Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pagājušā gada laikā pieauguši par gandrīz miljardu eiro, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
Apkopojot "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014-2020" ieviešanas ikgadējos rezultātus, FKTK secinājusi, ka 2018.gadā finanšu pratības stratēģisko mērķu sasniegšanas indikatori kopumā apliecina vēlamo virzību, dažos rādītājos pat apsteidzot to. Tostarp vērojama arvien veselīgāka kredītu noguldījumu attiecība (71/100), kā arī pieaug uzticēšanās pakalpojumu sniedzējiem, taču uzkrājumu pieaugums ir nesamērīgs ar iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, kas liecina par ekonomikas pārkaršanas pazīmēm.
Vērtējot stratēģiskā mērķa "Plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīcija" izpildi, secināts, ka ekonomikas izaugsmes posmā tradīcija nostiprinās, jo 2018.gada laikā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par teju miljardu eiro, sasniedzot 11,2 miljardus eiro (2017.gada beigās - 10,4 miljardi eiro).
Tomēr FKTK eksperti lēš, ka mājsaimniecību finanšu ilgtspējas nodrošināšanai tuvākajā nākotnē būtu nepieciešams lielākā apmērā veidot tā saucamo "drošības spilvenu" dažādu finanšu pakalpojumu veidolā, jo uzkrājumi pērn, lai gan pieauguši, tomēr mazākā apmērā nekā IKP, kas ir vērtējams kā ekonomikas pārkaršanas pazīme.
"Mājsaimniecību finansiālā pašsajūta pēdējos gados arvien ir uzlabojusies, taču rādītājos arvien vairāk ir vērojamas ekonomikas pārkaršanas pazīmes. Iedzīvotāju optimismam nostiprinoties, ir auguši tēriņi, bet uzkrājumi pieaug lēnāk nekā IKP, kas raksturīgi ekonomikas pārkaršanas periodiem. Nākamajā ekonomikas ciklā iespējamo korekciju dēļ, daļai mājsaimniecību uzņemtās pārlieku lielās parādsaistības, jo īpaši nesamērīgi dārgi īstermiņa aizdevumi, var radīt grūti panesamu parādu slogu," sacīja FKTK vecākais finanšu tirgus analītiķis Agris Rozentāls.
Savukārt otrā stratēģiskā mērķa "Finanšu pakalpojumu vides integritāte" izpildes indikatori rāda, ka pensiju sistēmas trešajā līmenī (privātie pensiju fondi) iesaistīto dalībnieku skaits pērn audzis par 17 342 personām, sasniedzot 303 849 personas. No jauna noslēgti 1442 līgumi par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kā arī Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk apdrošina riskus - 211 eiro vidēji uz vienu cilvēku (2017.gadā - 168 eiro). Kopumā pieaug uzticēšanās līmenis finanšu pakalpojumu sniedzējiem, sasniedzot 51% (2017.gadā - 44%), tostarp augstākais uzticēšanās rādītājs ir apdrošināšanas sektorā - 73% (2017.gadā - 62%).
Tāpat FKTK norādīja, ka kavētie kredīti banku sektorā sarukuši līdz 2,7%, kas ir zem plānotā stratēģiskā mērķa līmeņa (augstākais kavēto saistību līmenis banku sektorā bija 2011.gadā - 19.6%). Būtiski sarucis arī mājsaimniecību hipotekāro problemātisko (ilgāk par 90 dienām kavētu) kredītu skaits banku sektorā - līdz 2598 kredītiem 88 miljonu eiro apmērā (2017.gadā - 3276 kredītlīgumi 121 miljona eiro apmērā). Pērn bankās 10 861 mājsaimniecībai no jauna izsniegti hipotekārie kredīti 390 miljonu eiro apmērā (2017.gadā - 423 miljonu eiro apmērā). Iekšzemes mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kopumā bankās izsniegti 4216 kredīti 540 miljonu eiro apmērā.
Stabilā iekšzemes ekonomiskā situācija un arī zemās procentu likmes eirozonā nodrošina Latvijas mājsaimniecību finanšu labsajūtu un zināmu optimismu saistībā ar trešo finanšu pratības mērķi - "Sabiedrības finansiālā ilgtspēja un attīstība", norādīja FKTK.