Darba devējiem tiek ieteikts darba intervijas ar pretendentiem rīkot attālināti

© f64

Valsts kanceleja rosina darba intervijas ar amata pretendentiem rīkot attālināti, paredz Valsts kancelejas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās vadlīnijas darba organizācijai, darba samaksai un klientu apkalpošanai valsts pārvaldes institūcijās ārkārtējās situācijas laikā.

Valsts kanceleja iesaka personāla atlasi, tajā skaitā atklātus pretendentu konkursus, nodrošināt attālināti, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Pēc Valsts kancelejas ieteikuma, iestādes var veikt virkni pasākumu, tostarp aicināt pretendentus ieteikumu dokumentus iesniegt tikai elektroniski un elektroniski apliecināt to saņemšanu, CV pārbaudes procesā izmantot telefoninterviju, komisijas sēdes organizēt attālināti telefonkonferences vai videokonferences veidā, kā arī darba intervijas ar pretendentiem organizēt attālināti, izmantojot, piemēram, "Skype", "MS Teams" interviju vai citu risinājumu.

"Īstenojot konkursu telefonintervijas vai videointervijas veidā, aicinām iestādes rīkoties tā, kā tas tiktu darīts, intervijai noritot klātienē, un neieviest papildu darbības, kas sarežģītu intervijas norisi. Piemēram, nav nepieciešams ierakstīt telefoninterviju vai videointerviju, ja līdzīga prakse netiek ievērota, īstenojot intervijas klātienē," teikts vadlīnijās.

Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Pavlova aģentūrai LETA norādīja, ka atsevišķos gadījumos darba intervijas valsts pārvaldē jau iepriekš tika veiktas attālināti. Šādu iespēju pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas izmantojušas Aizsardzības un Ārlietu ministrijas, Valsts kase, Valsts Zemes dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra u.c. iestādes. "Valsts kanceleja atbalsta un rosina aktīvāk rīkot darba intervijas attālināti," uzsvēra Pavlova.

Ekonomika

Atvaļinājuma laikā daļa Baltijas iedzīvotāju biežāk atļaujas tērēt vairāk nekā ikdienā, taču cik tieši? Bankas Citadele veiktā aptauja atklāj, ka aptuveni katrs trešais atvaļinājumā plāno tērēt vismaz 500 eiro, un katrs piektais - vairāk nekā 1000 eiro. Turklāt Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji atpūtai gatavi atvēlēt vairāk nekā igauņi.

Svarīgākais