Ja sarunas par ES daudzgadu budžetu ieilgs, Latvijā var zaudēt 1,5% IKP pieaugumu

Viņa uzsvēra, ka svarīgi panākt vienošanos par daudzgadu budžetu līdz 2019.gada maijam, jo pēc tam vēl aptuveni divi gadi būtu nepieciešami tam, lai Eiropas un nacionālajā līmenī tiktu izstrādāti nepieciešamie regulējumi - regulas, likumi Latvijā un Ministru kabineta noteikumi. "Ja vienošanās tiek panākta šajā periodā, arī tad tikai 2021.gada vidū ES līdzekļi reāli varētu tikt sākti investēt," piebilda parlamentārā sekretāre.

Pēc šāda scenārija ES investīcijas sāktu ieplūst tikai 2022.gada vasarā. Latvijai investīcijas no ES budžeta nozīmē 1,3%-1,5% no ikgadējā IKP pieauguma

Kalniņa-Lukaševica skaidroja - ja neizdosies panākt vienošanos līdz nākamā gada maijam, tad nākamā iespēja būs tikai gadu vēlāk, kad pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām jaunais sasaukums sanāks kopā un būs aizņemts ar komisāru apstiprināšanu.

"Pēc šāda scenārija ES investīcijas sāktu ieplūst tikai 2022.gada vasarā. Latvijai investīcijas no ES budžeta nozīmē 1,3%-1,5% no ikgadējā IKP pieauguma, kam ir ļoti liela nozīme valsts labklājībā, algās un izaugsmē. Uzskatu, ka iespēja panākt vienošanos laikā ir vērtējama kā 50 pret 50," teica ĀM pārstāve, piebilstot, ka pauze līdzekļu apguvē nozīmē arī to, ka cilvēki, iespējams, meklē darbu citur, varbūt pat aizbraucot no valsts, tādēļ vēlāk rodas problēmas atrast darbiniekus.

Sarunas par daudzgadu budžetu smagas un sarežģītas padara, piemēram, tas, ka lielu daļu ES dalībvalstu neapmierina, ka nākamajā ilgtermiņa periodā būtu jāveic lielākas iemaksas ES budžetā, ko Latvija ir gatava darīt, sacīja Kalniņa-Lukaševica. Eiropas Komisija ierosina 2021.-2027.gada ilgtermiņa budžetam noteikt 1135 miljardus eiro saistībās - 1,11% no ES27 dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI). Šāds saistību līmenis nozīmē 1105 miljardus eiro jeb 1,08 % NKI maksājumos.

Viņa vērsa uzmanību, ka šajos septiņos gados jeb periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam Latvija iemaksāja ES budžetā 1,8 miljardus un saņēma atpakaļ 7,4 miljardus eiro, no kuriem 4,7 miljardi eiro iegūti kohēzijas un 2,7 miljardi eiro lauksaimniecības politikai.

EK atgādina, ka sarunām jābūt absolūtai prioritātei un vienošanās būtu jāpanāk pirms EP vēlēšanām un Sibiu samita 2019.gada 9.maijā.

Lēmums par nākamo ES ilgtermiņa budžetu vienbalsīgi un ar EP piekrišanu būs jāpieņem Padomei.

Jau vēstīts, ka EK maija sākumā publicēja priekšlikumus, kuros ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt KLP un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Tikmēr saskaņā ar EP aprēķiniem kohēzijas un lauksaimniecības politikas finansējums nākamajā ES daudzgadu budžetā tiktu samazināts par attiecīgi 10% un 15%, nevis aptuveni 5%, kā aplēsusi EK.

ĀM jau norādījusi, ka Latvija neatbalsta EK ierosinājumu ES budžetā 2021.-2027.gadam samazināt finansējumu KLP un kohēzijas politikai. ĀM atzīmē, ka EK piedāvā palielināt ES budžeta kopējo apjomu, lai kompensētu "Brexit" radīto iztrūkumu un spētu finansēt gan pamata politikas - kohēzijas politiku un KLP, gan arī jaunās politikas saistībā ar drošību, aizsardzību, migrāciju un ārējām robežām.

Savukārt otrdien EK publicējusi priekšlikumus par valstīm iedalīto kohēzijas politikas finansējumu nākamajā ES daudzgadu budžetā, Latvijai šajā politikas jomā atvēlot 4,8 miljardus eiro, liecina otrdien publicētais EK ierosinājums par reģionālo attīstību un kohēzijas politiku pēc 2020.gada.

EK pašreizējās un 2018.gada salīdzināmās cenās otrdien publicējusi valstīm iedalīto kohēzijas politikas finansējumu, kas paredz, ka pašreizējās cenās Latvijai turpmākos septiņus gadus tiktu atvēlēti 4,812 miljardi eiro, bet 2018.gada cenās tie būtu 4,262 miljardi eiro. Priekšlikums paredz, ka tādējādi Latvijai tiktu piešķirti par 13% mazāk līdzekļu nekā līdz šim.

Uz to, ka ministriem un ministrijām būs aktīvi jālobē attiecīgo nozaru intereses, lai sasniegtu maksimāli labāko rezultātu sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu, sacījis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš uzsvēra, ka Latvija vienmēr ir lobējusi savas intereses ES, tajā pašā laikā paturot prātā, ka jebkura lēmuma pieņemšana bieži vien notiek uz vienprātības pamata, kad nepieciešams kādos jautājumos piekāpties, lai varētu pieņemt attiecīgo dokumentu.

Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādījis, ka sarunās par EK piedāvājumu ES nākamajam daudzgadu budžetam Latvijas būs ļoti aktīva. Viņš uzsvēra, ka tikai kopdarbā Latvija var panākt tai labvēlīgu iznākumu.