Pagājušā gada mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1076 eiro, kas, salīdzinot ar 2018.gadu, bija par 72 eiro jeb 7,2% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Vidējā neto darba samaksa bija 793 eiro jeb 73,7% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,8%, uzrādot par 0,4 procentpunktiem zemāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas.
Neto darba samaksas reālais pieaugums bija 3,9%.
Bruto darba samaksas mediāna 2019.gadā bija 832 eiro. Salīdzinot ar 2018.gadu, tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa - pieaugums par 7,5%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas 2019.gadā bija 613 eiro un gada laikā tā pieauga par 7,1%.
Bruto darba samaksas fonds 2019.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, palielinājās par 8% jeb 724,7 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,7% jeb 5300.
2019.gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1067 eiro, sabiedriskajā sektorā - 1103 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, - 1055 eiro.
Privātajā sektorā algas augušas straujāk - par 7,6% gadā, sabiedriskajā - par 6,8%, bet vispārējās valdības sektorā - par 7,1% gadā.
2019.gada pēdējā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1114 eiro, un gada laikā tā pieauga par 6,9%, kas ir zemākais gada pieauguma temps, salīdzinot ar pārējiem 2019.gada ceturkšņiem.
2019.gada ceturtajā ceturksnī neregulāro piemaksu un prēmiju īpatsvars kopējā darba samaksā bija 7,1%, turpretī pārējos gada ceturkšņos ap 5%.
2019.gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada pēdējo ceturksni, visstraujāk vidējā darba samaksa auga privātajā sektorā - par 7,5%, sabiedriskajā sektorā - par 6,1%, vispārējās valdības sektorā - par 7,2%.
Salīdzinot ar 2019.gada trešo ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 2,8%. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā - 2,9%, privātajā - 2,7%. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 3,1%.
Neto darba samaksa gada pēdējā ceturksnī bija 818 eiro, un salīdzinājumā ar 2018.gada pēdējo ceturksni tā pieauga par 6,5%. Salīdzinot ar 2019.gada trešo ceturksni, pieaugums bija 2,8%.
2019.gadā vidējā alga visstraujāk augusi Pierīgā, bet vislēnāk - Vidzemē un Latgalē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Vidējā mēneša bruto darba samaksa 2019.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, Pierīgā un Zemgales reģionā pieauga attiecīgi par 8,4% un 7,9%. Turpretī zemāks pieaugums bija Kurzemē - 7,4%, Vidzemē un Latgalē - 7,1% katrā.
Savukārt viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Latgalē - 751 eiro, kas ir par 38% mazāk nekā Rīgā, kur vidējā alga pērn bija 1206 eiro.
Pierīgas reģionā vidējā alga pērn bija - 1028 eiro, Kurzemes reģionā - 922 eiro, Zemgales reģionā - 915 eiro, bet Vidzemes reģionā - 860 eiro.