Šā gada jūnijā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, bija par 1,4% zemāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pasaules 20 attīstītāko un attīstības valstu (G20) līderi svētdien pauda apņemšanos līdz 2013.gadam uz pusi samazināt nacionālo budžetu deficītu, ziņo AFP.
Bez tverama strukturālo reformu progresa Latvijas ekonomika atkal var sākt stagnēt un jaunas darba vietas veidosies pārāk lēni, norādīts Latvijas Komercbanku asociācijas šā gada pirmajā makroekonomikas apskatā.
Vakar Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu komitejas laikā saskaņots saprašanās memorands starp ES un Latviju, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.
Neskatoties uz valdības izteikumiem par pozitīvām tendencēm Latvijas ekonomikā, uzņēmēji šo faktu tomēr vērtē atturīgi, tā šodien tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL), atzina Latvijas uzņēmēji.
Lai Eiropa būtu labāk sagatavota iespējamajām krīzēm, tai jāreformē ekonomikas pārvalde un jāīsteno nākamajiem desmit gadiem izstrādātā Eiropas ekonomikas stratēģija "ES 2020". Tādu viedokli EP deputāti pauž šodien Strasbūrā pieņemtajās rezolūcijās par ES 2020 un ekonomikas pārvaldību.
Līdz ar demisijas pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL) opozīcija ir gatava vienu no svarīgākajām valsts jomām - ekonomiku - atstāt bez uzraugošā ministra četrus mēnešus līdz vēlēšanām, zinot, ka cits ministra kandidāts netiks meklēts. Tas liek secināt, ka Kampara pieņemtie lēmumi radījuši šķēršļus atsevišķiem politiskajiem spēkiem vai to pietuvinātajām personām īstenot savus politbiznesa projektus, uzskata partija Jaunais laiks (JL).
Pasaules ekonomika atlabst ātrāk par prognozēto, taču nesenā viļņošanās finanšu tirgos parāda, ka joprojām saglabājas būtiski izaicinājumi, sestdien paziņoja G20 finansu ministri.
Arī šodien ieplānotais Saeimas opozīcijas atkārtotais mēģinājums, šūpot ekonomikas ministra Arta Kampara krēslu, varētu izgāzties, jo Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadība vēl vakar vakarā kategoriski noliedza minējumu, ka bez opozīcijas deputātiem minēto ieceri varētu atbalstīt arī atsevišķi ZZS frakcijas deputāti.
Misūri universitātes (ASV, Kanzassitija) ekonomikas profesors Maikls Hadsons uzskata, ka Latvija zināmā mērā ir savdabīga eksperimenta upuris, pārbaudot, cik lielu nodokļu slogu var uzkraut darbaspēkam, lai atbrīvotu no nodokļiem nekustamos īpašumus.
Liela daļa mūsu planētas iedzīvotāju par ne tikai visinteresantākajām, bet arī vissvarīgākajām uzskata ziņas par globālo ekonomisko krīzi. Tā kā neviens no līdz šim pieņemtajiem ekonomiskās prognozēšanas modeļiem laikus nebrīdināja par krīzes sākšanos, valda bažas, ka tie īsti nedarbojas, tādēļ pasaulē jau radīti vairāki alternatīvi un diezgan interesanti modeļi, raksta krievu izdevums Novija izvestija.
Nacionālās valūtas devalvācija Latvijas ekonomikai būtu inde, nevis zāles, un no šāda soļa nebūtu nekādu pozitīvu rezultātu, šodien NATO Parlamentārās asamblejas sesijas Ekonomikas un drošības komitejas sanāksmē uzsvēra Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Pēc optimisma kāpuma gada sākumā pašlaik iedzīvotāji saglabā piesardzību un nesteidz papildu ienākumus tērēt par ikdienas patēriņa precēm, pietaupot naudu rudens komunālo izdevumu apmaksai vai citiem maksājumiem, Latvijas Bankas mājaslapā norāda ekonomikas eksperte Agnese Bičevska.
Šā gada 12. maijā Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar uzraudzības un sankciju mehānismiem, lai stingrāk vērstos pret tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras pieļauj pārmērīgu budžeta deficītu, lielu valsts parādu, vai arī īsteno politikas, kas liek šaubīties par šo valstu finanšu sistēmas ilgtspēju un ekonomikas konkurētspēju.
Rīt, 18.maijā Ministru prezidents vienas dienas vizītē apmeklēs Norvēģijas galvaspilsētu Oslo, kur Norvēģijas Nobela institūtā lasīs lekciju par Latvijas ekonomikas izaugsmi pēc krīzes, kā arī pēc DnB Nord grupas pārstāvju iniciatīvas tiksies ar tās vadību.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) ir pārliecināts, ka pozitīvās izmaiņas pēdējā ceturkšņa makroekonomiskajos rādītājos, kas liecina par vispārējās situācijas uzlabošanos ekonomikā, būs stimuls komercbankām atsākt aktīvāku kreditēšanu uzņēmumiem,informē Sandris Sabajevs, ekonomikas ministra preses sekretārs.
Šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu patēriņa cenas Latvijā samazinājušās par 2,7%, tai skaitā precēm - par 1,5% un pakalpojumiem - par 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.
Spānijas ekonomika šā gada pirmajos trīs mēnešos ir palielinājusies par 0,1 procentu, tādējādi izbeidzot ekonomikas saraušanās periodu, kas bija ildzis sešus ceturkšņus pēc kārtas.
Ja gribam atveseļot valsts ekonomiku, ir jāuzlabo valsts pārvaldes darbs, kas nav iespējams bez politiskās vides uzlabošanas, šodien preses konferencē žurnālistiem teica Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RSEBAA) zinātņu prorektors Vulfs Kozlinskis.