Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārrēķinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu šā gada 2. ceturksnī no ātrā novērtējuma +5,1% līdz +5,3%.
Latvijas ekonomika CSP ziņojumos aug milzīgos tempos.
Pirmā ceturkšņa IKP ātrajā novērtējumā CSP uzrādīja +4,3%, kurus pēc tam precizēja samazinājuma virzienā līdz +4,2%. Gods un slava statistiķiem arī par to, jo, no vienas puses, Latvija arī ar +4,2% palika starp pasaules ekonomikas izaugsmes līderiem, bet, no otras puses, izaugsmes rādītāja samazināšana palielina ticību cilvēkiem, kuri atļaujas vai kuriem atļauts labot datus arī tad, ja gala rezultāts tādējādi kļūst sliktāks.
Apsteigsim Ķīnu kā nieku
Visu augustu CSP veltīja tam, lai apliecinātu IKP ātrajam novērtējumam veltīto Neatkarīgās 1. augusta publikāciju Apsteigsim Ķīnu kā nieku: «Skatīsimies uz Ķīnu, kas 1. ceturksnī vēl izraisīja cieņu ar +6,8%, bet 2. ceturksnī stagnēja ar +6,7%. Latvija tajā pašā laikā paātrināja savu ekonomisko attīstību līdz +5,1%. Tātad necik daudz viņi mums vairs priekšā nav. Vēl pāris ceturkšņu ar mūsu IKP pieauguma tempa palielināšanos kaut par nepilnu procentpunktu, un Latvija nostāsies uz augstākā pakāpiena pasaules izaugsmes čempionātā.» Tagad izrādās, ka Ķīnas apsteigšanai nav vajadzīgi pat ceturkšņi. Pietiek ar mēnešiem, kuros CSP pārrēķinās Latvijas IKP palielinājuma virzienā.
Kam vairāk un kam mazāk
Šie skaitļi parāda IKP pieaugumu 2018. gadā attiecībā pret tiem pašiem 2017. gada ceturkšņiem. Tāds salīdzinājums izslēdz sezonālos faktorus, ko rada atšķirības starp ceturkšņiem pēc dienu skaita, pēc darba dienu un brīvdienu (svētku dienu) attiecības utt. Vēl jo lielāka loma ir gadalaiku mijai, kas ietekmē ne tikai lauksaimniecību. Samērojot šā gada 1. un 2. ceturksni, statistiķi pēc dažādu kalendārās un sezonālās izlīdzināšanas procedūru veikšanas uzrāda Latvijas IKP pieaugumu par 0,9%.
Latvijas IKP +5,3% seko būvniecības +32% un mazumtirdzniecības +6%, bet pieauguma tempu (uzmanību - tikai pieauguma tempu, bet ne pašu pieaugumu!) bremzējusi rūpniecība ar tikai +4% šā gada 2. ceturksnī pret pagājušā gada 2. ceturksni. Latvijā pastāv vēl arī citas tautsaimniecības nozares un apakšnozares, bet to ietekme uz IKP ir mazāka. Lauksaimniecība, zvejniecība un mežsaimniecība kopā vilkušas IKP uz augšu kaut ar +5,5% un māksla, izklaide un atpūta - ar +5,9%. Daudz apspriestie notikumi finanšu sektorā rezultējušies ar -0,6%. Samazinājums konstatēts tikai divās no 16 CSP uzskaitītajām nozarēm. Ar -4,3% pamanāma «pārējā rūpniecība», kur lietas būtība ir lietus trūkums. Tā iespaids uz lauksaimniecību izpaudīsies 3. ceturksnī, bet sausais pavasaris un vasaras pirmā puse samazinājusi hidroelektrostacijās saražotās strāvas daudzumu.
Atklāsmes Swedbank augstceltnē
Būvniecības +32% psiholoģiski viegli noticēt, jo nozare balstās uz Eiropas Savienības palīdzības fondu naudu, kuras tērēšanā bija pārtraukums, kad 2007.-2013. gada plānošanas perioda nauda jau bija iztērēta, bet 2014.-2020. gada nauda vēl bija Briselē. Tagad patiešām tiek darīts viss iespējamais, lai būvdarbus sarautu un tādējādi naudu uz Latviju atrautu.
Rīgas panorāmā ir parādījušies vairāki jauni ceļamkrāni, ja lūkojas, piemēram, no Swedbank augstceltnes. Tāda iespēja radās, 30. augustā klātienē klausoties bankas galvenās ekonomistes Lijas Strašunas priekšlasījumu par Latvijas ekonomiku, kas ietvēra arī jautājumu un atbilžu sadaļu. Ar facebook starpniecību viņai tika uzdots jautājums par cenu kāpumu vispār un būvniecībā jo īpaši, uz ko L. Strašuna atbildēja burtiski šādi: «Problēma ir tāda, ka statistikā tas neparādās. Ja runājam par statistiku, tur parādās 4 līdz 5% kāpums, bet realitāte tā nav, realitātē ir divciparu skaitļi; tā būvniecības izmaksas kāpj.» Jebkurš interesents joprojām var pieslēgties šā priekšlasījuma ierakstam Swedbank mājaslapā.
Latvijas IKP samazinās
Bankām ir neapšaubāmi jāpārzina visu veidu būvdarbu reālās izmaksas, lai neļautu izmānīt naudu ne ar uzpūstām būvdarbu tāmēm, ne ar solījumiem kaut ko uzcelt gandrīz par velti. Līdz ar to nav nekādu šaubu, ka jātic baņķieru, nevis statistiķu datiem par būvdarbu izmaksām. Tas sagrauj arī statistiķu aprēķinus par būvniecības un visa IKP kāpumu. Jā, naudas izteiksmē kāpums varētu būt arī +32%, bet reālo būvdarbu apjoma pieaugums iznāk tuvāks 3,2%. Būvniecība ne ar ko neatšķiras no visām citām nozarēm, kurās CSP uzdod ekonomikas pieaugumu par cenu pieaugumu.
Ja CSP dati kaut ko parāda, tad tās ir dažas proporcijas starp tautsaimniecības nozarēm. CSP ir taisnība, ka finanšu nozares mīnuss atšķiras no celtniecības plusa, tikai mīnusa vērtība nav 0,6%. Labākajā gadījumā nozares nepatikšanas izsaka -6%, bet arī -16% un vēl zemāk nav neiespējami rezultāti. Reālais IKP Latvijā slīd uz leju aptuveni tāpat, kā samazinās valstī atlikušo iedzīvotāju skaits.