Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī Latvijā varētu būt samazinājies par 1,5-2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, prognozēja banku analītiķi.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzina, ka 2021.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP kritums salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu varētu būt vien apmēram 1,5-2%, kamēr salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2020.gada ceturto ceturksni - ekonomikā varētu būt bijis kritums par apmēram 2-2,5%.
"Īstermiņa indikatori pagaidām ir bijuši labāki, nekā gaidīts, jo uzņēmēji turpina pielāgoties Covid-19 ierobežojumiem, savukārt rūpniecība un būvniecība Covid-19 otrajā vilnī nav būtiski cietušas. Preču eksports aug, valdība ir būtiski palielinājusi ekonomikas atbalsta pasākumus un, kā liecina bankas kredītkaršu dati, arī patēriņš kopš janvāra sākuma pakāpeniski aug," teica Āboliņš.
Tāpat viņš atzīmēja, ka šā gada marta ekonomikas rādītāji ir salīdzināti ar pandēmijas pirmo vilni, tādējādi tirdzniecībā gada laikā varētu būt pieaugums pat ar visiem ierobežojumiem.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA prognozēja, ka šogad pirmajā ceturksnī Latvijas IKP varētu būt samazinājies par 1,7%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - par 1,9%.
"Gada ceturtā ceturkšņa veikums pārsteidza ar pieaugumu, taču gada sākums ir izrādījies grūtāks," sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka primārā negatīvā ietekme ekonomikai bija no ierobežojumu pastiprināšanas, kas atsaucās patēriņā, ko varēja novērot mazumtirdzniecības datos, kā arī ziņas par lejupslīdi turpināja pienākt no tranzīta nozares.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka apstrādes rūpniecībā valdīja optimistiskākas tendences, kā arī ar pārsteidzoši labo sniegumu priecēja eksports.
"Domājams, ka pārējās nozares ir labi rūdītas un spēja saglabāt vai pat audzēt aktivitāti," sacīja Gašpuitis.
Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA sacīja, ka, visticamāk, šogad pirmajā ceturksnī Latvijas IKP ir samazinājies par apmēram 2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu un par 2,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.
"Eksports pirmajā ceturksnī reālā izteiksmē pēc ļoti labās attīstības pagājušā gada beigās, visticamāk, nedaudz sarucis. Izlaide ar eksportu saistītajā apstrādes rūpniecībā arī nedaudz sarukusi. Būvniecībā būvdarbiem nepiemērotās ziemas dēļ, visticamāk, bijis kritums. Publiskajā sektorā, ko mazāk skar ierobežojumi, visdrīzāk, redzēsim kāpumu. Atsevišķas privātās pakalpojumu nozares jau tradicionāli būs lielākās cietējas - izmitināšana un ēdināšana, izklaide, un slēgto veikalu dēļ arī mazumtirdzniecība," skaidroja Zorgenfreija.
Centrālā statistikas pārvalde 2021.gada pirmā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus paziņos ceturtdien, 29.aprīlī.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu. 2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.
Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.
