72 % eiropiešu izteikuši atbalstu Eiropas Savienības vēlmei stingrāk uzraudzīt svarīgāko starptautisko finanšu grupu darbību, — šis rādītājs, salīdzinot ar Eirobarometra 2009. gada rudens apsekojumu, ir palielinājies par četriem procentpunktiem.
Krīzes apstākļos eiropieši ir pauduši bažas galvenokārt par pašreizējo ekonomikas situāciju (40 %, un šis rādītājs, salīdzinot ar 2009. gada rudens apsekojumu, nav mainījies), bezdarbu (48%, -3 procentpunkti) un cenu celšanos (20 %, +1). Turklāt krīze ir ietekmējusi iedzīvotāju izpratni par Eiropas Savienību: 40 % (+3) eiropiešu savu priekšstatu par ES saista ar eiro), 45% (-1) — ar tiesībām brīvi pārvietoties, t.i., ceļot, studēt un strādāt ceļot jebkur ES, un 24 % (-4) — savu priekšstatu par ES saista ar mieru.
“Izteikts vairākums eiropiešu atbalsta spēcīgāku Eiropas ekonomikas pārvaldību, un tas liecina, ka cilvēki ES lomu krīzes pārvarēšanā uzskata par izšķirīgu,” teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga, kas atbild arī par komunikācijas jomu. “Apsekojumā, ko veicām pavasarī, kad krīze sasniedza visaugstāko pakāpi, ir atspoguļota sarežģītā situācija un problēmas, kas pēdējos mēnešos ir skārušas eiropiešus. Kopš tā laika ES ir spērusi nozīmīgus un drosmīgus soļus, lai no jauna rastos pārliecība. Tādējādi ir atgūta eiro stabilitāte, un pašlaik mēs tiecamies panākt, lai Eiropas svarīgākajās ekonomikas jomās sāktos izaugsme. Protams, ir pāragri ziņot par uzvaru. Tomēr mums pašlaik ir iespēja veidot ES pilsoņu atbalstītu Eiropas ekonomikas pārvaldību, tā lai Eiropa spētu palīdzēt tādu jautājumu risināšanā, kuri satrauc eiropiešus.”
Eirobarometra 2010. gada pavasara apsekojums notika no 2010. gada 5. maija līdz 28. maijam, veicot mutvārdu intervijas, un tas bija laiks, kad Eiropas valstu parādu krīze bija sasniegusi visaugstāko pakāpi. Kopumā tika aptaujāti 26 641 cilvēki visās Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs.
Eirobarometra 2010. gada pavasara apsekojumā īpaši uzsvērts, ka pieaug iedzīvotāju cerības saistībā ar Eiropas Savienību: aizvien vairāk eiropiešu (26 %, +4, salīdzinot ar 2009. gada rudens apsekojumu) uzskata, ka vislabākajā situācijā, lai veiktu efektīvus, pret krīzi vērstus pasākumus, atrodas ES, nevis ASV un G20 valstis.
Turklāt pieaug pieprasījums pēc stingrākas ES līmeņa koordinēšanas ekonomikas un finanšu politikas jomā: 75 % iedzīvotāju (+2, salīdzinot ar 2009. gada rudens apsekojumu, un +4, salīdzinot ar 2009.gada februāra apsekojumu,) ir pauduši, ka vēlas spēcīgāku Eiropas ekonomikas pārvaldību. Vislielākais atbalsts ekonomikas pārvaldībai ir Slovākijā (89%), Beļģijā (87%) un Kiprā (87%). Nozīmīgs pavērsiens, atbalstot spēcīgāku ekonomikas pārvaldību, ir bijis vairākās valstīs, jo īpaši Somijā un Īrijā (+13, salīdzinot ar 2009. gada rudens apsekojumu), Beļģijā un Vācijā (+7), Austrijā, Luksemburgā un Slovākijā (+6) un Nīderlandē (+5).
Lielākā daļa eiropiešu apzinās būtiskās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras visas ES dalībvalstis. 74 % eiropiešu (+1, salīdzinot ar 2009. gada rudens apsekojumu) piekrīt nepieciešamībai veikt reformas, lai raudzītos nākotnē, un 71 % eiropiešu (šis rādītājs nav mainījies) ir gatavi veikt reformas nākamo paaudžu labā. Eiropieši nav pārliecināti par to, kā vislabāk veicināt ekonomikas atveseļošanos: 74 % eiropiešu (85% — Zviedrijā, 84% — Ungārijā, 83% — Vācijā, 82% — Beļģijā un Kiprā, un 80% — Čehijā, Grieķijā un Slovēnijā) uzskata, ka nav iespējams atlikt uz valsts budžeta deficīta un parāda mazināšanu vēstus pasākumus. Tajā pašā laikā ES 27 dalībvalstīs 46 % eiropiešu atbalsta arī ideju izmatot valsts budžeta deficītu, lai veicinātu ekonomisko darbību (turpretim 36 % eiropiešu iebilst pret to, bet 18 % eiropiešu nav viedokļa). Rezultāts 16 eirozonas valstīs ir atšķirīgs: 42 % eiropiešu iebilst pret valsts budžeta deficīta izmantošanu, bet 41 % — atbalsta.
Lielākā daļa eiropiešu piekrīt tam, ka ES ir noteikusi īstās prioritātes savā ekonomikas atveseļošanas stratēģijā “Eiropa 2020” (IP/10/225): 92 % eiropiešu pauž viedokli, ka darba tirgi jāmodernizē, lai palielinātu nodarbinātības līmeni, un ka prioritārs jautājums ir palīdzības sniegšana nabadzīgajiem un sociāli atstumtajiem iedzīvotājiem. 90 % eiropiešu atbalsta tādu ekonomiku, kurā izmanto mazāk dabas resursu un ir mazāk siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisiju.
Maija apsekojumā atbildot uz jautājumu par to, kādas ir priekšrocības dalībai ES, 49 % eiropiešu (-4, salīdzinot ar 2009. gada rudens apsekojumu) eiropiešu pauda, ka valsts dalība ES ir “vērtējama pozitīvi”. Sabiedrības atbalsts dalībai ES joprojām ir bijis lielāks nekā 2001. gadā, kad pēc lejupslīdes, kas sekoja “Interneta burbuļa” pārsprāgšanai, sabiedrības atbalsts dalībai ES bija 48 %.
Apsekojumā turklāt ir konstatēts, ka uzticēšanās ES iestādēm 2010. gada maijā joprojām ir lielāka nekā valstu valdībām vai valstu parlamentiem (42% pret attiecīgi 29 % un 31 %), pat ja krīzes visaugstākajā pakāpē uzticēšanās ES ir mazinājusies (no 48 % 2009. gada rudens apsekojumā līdz 42 %). Vislielāko uzticēšanos pauda Igaunijā (68 %), Slovākijā (65 %), Bulgārijā un Dānijā (61 %), turpretim viszemākais rādītājs (20 %) bija Apvienotajā Karalistē.
Ņemot vērā pievienošanās sarunas ar Islandi, ko Eiropadome sāka 2010. gada 27. jūlijā (IP/10/1011), Eirobarometra pavasara apsekojumā pirmo reizi ir iekļautas arī mutvārdu intervijas ar 526 islandiešiem. Islandes iedzīvotājiem tika jautāts par vispārējo attieksmi pret ES. Maija apsekojumā 35 % islandiešu pauda uzticēšanos ES, un 29 % islandiešu uzskatīja, ka Islande būtu ieguvēja no dalības ES.