"Eurostat" ātrais novērtējums: IKP kāpums Latvijā atpaliek no ES vidējā

© Jānis Vecbrālis /F64

Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis mazāks iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" ātrā novērtējuma dati, kas apkopoti par 20 bloka zemēm.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 10%.

Ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī gada griezumā fiksēta visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejama informācija.

Straujākais ekonomikas pieaugums šajā periodā reģistrēts Spānijā (+19,8%), Francijā (+18,7%), Ungārijā (+17,7%) un Itālijā (+17,3%).

Lietuvā IKP pieaudzis par 8%.

ES vidēji IKP otrajā ceturksnī, salīdzot ar tādu pašu periodu pirms gada, palielinājies par 13,2%, bet eirozonā - par 13,6%.

Arī ceturkšņa salīdzinājumā ekonomikas izaugsme fiksēta visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet straujākā tā bijusi Portugālē (+4,9%), Austrijā (+4,3%), Latvijā (+3,7%) un Nīderlandē (+3,1%). Lietuvas ekonomika šajā periodā palielinājusies par 0,4%.

Salīdzinājumā ar pirmo ceturto ceturksni IKP ES pieauga par 1,9%, bet eirozonā - par 2%.

Dati par Grieķiju, Horvātiju, Igauniju, Īriju, Luksemburgu, Maltu un Slovēniju nav pieejami. Gada izteiksmē aprēķinam par Nīderlandi izmantoti pēc darba dienām pielāgoti dati.

Ekonomika

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais