenas augs vidēji par 3,1% pretstatā augustā prognozētajiem 2,4%, kamēr nākamajā gadā - par 4,6% pretstatā iepriekš prognozētajiem 2,5%, bet 2023.gadā - par 2%.
Tajā pašā laikā SEB paaugstinājusi Lietuvas IKP pieauguma prognozi šim no iepriekš lēstajiem 4,3% līdz 4,9%, bet nākamajam gadam to saglabājusi 3,6% apmērā. Lietuvas IKP pieaugums 2023.gadā prognozēts 3,3% apmērā.
Savukārt gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam Lietuvā palielināta no 3,4% līdz 4,5%, bet nākamajam gadam tā paaugstināta no 3,5% līdz 5,4%. 2023.gadā banka Lietuvā prognozē gada vidējo inflāciju 2,3% apmērā.
Igaunijas IKP pieauguma prognoze šim gadam palielināta no 6,6% līdz 8,8%, bet nākamajam gadam tā samazināta no 4,5% līdz 3,8%. 2023.gadā banka Igaunijā sagaida ekonomikas pieaugumu 3% apmērā.
Tajā pašā laikā Igaunijā gada vidējās inflācijas prognozes šim gadam palielināta no 3,2% līdz 4,1%, kamēr nākamajam gadam tā palielināta no 2,7% līdz 3,7%. 2023.gadā banka Igaunijā prognozē gada vidējo inflāciju 2,5% apmērā.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka, neskatoties uz pieaugošajiem vakcinācijas rādītājiem, Covid-19 izplatība atkal ir pieaugusi. Tas attiecas ne tikai uz mazāk attīstītajām ekonomikām, kuras dažādu iemeslu dēļ kavējas ar vakcināciju, bet arī starp turīgajām valstīm. Lai gan ierobežojumi un lokdauni vairs neapdraud vispārējo atveseļošanos, ar pandēmiju saistītie traucējumi turpināsies ilgāk, nekā prognozēts.
Gašpuitis prognozē, ka vīrusa izplatība dažādos veidos būs jūtama joprojām. Pastāv risks, ka atkal tiks noteikti starptautiski ceļošanas ierobežojumi. Infekcijas aktivizēšanās pasaulē nav sinhronizēta, veicinot problēmas globālajā tirdzniecībā un transporta sistēmās, jo īpaši Ķīnas krasās vīrusa apkarošanas politikas dēļ.
"SEB banka" ir samazinājusi globālā IKP pieauguma prognozi 2021.gadam līdz 5,7% no iepriekšējiem 5,9%, galvenokārt tāpēc, ka ASV, Ķīnas un Indijas izredzes ir pasliktinājušās. Nedaudz samazinātas arī ASV un Ķīnas 2022.gada prognozes, taču straujākas izaugsmes dēļ Japānā un citur joprojām tiek prognozēts pasaules IKP pieaugums par 4,4%. Bezdarbs diezgan ātri ir samazinājies līdz pirmspandēmijas līmenim, daļēji tāpēc, ka daudzi gada sākumā pameta darba tirgu, īpaši ASV un Apvienotajā Karalistē, kamēr eirozonā tas nebija tik izteikti. Eirozonas IKP šogad pieaugs par 5,1%, nākamgad - par 4,4%, prognozē "SEB banka".
Gašpuitis norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme gada pēdējā ceturksnī sabremzēsies un, visticamāk, pazemināti apgriezieni noturēsies līdz pavasarim, līdz ar infekcijas risku sarukšanu. Tam par pamatu būs ierobežojumu saglabāšana. Tādejādi patēriņš būs apgrūtināts, ko ietekmēs vājāks mājsaimniecību noskaņojums un augsto enerģijas rēķinu ietekme uz to pirktspēju. Liels balsts būs apstrādes rūpniecības un eksporta izaugsme.
Savukārt joprojām spēkā esošie stimuli un Eiropas Savienības (ES) fondi stabilizēs risku ietekmi un ekonomikas izaugsme nākamgad turpināsies, prognozē Gašpuitis. Būvniecība nākamgad izvirzīsies par vienu no izaugsmei kritiskajām nozarēm.
"Ekonomika jau ir izgājusi pielāgošanās ciklus, kad veidojas jauni un nostiprinās esošie ekonomiskās darbības kanāli, kuri nav pakļauti vīrusa izplatībai. Arī darba tirgū situācija turpina uzlaboties un transformēties. Arī Latvijas ekonomika saskarsies ar paaugstinātas inflācijas riskiem un izaicinājumiem, kuru tālāko virzību noteiks globālās tendences," skaidro Gašpuitis.
Viņš piebilst, ka Lietuva uzrāda stabilu izaugsmes tempu, tomēr izaugsmi arvien vairāk ierobežo vājās vietas izejvielu piegādē un darba tirgū. Inflācija ievērojami pārsniedza "SEB bankas" prognozes, un banka sagaida, ka 2022.gada sākumā tā uzkāps virs 9%, ietekmējot privāto patēriņu. Kapitāla izdevumi atgūstas, jo uzņēmumi darbojas pie rekordaugstiem jaudas izmantošanas rādītājiem. Lietuvas IKP pirmajos deviņos mēnešos palielinājās par 4,9%. Privātais patēriņš un eksports uzrāda labu izaugsmi. Tāpēc šogad Lietuvas IKP pieauguma prognoze ir paaugstināta līdz 4,9%, bet nākamgad izaugsme sagaidāma 3,6% apmērā.
Savukārt Igaunijā salīdzinoši zemā vakcinācijas līmeņa riski ir īstenojušies un slimnīcas ir pārslogotas ar Covid-19 pacientiem. Tomēr sekojošā negatīvā ierobežojumu ietekme nenodzēsīs iepriekšējo mēnešu izaugsmi un "SEB banka" sagaida, ka Igaunijas ekonomika šogad pieaugs par iespaidīgiem 8,8%. Rādītāji liecina, ka 2022.gadā turpināsies strauja un līdzsvarota izaugsme 3,8% apmērā.